Mobilā versija
+1.0°C
Zigrīda, Zigfrīda, Zigrīds
Ceturtdiena, 23. novembris, 2017
8. septembris, 2015
Drukāt

Uzdod savu jautājumu ministru prezidentei! (8)

Foto - Dainis BušmanisFoto - Dainis Bušmanis

Šo piektdien, 11. septembrī, Salas novada Biržos notiks tradicionālie Grāmatu svētki un arī “Latvijas Avīzes” vadītā publiskā diskusija “Nevienlīdzības un nabadzības mazināšana laukos”.

Uz tikšanos Biržos ierasties apsolījusi arī Ministru prezidente Laimdota Straujuma. Ko jūs vēlētos pajautāt mūsu premjerei? Jūsu jautājumus un ierosinājumus uzklausīsim trešdien un ceturtdien no plkst. 10.00 līdz 14.00 pa bezmaksas tālruni 80007007 vai pa tālruni 67096643.

Pievienot komentāru

Komentāri (8)

  1. Jautājums pavisam vienkāršs- Kāpēc Jūs kļūstat par savas valsts un tautas nodevēju? Šis melnais mēris ir nāves spriedums Latvijai un tās pamatiedzīvotājiem. Ticiet- tauta Jūs nekad neazmirsīs! Tauta neazmirst savus pārdarītājus, nodevējus. Nekad!

  2. Nav kam uzdot, viņai nav nedz teikšanas, nedz viņa prot kaut ko savā amatā, prasta .. vien ir, kā man liekas.

  3. Visus 25 atmodas gadus valdība nav rūpējusies lai Latvijā pieaugtu darba vietas. Viss ir pašplūsmā . Ir tikai vārdi, vārdi, papīru blāķi. Eiropas lielās valstis ir veicinājuši VISU ,lai Latvijā iznīktu ražošana. Tad lAi tagad pievāc nelaimīgos bēgļus un m nodarbuina,nevis tēlo NEZINĪŠUS.

  4. Ea pajautātu, kāpēc valsts vara negrib, ka tauta vairotu savu turību, bet visiem spēkiem to apkaro?

  5. Ir nu gan interesanti naivs mudinājums no LA puses – uzdod jautājumu premjerministrei! Mani ziņkāro, kādiem jābūt jautājumiem, lai premjerministre bez skatīšanās atpakaļ (lai tikai Puzes pundurim izpatiktu) varētu skaidri un gaiši atbildēt. Līdz šīm neesmu dzirdējis nevienu skaidru premjerministres atbildi vai runu pēc būtības. Tikai mudžināšanās, pīšanās, muļļāšanās. Bet – ne pēc būtības.

  6. Gribētu pajautāt, vai premjere zina, cik vakanču NVA mājaslapā piedāvā bijušā Balvu rajona NVA filiāle? Mēnesī nav nevienas, gadā – dažas. Kur un kā vietējiem atrast darbu, lai mazinātu nabadzību? Lai uzsāktu saimniekot, vajadzīgs pamatkapitāls (kaut vai lāpstas iegādei vajadzīga nauda), kā nabaga bezdarbniekiem nav. lai brauktu dzīvot un strādāt uz citu pilsētu, piem., Rīgu, kur katru dienu piedāvā vairākus desmitus vakanču, arī vajadzīga nauda. Bez naudas nevari ne autobusā kāpt, ne domāt par pārcelšanos uz dzīvi citur.

  7. To arī gribētu uzzināt, ko valdība ir darījusi, lai mazinātu nevienlīdzību un nabadzību laukos? Pagaidām laukos iztikuši ir tikai pensionāri (jo viņiem ir regulāri ienākumi), skolotāji un pašvaldības darbinieki. Vairāk darbavietu praktiski kā nav. Ko darīt pārējiem? Ar zemes apstrādāšanu nopelnīt nevar – te var skriet darbā no rīta līdz vakaram melnu muti, bet tik un tā palikt caurām biksēm. Ja nav bijuši bagāti vecāki, vai arī neesi sazadzis mežus un zemes, tad pie pārticības bez nekā laukos netiksi. Vai pabalstu naudu, ko saņem daļa laucinieku (tie, kuri patiešām neko nedara) nevajadzētu atvēlēt kādai ražotnes izveidei, lai rastu iespēju NOPELNĪT iztiku? Varbūt vainīga likumdošana, bet varbūt stulbie pašvaldību darbinieku prāti, kuri nespēj un negrib izdomāt, kā palīdzēt vietējiem? Vien zin kā klačot, aprunāt un augt lepnībā un tuklumā.

  8. Jautā ko gribi, viņa tikai minstināsies,jo neko prātīgu nevar atbildēt.

Lasītāju aptauja
Gata Šļūkas zīmējums
Gatis Šļūka. Pašvaldības reformu ceļā

Gan skolu tīkla reformas, gan ieceres pāriet vidusskolās uz mācībām tikai latviešu valodā vēl nepieciešams rūpīgi pārrunāt ar pašvaldībām. Tā vakar LTV “Rīta Panorāma” teica Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS), kurš esot ieradis ļoti rūpīgi ieklausīties tajā, ko saka praktiķi, ziņo LETA. Piemēram, jautājumā par pāreju uz izglītību tikai valsts valodā vidusskolās Kučinskis un viņa pārstāvētais politiskais spēks pēc būtības izmaiņas atbalstot, taču vēl varot būt diskusijas par to, kā nonākt pie mērķa un cik ilgā laikā tiek sasniegts rezultāts. Kučinskis atzina, ka izglītības ministra Kārļa Šadurska piedāvājumu noteikt minimālo skolēnu skaitu ne vien vidusskolās, bet arī pamatskolās un sākumskolās nobremzējušas pašvaldības. Premjers atzina, ka kopumā saistībā ar reformām ir jūtamas bailes no pārmaiņām.

Vai jūs uztrauc atšķirīgi standarti pārtikas produktiem Latvijā un citviet Eiropā?
Draugiem Facebook Twitter Google+