Kas kara sākumā šķita nepieņemami, tagad… Ukraiņi sāk pieļaut agrāk neiedomājamu miera variantu 0
Kas kara sākumā šķita nepieņemami, tagad… Ceturtajam pilna mēroga kara gadam tuvojoties beigām, arvien vairāk ukraiņu ir gatavi atdot Donbasu Krievijai – piekāpšanās, kas 2022. gada pavasarī būtu bijusi neiedomājama, ziņo medijs “The New York Times”.
Kā norāda publikācijas autori, Ukraina gadiem ilgi ir stiprinājusi savu aizsardzību Donbasā, un kaujās par šo reģionu ir zaudējusi milzīgu skaitu karavīru. Pēc četriem pilna mēroga kara gadiem Ukraina joprojām kontrolē 20% Doņeckas apgabala un vairākus zemes gabalus, kas administratīvi pieder Luhanskas apgabalam.
NYT norāda, ka Kremlim Donbasa ieņemšana, kur Krievija ir cietusi ievērojami lielākus zaudējumus nekā Ukraina, būtu iespēja pasludināt uzvaru. Pat neskatoties uz to, ka galvenais mērķis – visas Ukrainas iekarošana – joprojām nav sasniedzams.
Vienlaikus Donbasa padošanās varētu aptraipīt prezidenta Zelenska politisko reputāciju un vēsturisko mantojumu. Saskaņā ar NYT, viņš riskē zaudēt varonīga līdera, kurš aizstāvēja valsti, tēlu un tā vietā iegūt slavu kā cilvēks, kurš Krievijai atdeva teritorijas gabalu, kur joprojām dzīvo aptuveni 190 000 cilvēku.
Socioloģiskās aptaujas atspoguļo ukraiņu pieaugošo vēlmi piekāpties teritoriālām jomām, lai izbeigtu karu, raksta NYT.
Tādējādi 2022. gada maijā, kad Aizsardzības spēki tikko bija sakāvuši un atgrūduši Krievijas karaspēku kaujā par Kijivu, Kijivas Starptautiskā socioloģijas institūta (KIIS) aptaujā tika secināts, ka 82% ukraiņu bija pret teritoriju nodošanu jebkādos apstākļos.
Pirmdien, 2.februārī, KIIS publicēja jauno aptauju – 40% respondentu piekrita atdot Donbasu apmaiņā pret drošības garantijām.
Tomēr NYT uzsver, ka tiem ukraiņiem, kuri ir gatavi piekāpties teritoriāli, uzticamu drošības garantiju sniegšana ir ārkārtīgi svarīgs nosacījums. Cilvēki baidās, ka bez šādām garantijām Krievija vienkārši atjaunos savus spēkus un turpinās ofensīvu no jaunām pozīcijām.
Lai ilustrētu šos uzskatus, publikācijas autori min kādas sievietes viedokli, kura ir ieguldījusi daudz pūļu savas deju studijas izveidē Donbasā, taču ir gatava piekāpties, ja tas izbeigs karu.
“Man miers ir prioritāte, un, ja pēc Donbasa atdošanas kara noteikti nebūs, es būšu gatava aiziet,” viņa teica, taču uzsvēra, ka atbalstīs teritorijas nodošanu tikai ar nosacījumu, ka sabiedrotie sniegs Ukrainai stabilas pēckara drošības garantijas.
Putina stratēģija karā pret Ukrainu ir mainījusies – Kremlis nevis tieši virzās uz priekšu frontē, bet gan arvien vairāk izmanto triecienus Ukrainas enerģētikas infrastruktūrai, lai izdarītu spiedienu uz civiliedzīvotājiem un varas iestādēm.
Krievijas uzbrukumi patiešām ir nodarījuši ievērojamus bojājumus dzīvojamo rajonu elektrotīklam un apkures sistēmām, radot plašu siltuma un apgaismojuma problēmu risku ziemas vidū, taču Ukrainas sabiedrība joprojām ir apņēmusies ievērot mieru pēc saviem noteikumiem, un Ukrainas valdība uzstāj uz stingrām drošības garantijām.
Zelenskis: Kijivā bez apkures joprojām 1100 daudzdzīvokļu namu
Pēc Krievijas masīvajiem raķešu un dronu triecieniem Kijivā bez apkures joprojām ir vairāk nekā 1100 daudzdzīvokļu namu, trešdien pavēstīja Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis.
“Šodienu vissarežģītākā situācija ir Kijivas pilsētā un apgabalā, Harkivas pilsētā un apgabalā, Sumu apgabalā, Poltavas apgabalā,” sociālajos tīklos klāstīja prezidents.
Smaga situācija saglabājas arī Dņipropetrovskas un Čerkasu apgabalos, norādīja Zelenskis.
Vairāk nekā 1100 daudzdzīvokļu māju Kijivā joprojām ir bez apkures, paziņoja prezidents.
Naktī uz otrdienu Krievija veica masīvu triecienu daudziem Ukrainas reģioniem, arī Kijivai un Harkivai, agresoram triecienu atkal vēršot pret enerģētikas objektiem.
Trieciena rezultātā simti tūkstoši cilvēku mīnus 25 grādu salā savos mājokļos palika bez apkures.
Zelenskis otrdien norādīja, ka Krievija izvēlas teroru, nevis diplomātiju, “un tas ļoti skaidri parāda, kas ir vajadzīgs no partneriem un kas var palīdzēt. Savlaicīga raķešu piegāde pretgaisa aizsardzības sistēmām un normālas dzīves aizsardzība ir mūsu prioritāte”.
