Kultūra
Kultūrpolitika

“Tviteris” lai paliek “tviteris”! Saruna ar komunikācijas zinātņu doktori Līvu Brici0

Personīgā arhīva foto

Komunikācijas zinātņu doktore, LU Sociālo zinātņu fakultātes docente LĪVA BRICE veikusi vairākus pētījumus par sociālo tīklu lietotāju paradumiem un latviešu valodas izmantošanu.

Jaunākajā Latviešu valodas aģentūras rakstu krājumā “Valodas prakse: vērojumi un ieteikumi” zinātniece publicējusi savu pētījumu “Valoda tviterī – 140 zīmju izaicinājums un tiešsaistes konsultācijas”.

Savā pētījumā rakstāt, ka tviteris sāk iziet “ārā no modes”… Vai tā notiek arī latviešu valodas auditorijā?

Līva Brice: Konkrētā lietotāju lokā tviteris ir ļoti populārs un, runājot ar tā lietotājiem, tas noteikti būs pirmais sociālais tīkls, ko viņi no rīta atver un ar kuru vispār dzīvo. Tomēr, ja mēs runājam par plašāku lietojumu, jaunieši dod priekšroku vizuālajiem izteikšanās veidiem. Tātad viņi nevēlas rakstīt.

Seniori savukārt neredz jēgu tam, kāpēc būtu jāizsakās 280 vai 140 rakstuzīmēs.

Līdz ar to lietotāju skaits visu laiku saglabājas apmēram tāds pats, pat klāt nākot cilvēkiem, kuri ieinteresēti komunicēt šajā nišā. Būtībā Latvijā tvīto par politiku un sociāli aktuālām tēmām, ikdienas komunikācija tur īsti vairs nenotiek.

Vai var uzskatīt, ka tviteris ir rīks aktīviem cilvēkiem, kuri par kaut ko nopietni interesējas?

Jā, tādiem, kuriem par kaut ko ir viedoklis un kuri grib ar to dalīties, vēlas diskutēt, nebaidoties ne no kā. Līdz ar to pie mums tviteri lieto tie, kuri ir gatavi iesaistīties un aizstāvēt savu viedokli.

Cik labskanīga un pareiza ir tviterī lietotā latviešu valoda?

Te noteikti svarīgi, kuram no “burbuļiem” mēs sekojam. Aktīvākie tvitera lietotāji ļoti mērķtiecīgi strādā, lai latviešu valoda tviterī tiktu kopta, jo ikdienas saziņā diezin vai tik ļoti pievēršam uzmanību dažādām kļūdām vai nepareizi lietotiem vārdiem un to formām. Tviterī lietotāji parasti viens otru izlabo, koriģē, paskaidro, pamato, meklējot un atrodot veiksmīgāko un labāko – tīrskanīgāko formu latviešu valodai.

Var teikt tā: ja mēs runājam par ļoti konkrētu lietotāju loku, te ir tā vieta, kur meklēt tīru latviešu valodu, jo viens otrs lietotājs būs, tā teikt, izravējis tvītu līdz pēdējam. Līdz ar to valoda ieguvusi daudz precīzāku skanējumu, salīdzinot ar mūsu ikdienā runāto vai, piemēram, feisbukā lietoto.

Izklausās gandrīz vai ideāla situācija. Kā domājat, cik liels ir šis minētais burbulis, kurā tik ļoti rūpējas par latviešu valodu? Ne mazāk svarīgi saprast, kāda ir šā “burbuļa” ietekme?

Patiesībā šis “burbulis” ir maziņš, taču tā ietekme ir daudz lielāka. Tas ir tāpēc, ka arī citi tvitera lietotāji redz nepieciešamību piedomāt par savu valodu. Ja kādi lietotāji ienes tviterī kādus amizantākus rakstības un lietojumu piemērus no citiem sociālajiem tīkliem, tas savā ziņā motivē kopt valodu arī pārējos sociālajos tīklos.

Ja nevēlas nokļūt tvitera piemēru kategorijā, ir vērts rakstīt rūpīgāk!

Tvitera lietotāji tiešām savā starpā plaši pārrunā, kā nevajadzētu izteikties, citiem vārdiem sakot, kas īsti tur bijis nepareizs.

Kopumā tie noteikti nav pat tūkstotis lietotāju, aktīvie komunicētāji ir pāris simtu. Viņiem ir sekotāji, un viņi ir tvitera viedokļu līderi. Viņi ir tie, kuri visbiežāk iesaistās diskusijās un paralēli šīm diskusijām kopj valodu. Daudzi ir latviešu valodas entuziasti, kuri ciena tīru un skaistu valodu, un mēģina šim procesam pievērst īpašu uzmanību.

Vai esat manījusi kādus jaunvārdus, kas ir radušies tviterī?

Droši vien grūti novilkt robežu, vai kāds vārds radies vai tikai izplatījies tviterī, bet es vēl šorīt pasmējos: mums ir ļoti populārais vārds “influenceris”, bet tviterī bija radies “ietekmelis”, kuru gan droši vien turpmāk medijos neredzēsim… Vai šis vārds ir radies tieši tviterī, man ir grūti teikt.

Tiešām burvīgs apzīmējums– savdabīgs un ar ironisku pieskaņu!

Tieši tā! Jāpiemin, ka tvitera lietotāji apguvuši māku ironiski izteikties par ļoti daudziem aspektiem. Pat, ja trūks apspriežamā tvitera vidē, viņi spēj paskatīties uz sevi no malas un pasmieties, līdz ar to dažs labs tvīts var būt arī aizvainojošs.

Vai esat ievērojusi, ka arī citu valodu tviteros notiek šāda savstarpēja valodas labošana?

Latviešu valodas priekšrocība un reizē arī mīļums ir tas, ka esam maza lietotāju grupiņa,

tāpēc gandrīz visus tvītus, kuri latviešu valodā radušies, var meklēt un atrast un līdz ar to tos ir iespējams labot. Piemēram, anglisko un vācisko tvītu daudzumam nemaz nav iespējams izsekot un, iespējams, gan vāciešiem, gan angļiem kā lielu tautu pārstāvjiem nemaz neliekas tik svarīgi kopt savu valodu.

Latviešu tvitera vidē var just vēlmi saglabāt mūsu valodu: lai tā būtu tīra, ar labāku skanējumu, lai tā netiktu piesārņota, lai pat digitālajā vidē valoda būtu labas prakses piemērs. Savā pētījumā es secināju, ka tvitera valoda ir sava veida tvītotāja CV: tā parāda, vai cilvēks māk lietot valodu. Ja spēj uzrakstīt labskanīgu tvītu ar visām pieturzīmēm, tad var uzskatīt, ka varēs uzrakstīt jebkuru teikumu – un tas jau kaut ko liecina par cilvēku!

Vai jūs neuztrauc angļu valodas ienākšana latviskajā tvitera vidē?

Jā un nē. Mēs nevaram iztikt bez angļu valodas digitālajā vidē, jo lielāko tiesu visi jauninājumi un fenomenu nosaukumi nāk no angliskās vides, un pirmais, ko mēs izdarām, – vienkārši latviskojam šos vārdus, pat nemeklējot, ko tie nozīmē latviski.

Piemēram, “influenceris” ienācis caur digitālo vidi, un mēs turpinām šo vārdu izmantot.

Ir arī pieredzēts, kur noved sasteigti centieni dažādus terminus latviskot – lietotāji tos nepieņem, iebilstot, ka nav jāizdomā jauna Amerika. Kāpēc nevarētu lietot to, kas tīri labi skan latviski?

No otras puses, un tas ir dziļāks jautājums: tad, kad tiek tulkoti šie anglicismi latviešu valodā, tie apgrūtina mūsu iespējas digitālās vides izmantošanā. Piemēram, mēs pierodam pie latviskotās “galvenes” un “kājenes” (“header” un “footer”) un, nokļūstot citā vidē, ir grūti saprast, ko tas īsti nozīmē. Visas pamācības ir angļu valodā.

Jāpiekrīt, ka tas tiešām piesārņo mūsu valodu, bet jāatzīst, ka tas ir neizbēgami, jo tā vide, kurā mēs atrodamies sociālajos tīkos, ir angliski. Nevar vienkāršoti visu latviskot un ignorēt digitālās vides starptautisko fonu.

Kā nonācāt līdz šiem pētījumiem? Kam pievērsāt uzmanību, kad sākāt meklēt sociālo tīklu valodas stilu un likumsakarības?

Tas bija sen – 2008. gadā populārākais saziņas veids bija “Skype”, un šķita interesanti papētīt, kā mēs pielāgojam savu valodu un izteikšanās veidu, kā pārmainās un veidojas domāšana, cilvēkiem komunicējot digitālajā vidē. Pēc tam sākās sociālo tīklu revolūcija, un nu esam nonākuši līdz tviterim, kas pēc savas formas ir ļoti interesanta vide, kuru var pētīt un pētīt.

Starptautiskā vidē tā ir politika un sabiedriskās attiecības, kas norit augstā līmenī, kā rīku izmantojot tieši tviteri.

Latviskajā vidē visvairāk tvīto viedokļu līderi, inteliģenti cilvēki, kuri zināmā mērā nosaka, ko mēs domājam un runājam, arī pretēji – visu, ko mums sniedz mediji.

Vai padomā vēl kāds pētījums par “Twitter” valodu?

Būtu interesanti tviterī pētīt sarunas un lietotāju savstarpējo tīklu, un turklāt tagad ir sākusies lietotāju iznākšana no digitālās vides – viņi satiekas arī reālajā vidē un turpina tviterī aizsāktās diskusijas, komunikāciju un draudzību.

Bezsaistes komunikācijas un domubiedru grupas, kas radušās tviterī, ir ļoti interesants fenomens, pie kura tviteris patiesībā atgriezies. Tas bija novērojams pašā aizsākumā, tad sekoja laiks, kad cilvēki turējās katrs pie sava telefona un tvītoja caur to, bet tagad esam nonākuši pie tā, ka šie virtuālie draugi satiekas un turpina iesākto komunikāciju klātienē. No komunikācijas pētniecības viedokļa tas ir ļoti interesants faktors.

Kā jūs uzskatāt – vai latviski būtu labāk teikt “tviteris” vai “čivinātava”?

Es palieku pie tvitera. Čivinātava ir ļoti jauks vārds, un teikt “es šobrīd čivinu”, ar to domājot “es šobrīd tvītoju”, ir burvīgi, tomēr jādomā par to, ka ir lietas un parādības, arī dažādu lielo uzņēmumu nosaukumi, kurus nav nepieciešams latviskot. Viens no tiem ir tviteris. Ļoti veiksmīgi, man šķiet, ir ieviesušies latviskojumi: “dalīties” un “patīk” (“share” un “like”).

Saistītie raksti
Cilvēki paši vairs nesaka: “Es nospiedu “like”,” bet saka: “Es nospiedu “patīk”.

Tas ir ļoti labi. Bet tviteris lai paliek tviteris! “Twitter” ir mikroblogs, un mikrobloga nosaukumu nav nepieciešams latviskot.

LA.lv