Mobilā versija
Brīdinājums +2.0°C
Gunārs, Vladimirs, Gunis
Ceturtdiena, 8. decembris, 2016
25. novembris, 2015
Drukāt

Anda Līce: Metas zosāda, dzirdot, ka Brīvības pieminekli saukā par “Mildu” (25)

Foto - LETAFoto - LETA

Par pasaulē notikušajiem terora aktiem kaut kas sakāms ir katram, tomēr visi gaida valsts atbildīgo amatpersonu detalizētu rīcības plānu tam, kas un kad tiks darīts Latvijas drošības labā. Cilvēkos ir atmodinātas bailes, un tās izrādās ejoša prece politisko spekulantu rokās. Ir apriebies klausīties tādas frāzes kā, piemēram, mēs sekosim līdzi situācijai, mums jābūt stipriem un vienotiem, ļaundari nepaliks nesodīti un tamlīdzīgi neko neizsakoši teksti. Uz katra valsts robežas metra taču nevarot nolikt pa robežsargam. Kāpēc nevar? Ja vajag, ir jānoliek! Šajā jautājumā Latvijas līdzšinējā nolaidība ne ar ko nav labāka par visas ES nolaidību. Beidzot ir jāpārskata un no jauna jādefinē demokrātijas, cilvēktiesību, brīvību un robežu jēdziens. Gribas arī saprast, kas ir palicis pāri no tik bieži piesauktām Eiropas vērtībām un cik liels svars tām ir šodien.

Indivīda brīvībai ir jābeidzas tur, kur tā sāk apdraudēt citu cilvēku brīvību. Neuzticēšanās valstij līkne uz leju neies tik ilgi, kamēr valsts institūcijas un amatpersonas cilvēku tiesības un brīvības izmantos savtīgos nolūkos. Ja tauta nav vienota, tā nevar būt stipra. Bet tā nevar būt vienota, ja mēs kā indivīdi esam iekšēji nedroši, nepārliecināti par to, ko darām, ja negribam zināt savu vēsturi un necienām savus priekšgājējus. Pēdējā laikā, jādomā, daudziem metas zos­āda, dzirdot, ka Brīvības pieminekli saukā par “Mildu”. Varētu vēl saprast, ka to savas neizpratnes dēļ dara cittautieši, bet ja tādai glupībai veras mute pašiem latviešiem… Ja esam nevērīgi pret savu valodu, pēc laika izmainās vārdu, veselu jēdzienu saturs un arī mūsu rīcība. Dzird runājam, ka Krišjāņa Barona ielu pēc rekonstrukcijas pārdēvēšot vienkārši par Barona ielu!!! Cik gan apdauzītiem ir jābūt, lai pašrocīgi apcirstu savas saknes! Un kā nosaukt riņķa danci ap Strēlnieku laukumu, no kura viena arhitektu grupa par katru cenu grib izsvēpēt Okupācijas muzeju? Mēs nevaram kļūt stipri un vienoti, ja ļaujam skaistos vārdos paslēptam savtīgumam kāpt pāri visām robežām.

Cik lielveikaliem vēl jāsagrūst un cik terora aktiem jānotiek, lai sabiedrība beidzot pamostos? Kāds varbūt teiks – tas nav iespējams. Sakiet, lūdzu, kā tas bija iespējams tad, kad uz drupām dzima Latvijas valsts un pēc tam atkal gadsimtu vēlāk? Atmoda notiek tai šķietami visnepiemērotākā laikā. Es nesen internetā noskatījos leģendārās krievu aktrises Ludmilas Gurčenko pēdējo interviju. Jautāta, vai viņa mēdz raudāt, aktrise atbildēja, ka raudot tad, kad viņai sākot sāpēt sirdsapziņa. Sāp tikai tas, kas ir dzīvs. Vai mūs glābs NATO līguma 5. pants, ja būsim nomirdinājuši savu sirdsapziņu?

Pievienot komentāru

Komentāri (25)

  1. Labi, ka sauc par Mildu, vismaz nepaliek neērti, ka pie tās maršē vācu zaldātu piemiņas gājieni. Pie Brīvības pieminekļa tak kauns būtu vest svešzemju karaspēka piemiņas gājienu.
    Bet vienalga, Milda, tas ir mīļvārdiņš:)

  2. Pilnīgi nesakarīgs savārstījums padevies Līces kundzei. Rakstā savstarpējās loģikas nav itin nekam. Uzbrūk kaut kam, pašai autorei lakam nemaz arī nav sapratnes, kam tad īsti. Īsts konservatīvisma iemiesojums: viss ir slikti, jāēd inde, jo jebkas, kas ir izmainīts mūsdienu Latvijā novedīs pie nākamās traģēdijas. Jo iebrūkoši jumti ir sekas tam, ka Brīvības pieminekli tautā mīļi dēvē par Mildu. Visam jāpaliek nemainīgam, jo saglabāsies tas, kas nemainīsies? 😀 Nedomāju gan. Nākamajā rakstā iesaku padomāt par konkrētiem fenomeniem, kam varētu būt savstarpējā sakarība un tam iespējamās negatīvās sekas, nevis piemēslot ziņu portālus ar ziņu atraugām. Nu, ja. Bet sakarības nesaskatu rakstā laikam tikai tādēļ, ka Brīvības pieminekli ikdienā dēvēju par Mildu.

  3. AK Dievs, kāds murgs ir uzrakstīts. Jums tads bardaks tai rakstā, ka galva kūp. Raksts ir par vienu tēmu, bet acerējaties visu kas bija noticis, aizmirsāt vēl krievus aplamāt savā rakstā un acerēties par PSRS laikiem Latvijā.
    Kāds sakars ir sabrukušai Maksimai un to ka Brīvibas pieminekli sauc par Mildu?
    Gribējāt Andas kundze apcelt, kāda mums ir slikta tauta, bet ziniet, ka ar to Jūs parādījāt savu negudrību.

    P.S. Esmu no tiem kas pieminekli sauc par Mildu un neredzu kā tas būtu slikti vai pazemojoši.

  4. Andas Līces savārstījumā valda tāds haoss, ka vispār nav saprotams, ko autore ar to vēlējusies pateikt. Par Krišjāņa Barona ielu – nu, pilnīgs sviests. Ja Līces kundze kaut kur kaut ko pa ausu galam tirgū padzird, tad nav jau mazais bērns – vajag noprecizēt, nevis izmisīgi bļaustīties uz papīra. Un Okupācijas muzeju neviens negrasās izsvēpēt. Runa ir tikai par cieņu pret Vecrīgu un tās arhitektūru. Un Andai Līcei būtu veselīgi ne tikai noskatīties vienu Gurčenko interviju, bet palasīt mazliet vairāk par šo krievu aktrisi un viņas dzīvi.
    Nevajag mesties sist citādi domājošos, kamēr Andai pašai maldu Mildas rozā zvīņas uz acīm.

  5. Ko nu tur šausmināties! Vēl jau nezinām kā to nasauks iebraucēji. Un vai tolerances vārdā nebūs jāuzliek pusmēnesi tai turēt.

  6. Lai kādu tēmu jūs aizskārtu,rēķinietis,ka dabūsiet pretī.Demokrātija.Ja piemineklis nav veltījums slavenībai,tai nevar būt cilvēka vārda.”Koka Fricis”-nievājoši par okupantiem.Tēvzemes un brīvības pielīdzinājums tirgus piena pārdevējai,tas ir zemiski.

  7. Ielikuši kļičku Brivibas Piemineklim ka noziedzniekam un paši jūsmo :”Cik mīļi!” Nez vai kur citur pasaulē arī apsaukā savus pieminekļus?

  8. Kad Brivības pieminekli sauc par Mildu tas nav mīļi -TAS IR STULBI !!!!! Vēl jo vairāk tāpēc,ka vārds “Milda” nemaz nav izplatīts vārds. Un par necieņu tas liecina gan.Un kāpēc tikai vienā sieviešu vārdā?Ko lai saka citas,kurām vārds nav Milda?šai būšanai izņemot stulbumu nav cita izskaidrojuma. Par žurnālistiem es vispār nebrīnos:daudzus no viņiem vajadzētu sūtīt uz pirmo klasi .Un Mildas lietotāji varbūt varētu paskaidrot kas tā Milda tāda bijusi? Varbūt kāda varone,vēsturiska persona,slavena literārā darba varone?Cik man zināms, tas ir veclaicīgs vārds,kuru vairs tik pat kā nelieto.

  9. Neredzu nekāda ataisnojuma Brīvības pieminekli saukāt par Mildu. Kad pieminekli atklāja tika pieņemts likums ar kuru ejot garām tam, karavīriem ir obligāti jāatdod gods. Es vēl mazs zēns būdams, kā arī visus skolas gadus ejot garām piemineklim noņēmu cepuri. Bet bija tādi sociķu siseņi kuri jau tad nievājoši to sauca par Mildu un nevis mīļi vai ar cieņu. Protams žēl,ka daļa latviešu sabiedrības tik aprobežoti pat pašās nozīmīgākajās savas tautas lietās. Bet nav jau nekāds brīnums ka pat valsts amatpersonas vai mediju pārstāvji tā izturas pret saviem simboliem. Tas tikai runā par viņu zemo inteliģences līmeni. Bet es jau sen neņemu vērā šo cilvēciņu attieksmi pret Latvijas valsti, jo savā būtībā viņi nav tās pilsoņi – vienkārši gadījuma rakstura cilvēki.

    • Žēl,ka jums bija saskare tikai ar sociķu siseņiem,citādi būtu dzirdējuši tautas lielākās daļas cieņpilno attieksmi,saucot (ne saukājot) dižo pieminekli mīļvārdā.

      • Un savā garajā mūžā(mazliet garākā kā Mildas) neesmu sastapusies ar manas paaudzes latviešiem,kuri šo vārdu lietotu ar nicinājumu vai izsmieklu.Tad ,laikam, “pie vainas” būs mūsdienu paaudzes.,kurām labāk patīk,piemēram, vārdi,kas beidzas ar -ing.

  10. Ar ko vārdiņš Milda sliktāks par vārdiņu Anda vai Minna? Gari un oficiāli nosaukumi gluži kā švaka protēze tautas mutē lāga neturas …

  11. esmu uzticīga Andas Līces fane, patīk gan tematika, gan akcenti un aktualitāte. BET!!!!! Bet šajā gadījumā neredzu neko sliktu, ja mēs savu dižpieminekli mīļi saucam par Mildu,Mildiņu, tas taču ir tik mīļi un ģimeniski. Necentīšos nevienu pārliecināt un meklēt piemērus, taču pat mūsu valsts pirmās personas Brīvības pieminekli nereti ir mīļi nosaukuši par Mildu. Es tur neredzu neko sliktu, man patīk, ka tauta piemineklim klusītēm ir devusi savu vārdu…

  12. Pilnīgi piekrītu raksta autorei pa visiem 100%. Pretīgi klausīties, ka saukā par ‘Mildu”, tā ir visīstākā necieņas izrādīšana! Nesen TV Rīga24, it kā izglītots cilvēks Ansis Bogustovs raidījumā TOP 5 arī Brīvības pieminekli nosauca par “Mildu”, gribējās gāzt viņam pa ģīmi par šo necieņu pret mūsu brīvības simbolu!

  13. Zosāda sametās man,kad no raksta uzzināju,ka cienījamā rakstītāja neko nezina par “Mildas”vārda vēsturi,lai gan it kā pieder pie vecākās paaudzes. Vēl tajos vecajos ulmaņlaikos mani vecāki šo pieminekli sauca gan par Brīvības pieminekli,gan tikpat godbijīgi arī par Mildu.Un kā daudzi tūkstoši,arī viņi bija ziedojuši tā uzcelšanai.

  14. Līces kundzei jau nu vajadzēja zināt, ka par ”Mildu” šo pieminekli sauca krievu laikos, kad čekas ziņotāji bija uz katra stūra. Nedod, Die’s, to bija nosaukt par ”Brīvības pieminekli”,- stūra māja bij garantēta! Tā tas vismaz manā un vecākā paaudzē iegājies, un tā laikam paliks…

  15. Tas nav nekas jauns, jo TĀDI IR RĪGAS PAŠPUIKAS LĪDZ KAPAM!

  16. Tāmnieks/luterānis Atbildēt

    Tur jau viennozīmīgi ir tas sāls, ka es kā vecāks, veicot garāmiešanu gar Mildu, nezinot Latvijas vēsturi, necienot savu Tēvzemi un dzimto valodu, gatavojos svinēt tās simtgadi.
    Vēl var paspēt izdot Latvijas īstās vēstures grāmatu ar patiešām atbislstošām vēsturiskām, kvalitatīvām fotogrāfijām, izskaidrot lasītājam- kas, kad un kāpēc. No valodniekiem palūgt skaidrojumu, ko tad mēs īstenībā atzīmēsim- Latvijas valsts dibināšanas simto jubileju vai gadadienu, vai stachānoviešu simtgadi?! Cikm ilgi mēs bojāsim savu valodu?
    No valdības derētu aizsūtīt KĀJĀM(!) (ja jau šo attālumu varēja noiet gandrīz nekad kārtīgi nepaēdušie studenti- mūsu Kr. Barons un igauņu jauneklis Kristians Petersons. tad mšu pārbarotiem kalpiem tas vienkārši būtu veselīgs nieks)) atbildīgos darboņus uz Igauniju, lai noskaidrotu kā viņi tika pie savas daudzsējumu (domāju, ka tai būs 25 sējumi) enciklopēdijas! Vasaras vidū grāmatnīcā redzēju jau 14. sējumu un, ja pareizi atceros, tas bija ar “K”.
    Varbūt, ka tad šiem (atbidīgiem!?) tautas kultūras druvas kopējiem nebūs grūti atbildēt- ko tad tieši esmu darījis valsts labā!

    • Un šajā vēstures grāmatā katrā ziņā jābūt nodaļai par notikumiem Latvijā 1940.gadā, kuri sākās 17.jūnijā ar dažu Sarkanās armijas tanku miermīlīgu sagaidīšanu Rīgas stacijas laukumā.
      15.jūlijā notiek Saeimas vēlēšanas, kurās piedalās vairāk, kā miljons Latvijas pilsoņu, un kurās uzvar Darba tautas bloks. 21.jūlijā Latvijas Tautas saeima pieņem lēmumu lūgt Padomju savienību uzņemt tās sastāvā Latviju, 5.augustā PSRS Augstākā padome šo lūgumu apmierina.
      Visus šos vēsturiskos faktus apstiprina gan skaidras fotogrāfijas, gan dokumenti.

      • Tāmnieks/luterānis Atbildēt

        Protams, protams, taču, ja pateici “a”, saki arī “b”! Kas tie bija par fruktiem pie tankiem, kās tās bija par vēlēšanām un ko ievēlēja, kuri un kur sastādīja jauno valdību, kas devās pēc maizes un sāls uz Maskavu pie visu tautu tēva? Īpaši vajadzētu izskaidrot, kas bija “Baigais gads”, 49. gada deportācijas, “brīvprātīgā” kolektivizācija un drausmīgā vergošana kolhozu fermās, kad lopiem nebija ko ēst, tās uzsēja striķos, jo no bada nespēja nostāvēt un slaucējām vajadzēja noskatīties kā viņu acu priekšā šie lopiņi izlaiž garu un būt vainīgām. Taisnību par citādi domājošo pāraudzināšanu, čeku, istrebīķeļiem un daudziem citiem jaunās pasaules brīnumiem. Cilvēkiem tas viss ikdienā bija jāpārdzīvo nekurnējot, jo sliedes uz Sibīriju represīvais aparāts uzturēja siltas. Jaunatne taču neko par to nezin.
        Šoreiz demagoģija ir tieši tas, kas vajadzīgs vismazāk, lai pateiktu patiesību!
        Latviešiem, bet sevišķi latvijciem, ir vajadzīgs objektīvs stāsts par šiem 100 gadiem, kas pamatots ar patiesiem faktiem par Latviju, par tās ekonomisko un kulturālo stāvokli pasaules un Eiropas kontekstā. Salīdzināt Latviju ar pirmo strādnieku valsti nav vērts, jo nevar salīdzināt nesalīdzināmo.
        Minhauzena fantāzijas mums mācīja 50 gadus un daži vietējie kremļa sapņotāji joprojām nespēj pamosties. Žēl!

        • Kādi “frukti”!
          Fotogrāfijās labi redzams, ka ap Stacijas laukumu ir sapulcējušās lielas cilvēku masas, pat satiksme apturēta. Un visi, labi apģērbti, mierīgi stāv un skatās.
          Vēlēšanās piedalījās vairāk, kā miljons Latvijas pilsoņu – tas ir fakts. Ja viss tas miljons bija iebiedēti, sanāk, ka brašā latvju tauta ir stipri bailīga.
          Bet tik pārtikuši, kā kolhozu laikos, Latvijas laukos cilvēki nebija dzīvojuši nekad.

  17. Ja tā iela turpmāk sauktos Barona iela tas būtu mazākais ļaunums( mazākais ļaunums-visbiežāk lietots jēdziens gļēvlatvijā).Ja latvieši solidaritātes vārdā ar kaimiņu tautu to vēl sauktu par,,krisa barona sjela,, tad gan būtu traki.
    Piebildīšu ,ka brīvības cīņās 1919.g.varoņa nāvē krita 19 gadus vecais leitnants Kārlis Barons-Krišjāņa Barona mazdēls kā vārdā būtu nosaucama iela Rīgā un ne tikai Rīgā.

Egils Līcītis: Valdības ideoloģijaAtskaitīdamies parlamentā, premjers Māris Kučinskis runāja diezgan skaidrā valodā, de iure proklamēdams pašrocīgi vadīto valdību kā nacionāli konservatīvu.
Gata Šļūkas zīmējums
Gatis Šļūka. Nu lābi, lābi, varu arī šoreiz es samaksāt…

Veselības rēķini – no aizsardzības budžeta

Valdība vakar atbalstījusi 2,81 miljona eiro pārdali no Aizsardzības ministrijas (AM) budžeta, lai segtu rēķinus par Latvijas iedzīvotāju saņemto veselības aprūpi ārzemēs un segtu līdzekļu deficītu fenilketonūrijas un citu ģenētiski determinētu slimību korekcijas preparātu apmaksai. No AM budžeta programmas “Valsts aizsardzības politikas realizācija” uz Veselības ministriju tiek pārdalīti 341 018 eiro, bet no programmas “Militārpersonu pensiju fonds” tiek pārdalīti 2,36 miljoni eiro. Tā kā Veselības ministrija ir ieplānojusi rēķinu apmaksai novirzīt vēl arī citus līdzekļus, piemēram, no ietaupītajiem līdzekļiem par laboratoriskajiem izmeklējumiem, tad ar piešķirtajiem līdzekļiem no Aizsardzības ministrijas budžeta pietiekot, lai segtu šogad radušos rēķinus.

Lasītāju aptauja
Izlasot interviju ar vēsturnieci, jutu aizvainojumu senču vietā... (10)“Latvijas Avīze” novembrī publicēja sarunu ar vēsturnieci Inetu Lipšu “Latvieši nezināja, nevis negribēja”. Tā izraisījis rezonansi. Savas pārdomas ir atrakstījusi Brigita Blite.
Kā vērtējat politiķu piemēru, pašiem kūtri iesaistoties zemessardzē?
Draugiem Facebook Twitter Google+