Mobilā versija
Brīdinājums +1.6°C
Antonija, Anta, Dzirkstīte
Trešdiena, 7. decembris, 2016
17. marts, 2015
Drukāt

Valsts prezidentam jābūt spējai skaidri domāt un runāt, secina diskusijā

Foto: LETAFoto: LETA

Nākamajam Valsts prezidentam jāspēj skaidri domāt un runāt, šodien notikušajā diskusijā par Valsts prezidenta institūcijas būtību un nozīmi norādīja klātesošie zinātnes nozares pārstāvji, ar kuriem vienisprātis bija arī atsevišķi Saeimas deputāti.

Klātesošie uzsvēra, ka viena no būtiskākajām Valsts prezidenta īpašībām ir spēja sekmīgi reprezentēt savu valsti, kam būtu nepieciešamas labas valodu zināšanas. Kā pozitīvs piemērs teicamām diplomātiskām runas spējām tika minēta bijusī Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga, kura varējusi radīt pozitīvu iespaidu par sevi un valsti kopumā ne tikai Latvijā, bet arī ārpus tās robežām.

Izskanēja, ka Valsts prezidentam būtu jāpārvalda vairākas svešvalodas, tomēr svarīgāk būtu izcili pārvaldīt latviešu valodu, lai tautai, klausoties prezidenta runā, nebūtu jānopūšas un jāsaka: “Fū, šoreiz viss bija sakarīgi.” Valsts prezidentam vajadzētu būt inteliģentam, kā arī zinošam tādās jomās kā vēsture, tiesības u.tml., tādējādi spējot izprast un iesaistīties procesos gan Latvijā, gan arī starptautiskajā arēnā.

Runājot par to, ka Valsts prezidents kalpo kā valsts simbols, Saeimas deputāts Jānis Dombrava (VL-TB/LNNK) uzsvēra, ka prezidentam ir jāspēj uzrunāt un iedvesmot tautu. Viņš norādīja, ka arī tādi valstu vadītāji kā Krievijas prezidents Vladimirs Putins spējuši savas tautas prātā iedēstīt ideju par nepieciešamību imperiālistiski izplesties, jo maz ticams, ka šāds mērķis bija tautas dienaskārtībā vēl pirms neilga laika.

Latvijas Universitātes profesors Juris Rozenvalds uzsvēra, ka prezidentam jāspēj skaidri formulēt savas domas. Tāpat viņš sacīja, ka svarīgi domāt par to, ko īsti pārstāv prezidents. Rozenvalds skaidroja, ka patlaban Latvijā ir neviendabīga sabiedrība un politiskā spektra sadalījums pēc etniskām pazīmēm kļuvis par vienu no faktoriem, kas bremzē valsts sociālekonomisko attīstību.

Pievienot komentāru

Aplamie apgalvojumi. Pēc intervijas ar Fātimu teoloģe par sievietes lomu islāmā (3)Pēc “LA” publicētās intervijas ar Līgu Fātimu Legzdiņu un “Latviešu mentalitāte sasaucas ar islāmu, prāto konvertīte Līga Fātima” lasītāji uzdeva jautājumus, vai
Draugiem Facebook Twitter Google+