Ekonomika
Bizness

“Tantei Bauskā” ieguvums no OIK atcelšanas elektrības rēķinā būs pusotrs eiro3

Foto: Shutterstock

Gaidot Saeimas un valdības lēmumus obligātā iepirkuma komponentes (OIK) atcelšanas jautājumos, zaļās enerģijas nozarē patlaban valda pesimisms, vēstīts laikraksta “Latvijas Avīze” pielikumā “Latvija Bizness”.

Raksturojot situāciju, Latvijas Atjaunojamās enerģijas federācijas (LAEF) valdes priekšsēdētājs Jānis Irbe “Latvijas Biznesam” norādīja, ka stāvoklis ir, maigi izsakoties, lejupejošs – jaunas jaudas nerodas, drīzāk notiek pretējs process.

Nozarē valda satraukums un neskaidrība.

Ja OIK likvidē, tad daudzi uzņēmumi ražošanu beigs – nespēs atmaksāt ieguldījumus.

“Elektroenerģijas biržas cena jau ir fiktīva, jo birža ir subsidēta un cena neatspoguļo pašizmaksu. Protams, ir arī uzņēmumi, kas jau atmaksājuši ieguldījumus, bet daudzos gadījumos arī viņiem pārdot elektroenerģiju biržā ir nerentabli,” sacīja J. Irbe.

Viņš uzskata, ka situācija būtu taisnīgāka un saprotamāka, ja valsts apstiprinātu skaidru tālākās attīstības stratēģiju. Tad vismaz uzņēmumiem būtu skaidrs – ko gaidīt un kā darīt.

Pat ja OIK atceļ, varētu sākt rēķināt – investēt pašapgādē, meklēt iespēju kādam pārdot elektrību tieši utt.

“Nav skaidrs, vai tiešām OIK likvidēs, kādā formā tas notiks. Skaidras ir tikai divas lietas – ka 31. martā neko neatcels, kā arī tas, ka tiesiski vai prettiesiski, bet iespējami ātri mēģinās to izdarīt. Jautājums tikai – kā?”

Viņš arī atklāj, ka uzņēmumi nemitīgi meklē iespējas, kā zaļās enerģijas uzņēmumus pārdot, taču neviens pircējs šobrīd neesot gatavs riskēt un pirkt.

Pēc J. Irbes teiktā, valstij būtu jāizdara viss, lai sakārtotu likumdošanu, rastu alternatīvas iespējas, kuras piedāvāt uzņēmumiem OIK vietā.

“Valdība varētu vērsties pie nozares un skaidrot situāciju, norādot, ka OIK vairs nepastāvēs, taču tiks piedāvātas alternatīvas, kas zaļās enerģijas uzņēmumiem ļautu apdomāties – pieņemt jaunos noteikumus vai ne un tad beigt ražošanu,” uzskata J. Irbe.

Jānis Irbe
Jānis Irbe

LAEF vadītājs saka arī, ka par to, ka OIK lieta beigsies ar skandālu, nozare bijusi pārliecināta jau 2011.–2012. gadā.

“Tolaik situācija bija daudz traģiskāka – atļaujas izsniedza pa labi un pa kreisi. Ja tās visas izmantotu, tad saražotā elektrība pārsniegtu patēriņu 2–4 reizes,” stāsta J. Irbe.

Viņaprāt, valsts attieksme pret saviem ražotājiem šobrīd neesot pareiza.

“Par savu ražotāju būtu jācīnās. Jāsaprot – ja ražotāju nebūs, tad visu sāksim no nulles. Visi ieguldījumi, kurus katrs patērētājs maksājis, tiks izmesti vējā – nauda būs nelietderīgi izlietota.”

Visa Eiropas fondu nauda, kas projektos ieguldīta, aizies vējā. Un tā vairs nav tikai mūsu nauda, bet visu eiropiešu nauda.

Viņš norāda, ka pērn rīkotajās Ekonomikas ministrijas (EM) darba grupās EM bija aprēķinājusi, ka, ja OIK nebūtu un visi ražotāji beigtu pastāvēt, tad Latvija zaļās enerģijas jomā atkristu 15 gadu senā pagātnē. “Pāris miljardus varētu norakstīt zaudējumos,” piebilst J. Irbe.

 

Pat vēja stacijas būtu apdraudētas

Bet vai tiešām zaļās enerģijas ražotnes vērsies ciet? J. Irbe norāda, ka katrs uzņēmums jāskata atsevišķi, taču visgrūtāk bez atbalsta būs pastāvēt tām ražotnēm, kuras iepērk visas izejvielas.

Daudzas reizes samazināsies izdzīvošanas iespējas biogāzes stacijām.

Jāsaprot, ka biogāzes stacijas ir vienīgais veids, kā tikt galā ar to kūtsmēslu ārprātu. No otras puses – viņi pārstrādā visus savus kūtsmēslus biogāzē, bet viņu jauda ir ārkārtīgi neliela – uzstādītā jauda ir 225 vai 250 kWh.

Biomasas stacijas – tie, kas varēs pacelt siltuma tarifu, to izdarīs, bet tie, kas ražo siltumu savam patēriņam, droši vien apdomās, vai izdevīgāk nav siltumu pirkt no citurienes.

Vēja ģeneratori – ja uzņēmums sākotnējās investīcijas amortizējis, tad var turpināt ražošanu, bet tikai ar nosacījumu, ja konkrētā turbīna ir pietiekami efektīva un atmaksājas.

Ir turbīnas, kuras neatmaksājas pat ar subsīdijām.

Savukārt HES lielākais šķērslis ir dabas resursu nodoklis. Traģiskākajā gadījumā nodoklī aiziet divas trešdaļas no ieņēmumiem. HES vienkārši tiek liegta iespēja strādāt, jo nodokļa attiecība pret ieņēmumiem ir pāri visām saprāta robežām, stāsta J. Irbe.

 

Trieciens valsts budžetam

Cita starpā J. Irbe nemaz nespēj iedomāties, ko OIK atcelšana nodarīs valsts budžetam.

Pirmkārt, kas budžetā aizstās tos desmitus miljonus eiro no viena paša PVN, nemaz nerunājot par UIN un citiem pakārtotiem nodokļiem. Otrs – nebūs ieplānotās “Latvenergo” dividendes.

Trešais – pagājušā gada maksājumi par OIK būs jānosedz no šā gada maksājumiem, kuru nebūs. Ceturtais – jāņem vērā siltuma tarifi, kuri Rīgā un citur rudenī kļūs par 30% lielāki.

“Tantei Bauskā ieguvums no OIK atcelšanas elektrības rēķinā būs pusotrs eiro, bet zaudējums, vairāk samaksājot par siltumu, būs 15 eiro.”

“Protams, ka tas nav taisnīgi, bet tāpēc jau mēs prasām, lai valdība domātu taisnīgus risinājumus, nevis visu iznīcinātu,” spriež LAEF vadītājs.

Saistītie raksti

Viņš gan norāda, ka dzīve neapstājas un, turpinot pieaugt elektroenerģijas tirgus cenai, lielie projekti spēs rentabli ražot elektrību par tirgus cenu.

“Zeme jau tukša nepaliks. Jautājums tikai – kam aizies peļņa? Latvijai vai citu valstu pilsoņiem? Vēja parkus uzbūvēs, bet ne pēc 2–3 gadiem. Pirmie lielie parki varētu būt gatavi pēc 2025. gada,” uzskata LAEF valdes priekšsēdētājs.

LA.lv