Mobilā versija
+2.0°C
Sabīne, Sarma, Klaudijs
Pirmdiena, 5. decembris, 2016
4. aprīlis, 2016
Drukāt

Uzliesmo konflikts Kalnu Karabahā (2)

Foto - EPA/LETAFoto - EPA/LETA

Armēņu brīvprātīgie kara komisariātā Erevānā saņem ieročus un ekipējumu, lai dotos uz Kalnu Karabahu palīdzēt atvairīt Azerbaidžānas uzbrukumu.

Armēnijas prezidents Seržs Sargsjans paziņojis, ka bojā gājuši 18, bet ievainoti 35 armēņu bruņoto vienību dalībnieki. Viņš nekonkretizēja, vai tie ir Armēnijas karavīri vai arī starptautiski neatzītās Kalnu Karabahas drošības spēku pārstāvji. Erevāna apsūdzējusi Azerbaidžānu par plaša mēroga uzbrukumu, izmantojot tankus, artilēriju un helikopterus. Baku apgalvo, ka tikai veikusi pretuzbrukumu. Azerbaidžānas Aizsardzības ministrija atzina, ka nogalināti 12 karavīri, kā arī notriekts viens tās helikopters. Tiek ziņots, ka apšaudēs abās karojošās pusēs bojā gājuši arī vairāki civiliedzīvotāji.

 

Baku brīdina Erevānu

Azerbaidžāna vakar izsludināja vienpusēju uguns pārtraukšanu, paziņoja Azerbaidžānas Aizsardzības ministrija, brīdinot, ka valsts “atbrīvos visas [armēņu] okupētās teritorijas”, ja Armēnijas spēki nepārtrauks provokācijas. Baku arī solīja nostiprināt vairākas stratēģiskās pozīcijas, kuras tās spēki Kalnu Karabahā esot ieņēmuši. Azerbaidžāna, kuras aizsardzības budžets pārsniedz visa Armēnijas valsts budžeta apjomu, draudējusi zaudētās teritorijas atgūšanai lietot spēku, ja sarunas nedos nekādus iznākumus. Armēnija paudusi apņēmību uz jebkādām militārām akcijām reaģēt ar masīvu prettriecienu. Starptautiski neatzītās Kalnu Karabahas Aizsardzības ministrijas pārstāvis norādīja aģentūrai AFP, ka karadarbība frontes līnijā nav pārtraukta.

Kalnu Karabahā arī vakar notikušas sadursmes starp Armēnijas un Azerbaidžānas spēkiem, paziņojušas abas puses. “Armēnijas bruņotie spēki naktī 130 reizes pārkāpa pamieru. Viņi šāva ar mīnmetējiem, granātmetējiem un lielkalibra ložmetējiem,” pavēstīja Azerbaidžānas Aizsardzības ministrija. “Apšaudes notika gan no Armēnijas teritorijas, gan no armēņu okupētās Karabahas,” norādīja ministrija, piebilstot, ka “Azerbaidžānas armija atklāja atbildes uguni”. Pēc Armēnijas Aizsardzības ministrijas pārstāvja vārdiem, “azerbaidžāņi cenšas uzbrukt, bet tiek atsisti atpakaļ,” ziņo AFP. Starptautiski neatzītās Kalnu Karabahas Aizsardzības ministrija pavēstīja, ka Azerbaidžāna vakar atsāka apšaudīt tās pozīcijas ar raķešu sistēmām un tankiem.

 

Abas puses apsūdz viena otru

Abas puses apsūdzējušas viena otru par konflikta eskalāciju Kalnu Karabahā. “Visa atbildība par radušos situāciju pilnībā gulstas uz Armēniju kā agresorvalsti un okupantu,” paziņoja Azerbaidžānas Ārlietu ministrijas pārstāvis, aicinot starptautisko sabiedrību “asi nosodīt Armēnijas bruņoto spēku artilērijas veikto civilo objektu apšaudi Azerbaidžānas teritorijā, kas ir rupjš Armēnijas starptautisko humāno tiesību saistību pārkāpums”. Armēnija no savas puses apsūdzēja Azerbaidžānu civilo objektu apšaudīšanā. “Stingri nosodām Azerbaidžānas bruņoto spēku darbību visā saskarsmes līnijas garumā Kalnu Karabahā un uz robežas ar Armēniju, par uzbrukuma mērķiem padarot civilos objektus un apdzīvotās vietas,” paziņoja Armēnijas Ārlietu ministrija.

Turcijas prezidents Redžeps Erdogans paziņojis, ka konfliktā atbalsta Azerbaidžānu “līdz galam”, ziņo raidsabiedrība CNN. Ankarai ir cieši sakari ar Baku, bet nav diplomātisko attiecību ar Erevānu, jo Turcijai un Armēnijai ir vēsturisks konflikts sakarā ar armēņu masu slepkavībām Osmaņu ēras laikā, ko Armēnija un virkne citu valstu uzskata par genocīdu. Turcija to noliedz. Erdogans kritiski izteicās par tā dēvētās Minskas grupas darbu ASV, Krievijas un Francijas vadībā, kam Eiropas Drošības un sadarbības organizācija uzdevusi panākt Karabahas konflikta risinājumu. Viņaprāt, Minskas grupa nav novērtējusi stāvokļa bīstamību un pieļāvusi situācijas saasināšanos. Raidsabiedrības BBC azerbaidžāņu redakcijas darbiniece Konula Halilova uzskata, ka konflikta uzliesmojumā ir vainīgas abas puses, jo gan Azerbaidžānas, gan Armēnijas vadoņi uzkurina konfliktu, lai saglabātu varu, nevis panāktu mieru.

 

UZZIŅA

Kalnu Karabaha

Oficiāli Kalnu Karabaha joprojām skaitās Azerbaidžānas sastāvā, lai gan kopš deviņdesmito gadu sākuma tā ir de facto neatkarīga armēņu republika, kurai ir ļoti cieša saikne ar Armēniju. Jau kopš Pirmā pasaules kara beigām šis armēņu apdzīvotais apgabals ir bijis par iemeslu strīdiem starp Armēniju un Azerbaidžānu.

Kalnu Karabahas apgabala teritorija ir 12 000 kv. km un iedzīvotāju skaits aptuveni 150 000. Oficiāli apgabals ir Azerbaidžānas sastāvā, bet faktiski kopš 1991. gada to kontrolē vietējā armēņu zemessardze un Armēnijas bruņotie spēki. Abu valstu militārajā konfliktā no 1991. līdz 1994. gadam gāja bojā aptuveni 30 000 cilvēku un aptuveni miljons cilvēku bija spiesti pamest dzimtās vietas. Kopš 1994. gada pamiera Kalnu Karabahā saglabājas saspīlēts stāvoklis, ik pa laikam notiekot lokālām apšaudēm. Starptautisku starpnieku rīkotās miera sarunas, lai rastu risinājumu apgabala statusam, nav devušas rezultātus. Neatrisinātais konflikts negatīvi ietekmē Armēnijas ekonomiku, jo Turcija ir slēgusi robežu ar Armēniju, kurai ir atvērtas robežas tikai ar Gruziju un Irānu.

kalnukarabaha

Pievienot komentāru

Komentāri (2)

  1. labaak buutu noskaidrojushi, kas to visu jezgu izraisiija? Vai tik nebija atkal “zaljie viirinji”… ???

  2. Labāk būtu padomājušas abas puses,kam viņu konflikts ir izdevīgs ??? Gan jau Jaunkrievija gribēs atjaunot PSRS vecās robežas ! Tiem jau ar Austrum Ukrainu vien nepietiks !!!

Apšaude Somijā: nogalināta pilsētas domes priekšsēdētāja un divas žurnālistesSomijas dienvidaustrumu pilsētā Imatrā pie restorāna naktī uz svētdienu nošautās trīs sievietes ir pilsētas domes priekšsēdētāja un divas vietējā laikraksta žurnālistes, paziņojusi policijas pārstāve.
Draugiem Facebook Twitter Google+