Trešdaļā gadījumu VID ģenerāldirektore atceļ savu darbinieku pieņemtos lēmumus 0
Pērn no vairāk nekā 1300 nodokļu strīdiem trešdaļā gadījumu Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektore Nelija Jezdakova savu darbinieku lēmumu ir atcēlusi vai atcēlusi daļēji, bet tiesās VID zaudējis katrā piektajā lietā, kas liecinot par ierēdņu atbildības trūkumu, šodien vēsta laikraksts “Diena”.
Nodokļu strīdu izskatīšanas daļa ir lielākā no VID pārvaldes struktūrām – pirmstiesas strīdiem paredzētas 53 štata vietas, savukārt strīdiem tiesās – 26. Pēc laikraksta aprēķiniem, valstij šī juristu “armija” gadā izmaksā apmēram pusmiljona latu, un šogad šī summa varētu pieaugt, jo pārvaldei piešķirts finansējums papildu 13 štata vietām.
Kā skaidro VID Juridiskās un pirmstiesas strīdu izskatīšanas pārvaldes direktore Inga Brutāne, lielākais VID ģenerāldirektores atcelto lēmumu skaits ir saistīts ar pievienotās vērtības nodokļa (PVN) neatmaksāšanu vai pārcelšanu, un biežāk sastopamā kļūda esot pamatojuma trūkums.
“Tāpēc mēs dodam kolēģiem vēlreiz skatīt un pamatot,” stāsta Brutāne. “Mēs cenšamies skatīties ļoti kritiski, zinot, ka mums nāksies tiesā šo lēmumu pamatot.” Viņa atzīst, ka atcelto lēmumu skaitam vajadzētu samazināties, un kā optimālo min 20% no kopējā lēmumu daudzuma, taču arī pauž: “Būtiskākais ir iestādes galējais lēmums, kas ir ģenerāldirektores lēmums, un tas ir tikai apsveicami, ja mēs šīs kļūdas izlabojam.”
Arī 20% zaudēto lietu tiesā esot padaudz, taču Brutāne skaidro, ka pērn dominējuši un risināti strīdi saistībā ar iedzīvotāju ienākuma nodokli no tāda nekustamā īpašuma tirdzniecības, kas bijis personas īpašumā mazāk nekā gadu, kā arī PVN neatmaksas lietas, kur sākotnēji tika pieņemti lēmumi neatmaksāt PVN, neveicot auditu, tomēr tiesa vēlāk pateica, ka audits ir jāveic.
Advokātu biroja Sorainen partneris un advokāts Jānis Taukačs daļēji VID argumentiem piekrīt, sakot, ka nodokļu maksātāji bieži vien nav pietiekami aktīvi pirmstiesas laikā, lai arī dažkārt tā var panākt labāku rezultātu. Taču norāda, ka kopumā VID paviršo lēmumu skaits pieaug, un to saista ar ierēdņu atbildības trūkumu.
“Iespējams, mums jāpadomā par sistēmu, kāda ir Lietuvā, kur ir neatkarīga nodokļu strīdu izskatīšanas komisija. Lai gan tur arī ir ierēdņi, bet viņi ir ļoti populāri, ļoti autoritatīvi, jo ir augstākās raudzes profesionāļi,” min Taukačs.
Savukārt ilgā tiesvedība, ar ko uzņēmējiem jāsaskaras strīdus gadījumos, viņaprāt, spēlē par labu VID. “Ja vien administratīvais process būtu pareizi ieviests un ilgtu pusgadu, nevis četrus, nodokļu lietu skaits varētu būt krietni lielāks. Ļoti daudzi pasaka nē – viņiem izdevīgāk ir samaksāt, jo tiesvedība prasa ļoti daudz laika, nervu, līdzekļu.”
Gan advokāti, gan VID pārstāve ir vienisprātis, ka viens no daudzo kļūdu cēloņiem ir arī mainīgā likumdošana, kam nereti ierēdņi vai nodokļu maksātāji nespējot izsekot līdzi. Savukārt Sorainen advokāte Alisa Leškoviča uzskata, ka VID arī pietrūkst komunikācijas ar nodokļu maksātājiem, kas palīdzētu izvairīties no kļūdām.
“Jau vairākus gadus ir iespēja prasīt VID viedokli par dažādiem jautājumiem uzziņas veidā un tas ir saistoši dienestam, taču VID nepublicē šīs uzziņas. Ja būtu vairāk skaidrojumu no VID par to, kā jārīkojas, tad arī cilvēki pieļautu mazāk kļūdu. Arī paša VID iekšienē būtu mazāk gadījumu, kad viena un tā pati iestāde izdod pretējus lēmumus pat attiecībā uz nodokļu maksātāju vienā situācijā,” stāsta advokāte.
