Latvijā
Politika

“Teikšu kā Tramps: Latvijas intereses vispirms”. INTERVIJA ar aizsardzības ministru Arti Pabriku0


Artis Pabriks
Artis Pabriks
Foto: Dainis Bušmanis

Aizsardzības ministru ARTI PABRIKU (“Attīstībai/Par”) iztaujā Māris Antonevičs un Ģirts Vikmanis.

Vairāki jaunieceltie ministri ir demonstrējuši, ka ne vien pārņem savas ministrijas vadību, bet arī gatavi iztīrīt Augeja staļļus. Kā ir ar aizsardzības jomu?

A. Pabriks: Aizsardzības jomā būtiska ir turpināmība. Esmu atnācis turpināt savu politiku – tās lietas, kuras izplānojām 2012. gadā, kad tika pieņemts nozares attīstības plāns 12 gadiem. Pēc 2014. gada notikumiem šī plāna izpilde ir kļuvusi motivētāka, palielinājies aizsardzības nozares finansējums, tā kļuvusi par vienu no prioritātēm. Šis plāns ir spēkā, un es tam tagad tupinu sekot.

 

Un nav pat nekas labojams pēc iepriekšējā ministra darbības laika?

Ir atklāti daži problemātiskie jautājumi nozarē un dažas prioritātes pēc 2014. gada notikumiem izvirzītas augstāk. Esam atcēluši 4×4 taktisko militāro transportlīdzekļu konkursu, jo bija pretenzijas no Iepirkumu uzraudzības biroja. Tas nenozīmē, ka process ir apstājies, mēs ceram, ka ar jauno konkursu mums veiksies. Mums kopīgi ir jāizdara secinājumi par to, kādus kritērijus izvirzīt, uzsākot iepirkumu, lai pēc tam tas netiktu apstrīdēts.

NBS šis ir viens no lielākajiem iepirkumiem, cilvēki nebija sagatavoti tik ātrā tempā to realizēt.

Tas ir tikpat būtisks kā pirms pieciem gadiem īstenotais kāpurķēžu bruņutehnikas iepirkums. Ar to mēs apbruņojām divus Sauszemes spēku mehanizētās kājnieku brigādes bataljonus, bet ar tehniku, kuru iegādāsimies jaunajā iepirkumā, varēsim apbruņot visus Nacionālos bruņotos spēkus ieskaitot Zemessardzi.

Mēs gribam, lai NBS pārskata savas prasības un definē, kāda tehnika karavīriem nepieciešama. Tāpat mēs gribam redzēt lielu pievienoto vērtību iepirkumam, lai to izjustu arī mūsu valsts uzņēmēji un cilvēkiem pavērtos jaunas darba iespējas tehnikas apkopē, kā arī tas dotu iespēju mūsu valsts ražošanas izaugsmei. Gribu, lai iepirkums norisinās samērīgā laikposmā un neizveidojas situācija kā Satiksmes ministrijai ar elektrovilcienu iepirkumu.

 

Kā no tā varēs izvairīties?

Mūsu armijai šāda notikumu attīstība nedraud. To es jums saku cieti. Būtiski ir, lai konkursa gaitā tiktu nodrošināts caurspīdīgums, lai sabiedrībai un uzņēmējiem nebūtu jautājumu. Došu priekšroku līgumam, kurā par 4×4 transportlīdzekļu piegādi būs vienošanās starp valstīm, kā tas bija CVR(T) iepirkumā. Kad šādus līgumus slēdz valsts ar valsti, nav korupcijas risku.

 

Iepriekšējā konkursa sakarā izskanējušas bažas par slēptu lobēšanu…

Lobēšana var notikt likuma ietvaros. Mēs šīs bažas noņemsim, kad NBS skaidri formulēs karavīru vajadzības. Dažreiz šādas aizdomas, ka viss tiek slepeni sarunāts, ir pārspīlētas. Viens piemērs. Ārvalstu vēstniecības savu pasākumu norisei bieži piesaista uzņēmējus, kuri sniedz atbalstu, piemēram, tā dara Vācija un citas valstis.

Latvijā esam nonākuši līdz situācijai, ja kāds mūsu valsts uzņēmums, piemēram, apmaksātu galdu cilvēkiem, kas izdarījuši labu valstij, tad vēlāk šis uzņēmums nedrīkst piedalīties nevienā iepirkumā. Sanāk, ka mēs atsvešinām industriju no politikas. Ja mums ir, piemēram, jāpalīdz veterānu ģimenēm, esam spiesti ņemt kā atbalstītāju kādu ārzemju kompāniju, bet ne Latvijas.

Mani kaitina, ka valsts pārvaldē tiek meklēti apvedceļi, nevis izveidoti skaidri un saprotami noteikumi.

Runājot par skandāliem, kurus saņēmāt mantojumā no priekšgājēja, nesen uzzinājām, ka no Nacionālo bruņoto spēku (NBS) noliktavām nozagtas nakts redzamības ierīces. Bija informācija, ka sākts kriminālprocess, bet nekāda sīkāka informācija tā arī netika sniegta. Vai nebūtu laiks atklāt sabiedrībai, kas tur īsti ir, kas vainīgie? Drošības jomā sabiedrības uzticība ir īpaši nozīmīga, ar to nedrīkst spēlēties.

Tā ir nopietna lieta, ja no NBS noliktavām pazūd iekārtas.

Pozitīvi šajā situācijā ir tas, ka mūsu iekšējās izmeklēšanas iestādes šo noziegumu atklāja. Tagad norisinās izmeklēšana, kamēr nav rezultāta, tikmēr no komentāriem atturos. Kad būs zināms izmeklēšanas rezultāts, ar to uzreiz iepazīstināsim sabiedrību. Neviena sistēma nav perfekta. Ko mēs darīsim? Mēs modernizēsim uzskaites sistēmu – visas NBS piederošās lietas tiks uzskaitītas elektroniski.

Valdības deklarācijā kā darbu prioritāte atzīmēta Visaptverošas valsts aizsardzības sistēmas veidošana. Tā ir tēma, par kuru var daudz teorētiski runāt, bet pastāstiet, kas praktisks paveikts!

Esam visaptverošās aizsardzības sistēmas ieviešanas sākumā, un tas ir ļoti sarežģīts darbs, jo no aizsardzības jomas pārnesam dažādus jautājumus un domāšanu uz pārējām jomām. Sistēmas ieviešana ir visas valsts pārvaldes darbs. Mums ir arī jāiesaista uzņēmēji un jāveic inventarizācija. Mums jāsaprot, ko katrs konkrētajā situācijā spēj darīt.

Ja atskatāmies uz iesāktajiem darbiem – beidzot valdībā ir apstiprināts ministrijas sagatavotais informatīvais ziņojums par Visaptverošās valsts aizsardzības sistēmas ieviešanu.

Strādājam pie kopēja koncepta izstrādes. Tālāk sekos mācības dažādu ministriju darbiniekiem. Pēc ziņojuma pieņemšanas augstākā līmenī sekos darbs darbagrupā, kuru es vadīšu. Oktobrī mēs atgriezīsimies pie koncepta pieņemšanas, paredzams, ka ieviešana būs līdz 2022. gadam.

Arī pēc tam būs būtisks darbs veicams, izbūvējot objektus, milzīgs darbs ir izdarāms kiberdrošības un komunikācijas jautājumos. Uzdevums ir padarīt mūsu valsti par ezi, kurš vajadzīgajā brīdī spēj saspicēt adatas.

 

Miniet konkrētus piemērus, kā cilvēki tiks iesaistīti valsts aizsardzībā, kad un kā viņi par to uzzinās.

Mēs cilvēkus apziņosim elektroniski. Mums no padomju laikiem iegājis, ka cilvēkiem nepatīk lietas, kuras ir uzspiestas un ir obligātas. Mēs obligāto elementu vēlamies aizstāt ar ieinteresētību.

Visaptverošā aizsardzība nenozīmē, ka katrs pilsonis ir jāiesauc armijā, taču likums nosaka, ka katram pilsonim ir pienākums aizstāvēt valsti, ja tā saskaras ar agresora iebrukumu.

1940. gadā armija un aizsargi bija gatavi aizstāvēt valsti, taču viņi nesaņēma attiecīgu pavēli. Ja tagad valsts augstākās amatpersonas pasaka, ka mēs nepretosimies, tad tomēr cilvēkiem likums nosaka iespēju pretoties.

 

Bet vajadzīga griba. Vai tagad tāda ir?

Mums ir socioloģiskie pētījumi, kuri parāda, ka divas trešdaļas no sabiedrības sevi uzskata par patriotiem. Esam gatavi sniegt sabiedrībai plašu informāciju par aizsardzības jautājumiem.

 

Kā jūs vērtējat uzņēmēju iesaisti līdz šim valsts aizsardzībā, piemēram, nodrošinot smago tehniku militāro mācību vajadzībām?

Bez uzņēmumu iesaistes neiztikt, un būtiska ir skaidrība, kur mēs vatam iegūt nepieciešamo tehniku. Tas mums atvieglo aizsardzības pasākumu plānošanu. Smago tehniku, piemēram, ekskavatorus, neesam iepirkuši, taču mēs zinām, pie kā vērsties un kam jautāt, ja armijai šāds atbalsts būtu nepieciešams krīzes gadījumā.

Atsaucība no uzņēmējiem ir lielāka, nekā varam iedomāties, viņi ir pozitīvāk un patriotiskāk noskaņoti nekā citi.

 

Viens no rādītājiem, kas liecina par sabiedrības iesaisti valsts aizsardzībā, ir dalība Zemessardzē. Kad vēl nebijāt ministrs, bet Eiroparlamenta deputāts, intervijā “LA” izteicāt interesantu priekšlikumu – lai veicinātu dalību Zemessardzē, varētu piešķirt nodokļu atlaides. Tolaik politiķi tam nebija atsaucīgi, bet varbūt to var virzīt tagad?

Mēs strādājam, lai vairāk cilvēku iesaistītu Zemessardzē. Mēs radām iespēju vēl krīzes gados paaugstināt zemessargiem dienasnaudas. Zemessargus esam iesaistījuši militāro objektu apsardzē.

Mums jāspēj pateikt zemessargiem paldies gan morāli, gan materiāli, un tas jātupina.

Ja runājam par stāšanos dienestā, tad vienmēr varam atrast veidus, kā materiāli palīdzēt karavīriem un zemessargiem, nodrošinot atlaides kādām precēm. Neviens neliedz, piemēram, kafejnīcas īpašniekam paziņot, ka visiem zemessargiem viņa kafejnīcā būs desmit procentu atlaide. Šāda prakse ir ierasta ASV, un tas arī ir veids, kā veicināt patriotismu.

 

Nesen iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens izteicās par situāciju iekšlietu jomā un izskanēja tāda kā žēlošanās, ka armijai tiek dots, bet iekšlietas atstātas novārtā.

Ar iekšlietu ministru esmu pārrunājis viņa izteikumus. Tur bija pārpratums. Tomēr saprotu Iekšlietu ministrijas sāpi, ka dažām iekšlietu jomām trūkst finansējuma. Mēs esam gatavi dalīties savā pieredzē ar Iekšlietu ministriju civilās aizsardzības jomā.

 

Tomēr tēma par to, ka aizsardzība apēd naudu, kuru varētu izmantot citiem mērķiem, nav jauna. Arī “Saskaņai” iecienīta ir retorika, ka armija pērk “vecus dzelžus”, bet tajā pašā laikā trūkst naudas veselības aprūpei un sociālajai jomai.

Atceros savu iepriekšējo laiku ministra amatā. Krīzes apstākļos bija grūti aizstāvēt divus procentus no IKP aizsardzībai.

Jāsaka, ka Ukrainas kara dēļ mums izdevās lauzt šo subjektīvo pretestību.

Jūsu pieminētie vēstījumi man ir pazīstami. Sociālajā tīklā “Facebook” Kremļa propagandas viedoklis tiek paplašināts un izskan apgalvojumi, ka mūsu armija diez vai ko spējot izdarīt. Tomēr varu apliecināt, ka pašlaik Latvijas armija ir kaujasspējīga, un man ir augsta uzticība karavīriem un virsniecībai.

 

Kā jūs vērtējat “Saskaņas” pozīciju drošības un aizsardzības jautājumos? Partija lielās, ka tās rindās ir visvairāk virsnieku. Visticamāk, kopā tiek skaitīti Latvijas armijas un arī bijušie padomju armijas virsnieki. Taču daudzi bijušie Latvijas armijas virsnieki pēc aktīvā dienesta nonāk tieši “Saskaņā” – piemēram, Raimonds Rublovskis, Sandis Bergmanis…

“Saskaņa” ir opozicionāri, un jāņem vērā, ka elektorāts sastāv arī no vēlētājiem, kuriem ne visiem Latvijas armija un NBS rada lielu pievilkšanās spēku.

“Saskaņa” nekad nav iestājusies ar atplestām rokām par Latvijas dalību NATO, drīzāk pretēji.

Viņiem raksturīgs antiamerikāniskums, kas ir modē arī Eiropā, taču tā ir bīstama parādība, it sevišķi, ja to attiecina uz aizsardzību. “Saskaņā” ir politiķi, kuriem ir tendence atbalstīt stāstījumu, kurš izskan pret Latviju. Piemēram, “Saskaņas” biedra Andreja Elksniņa izteikumi iederas tajā propagandas vilnī, kas pret Latviju veļas no Kremļa.

Uz virsniekiem, kas pašreizējos ģeopolitiskajos apstākļos ir “Saskaņā”, lūkojos ar aizdomām.

 

Īpaši interesants ir gadījums, ko aprakstījis pētnieciskās žurnālistikas centrs “Re:Baltica” – bijušais karavīrs (braucis arī starptautiskajās misijās), tagad Rīgas domes konsultants Vitālijs Dubovs pēc dienesta izveidojis sporta grupu Maskačkā, kas ne vien trenējas, bet arī pauž gatavību iesaistīties politiskās akcijās. Kad notika mītiņš pie Rīgas domes Ušakova aizstāvībai, Dubovs feisbukā ierakstīja: “Robeža ir pārieta, mēs ejam ielās.” Tobrīd tas daudziem atsauca atmiņā notikumus Ukrainā un tā sauktās “tituškas”. Vai mums ir pilnīgs priekšstats, kādu politisko uzskatu cilvēkus armija sagatavo un vai tas nevar pavērsties arī pret mūsu pašu drošību?

Man rada bažas, ja cilvēki, kuri ir militāri izglītoti, nodarbojas ar taktiskajām mācībām vai māca pašaizsardzību, iesistās politiskajās aktivitātēs.

Tas rada aizdomas un jautājumus, kādu mērķu sasniegšanai darbojas šīs organizācijas. Mums šādiem cilvēkiem jāpievērš papildu uzmanība.

Man nav pamata neticēt drošības iestādēm, un varu apliecināt, ka situācija tiek kontrolēta. Ukrainas scenārijs mums nedraud. Mūsu drošības iestādes ir spējīgas tikt klāt šādiem cilvēkiem. Mums ir Militārās Izlūkošanas un drošības dienests, un es paļaujos uz to, ka tas veic savu darbību profesionāli un labi.

 

Nesen starptautiskais izdevums “National Interest” bija analizējis drošības situāciju mūsu reģionā un secinājis, ka vienīgā iespēja to aizsargāt pret Krieviju ir stiprināt Poliju…

Tas ir būtisks jautājums. Nesen biju Polijā, tikos arī ar aizsardzības ministru. Mums ir laba sadarbība un valda kopīga izpratne, ka Polijas drošība ir cieši saistīta ar Baltijas valstu drošību. Tāpēc Polijas bruņotie spēki ir pārstāvēti arī NATO paplašinātās klātbūtnes kaujasgrupā Latvijā. Mēs esam gatavi atbalstīt ASV klātbūtni Polijā, piemēram, pretgaisa aizsardzības elementu izvietošanu. Polija ir viena no atslēgas valstīm mūsu militārajā sadarbībā.

 

Bet vai tam netraucē tas, ka politiski Eiropā Polija piedzīvo asus uzbrukumus?

Katrai valstij un tās iedzīvotājiem ir tiesības izvēlēties tādu valdību, kādu tā vēlas. Es būtu piezemētāks, kad no atsevišķām aprindām Briselē izskan kritika Polijas virzienā par vērtībām, kuras kādam varbūt šķiet nepieņemamas. Vācijas loma ES var vājināties iekšpolitisko norišu dēļ. Par Franciju arī nav īsti skaidrs. Polija ir nozīmīgs spēlētājs, un mēs nevaram atļauties iegrimt pārmetumos.

Mazliet izmantošu Trampa retorisko līniju. Mana pozīcija ir: Latvijas intereses vispirms, un tas nozīmē aktīvu sadarbību ar Poliju aizsardzības jomā, un tikai pēc tam varam runāt par kādu kritiku.

 

Bet tieši no jūsu politiskā spēka “Attīstībai/Par” izskan kritika, kāpēc ES tik maigi attiecas pret Poliju.

Partijā pastāv dažādi viedokļi. Mūsu politiskais spēks ir liberāls, mēģinām iekļauties Eiropas Parlamenta ALDE politiskajā grupā. Esmu aizsardzības ministrs. Netaisos būt svētāks par Romas pāvestu un iesaistīt sevi notikumos, kur tiek kritizēta cita valsts. Mans uzdevums ir garantēt maksimālu atbalstu valsts drošības jautājumiem. Kad ar to tiksim galā, tikai tad varēsim teikt, kas mums patīk vai nepatīk. Un tā ir reālistiska pieeja politikā.

 

Ik pa laikam notiek incidenti, kuros iesaistīti sabiedroto karavīri, piemēram, nesen pie Brīvības pieminekļa pieķēra divus ASV karavīrus, kuri tur nokārtoja dabiskās vajadzības…

Ir skaidrs, ka, valstī esot tik lielam skaitam ārzemju karavīru, būs negadījumi. Un šobrīd ar šo karavīru skaitu negadījumu ir ļoti maz. Cik zinu, tad šie divi ASV karavīri ir atgriezušies dzimtenē un tiks priekšlaicīgi atvaļināti no dienesta. ASV bruņotie spēki šādiem pārkāpumiem pieiet nopietni un ar visu likuma bardzību.

Karavīrs ir tāds pats cilvēks kā mēs un dažreiz dodas izklaidēties.

Tomēr ASV bruņotie spēki negrib atstāt negatīvu iespaidu uz mūsu sabiedrību, tādēļ par pieminēto rīcību jārēķinās, ka būs jāmaksā ļoti dārgi.

Krievijas propagandas medijiem bieži kā medusmaize ir militārie incidenti, kuri sižetos no pagātnes notikumiem tiek savilkti kopā ar tagadni. Kā var mazināt dezinformāciju, kas šajā kontekstā parādās?

Mums jādara viss iespējamais, lai novērstu šādus negadījumus, tomēr simtprocentīgi to nevarēsim. Svarīgi, kā mēs pastāstām sabiedrībai un ka atmaskojam to, ko stāsta oponenti: ka tā nav taisnība un tiek manipulēts. Dezinformācijas mērķis ir mazināt ticību mūsu valstij. Šādos apstākļos svarīga ir mediju uzticamība un žurnālistu izglītotība un godīgums.

 

Saistītie raksti

Tuvojas laiks, kad Latvijai būs jāizvirza Eiropas komisāra kandidatūras. Un dzirdētas runas, ka arī jūs esat gatavs šim izaicinājumam, ja būs tāda iespēja.

Varu atbildēt vien to, ka man nav šādu ambīciju, jo es ļoti ērti jūtos Latvijas politikā un man patīk būt Latvijas politiskajā vidē.

LA.lv