VIDEO. Kāpēc gaidīt līdz pensijai? Prasa ļaut izņemt 2. pensiju līmeņa uzkrājumu ātrāk 0
Portālā ManaBalss.lv sākusies parakstu vākšana par iespēju brīvprātīgi izņemt 2. pensiju līmeņa uzkrāto kapitālu. Pašreizējais regulējums paredz šo līdzekļu izmantošanu pensijas vecumā, taču iniciatīvas autora ieskatā sabiedrības ekonomiskā realitāte prasa elastīgāku pieeju uzkrātās naudas izmantošanai. Šobrīd iniciatīvu parakstījuši jau vairāk nekā 3000 iedzīvotāju, vēsta 360TV Ziņas.
Tās autors Ģirts Bumbērs uzsver, ka “Daudziem šī naudiņa palīdzētu atrisināt lielas problēmas viņu dzīvē."
Šai idejai gan ir arī pretinieki. Finanšu eksperts Valters Vestmanis norāda, ka lielākā daļa sabiedrības šo naudu nemācētu izmantot saprātīgi.
Viņš norāda uz Igaunijas piemēru, kur 2. pensiju līmeņa uzkrājumus izņēma aptuveni 150 tūkstoši iedzīvotāju, un daudzi šo naudu iztērēja neapdomīgi: “Tas būtu reāli katastrofāli slikti tai sabiedrības daļai, kurai visvairāk tas 2.pensiju uzkrājums ir vajadzīgs un kuri nezina ko ar to naudu darīt. Igauņi pārsvarā izņemto naudu novirzīja patēriņam – saimniecības precēm, autiņiem un tamlīdzīgi, nomaksāja parādus vai nospēlēja azartspēlēs. Ironiski ir tas, ka dati liecina, ka igauņiem ir krietni labāka finanšu pratība nekā latviešiem, tāpēc ir ļoti naivi domāt, ka Latvijā cilvēki sāktu pēkšņi ļoti apzinīgi ar šo naudu rīkoties.”
Tikmēr lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju atbalstītu 2.pensiju līmeņa uzkrājuma izmaksāšanu pirms pensijas vecuma sasniegšanas, secināts 360TV Ziņu un pētījumu kompānijas Kantar jaunākajā aptaujā.
Iespēju brīvprātīgi izņemt 2.pensiju līmeņa uzkrāto kapitālu pilnībā atbalstītu vai drīzāk atbalstītu 63 procenti Latvijas iedzīvotāji.
To biežāk norādījuši cittautieši, iedzīvotāji, kuru ikmēneša ģimenes ienākumi uz vienu cilvēku ir robežās līdz 500 eiro, kā arī Latgalē dzīvojošie. Savukārt 26 procenti Latvijas iedzīvotāju pilnībā neatbalstītu vai drīzāk neatbalstītu šādu iniciatīvu. Biežāk to norādījuši latvieši un iedzīvotāji, kuru ikmēneša ģimenes ienākumi uz vienu cilvēku ir vairāk nekā 1000 eiro. Tikmēr 11 procentiem iedzīvotāju bija grūti sniegt konkrētu atbildi. Tie visbiežāk bija gados jaunāki cilvēki un iedzīvotāji, kuri nestrādā.
VIDEO:
