Mobilā versija
-1.1°C
Niklāvs, Nikola, Nikolajs, Niks
Otrdiena, 6. decembris, 2016
30. maijs, 2016
Drukāt

Valsts šķeļ uzņēmējus. Saruna ar a/s “Preiļu siers” valdes priekšsēdētāju Jāzepu Šņepstu (15)

Foto - Ivars BušmanisFoto - Ivars Bušmanis

Nākamajā dienā pēc “LA” diskusijas par piensaimniecības nākotni publicēšanas piezvanīja dusmīgs Jāzeps Šņepsts, akciju sabiedrības “Preiļu siers” valdes priekšsēdētājs. Bija ļoti nemierā ar tās norisi un secinājumiem. Ne pieaicinātie nozares pārstāvji bija labi, ne tas, par ko spriedām, bija pareizi, nedz arī īstie risinājumi rasti. Arī pati “LA” subjektīvi un tendenciozi aizstāvot kooperatīvus. Ar tādu negribas runāt. Tāpēc viņš nerunājis gadus piecus. Iebildu. Lai kāda būtu “LA” pozīcija, vārdu dodam arī pretējiem viedokļiem.

Uz tikšanos Preiļos Jāzeps Šņepsts, akciju sabiedrības “Preiļu siers” valdes priekšsēdētājs, bija sagatavojies – mapēs skaitļu tabulas, izgriezumi no preses izdevumiem. – Šinī brīdī situācija nav tik spoža, kā gribētos, – viņš noteica, novietodams iespaidīgo kaudzi sev priekšā.

– “LA” diskusijas dalībnieki situāciju piensaimniecībā raksturoja kā dramatisku, ar cenu kritumu krīzes situācijā. Vai, jūsuprāt, nav tik slikti, kā iztēlojamies?

Jāzeps Šņepsts: – No vienas puses, jā, bet no otras – ne, jo mana pozīcija iepriekšējā krīzē bija atšķirīga un arī tagad tāda ir. Pēdējās diskusijās, kurās piedalās jūsu eksperti, visi reducējas uz vienu: ka mums ir slikta pārstrāde un ka vajag konsolidēties.

– Nevis slikta, viņi secina, bet sadrumstalota.

– Ja jau sadrumstalota pārstrāde, kāpēc tie paši eksperti, sākot no Zemnieku saeimas un beidzot ar kooperācijas balstiem, rakstīja ļoti žēlabainas vēstules uz Ministru kabinetu, lai atdod visu Eiropas naudu jaunas rūpnīcas celtniecībai? Tas ir neapstrīdams fakts.

Šo darboņu seja ir divējāda. Sākot ar Lauku konsultāciju centru un beidzot ar Lauksaimniecības kooperatīvu asociāciju. Lūk, citēju viņu nākotnes redzējumu: “Patlaban strādājam pie tā, lai kooperatīviem būtu atsevišķa aploksne modernizācijas pasākumiem un šajā ziņā nebūtu jākonkurē ar lauksaimniekiem.” Ja jumta organizācijai, kas pārstāv lauksaimniekus, ir šāds mērķis – vienkārši atsevišķa aploksne, sak, mēs dzīvojam, bet jūs, dibinātāji, vārieties savā sulā un lieciet mums mieru! Protams, šo atsevišķo aploksni kooperatīvi šajā plānošanas periodā dabūja. Tāpēc mums iet, kā iet.

Lai neko nesasniegtu, vajag sadrumstalot, kā secinājāt. Piena sektorā, kurā ir divi līdzīgi spēlētāji – ražotājs un pārstrādātājs –, visi ir sadrumstaloti. Ražotāji ir vēsturiski daudzi un mazi. Sadrumstalotību pārstrādē var attiecināt tikai uz mazajiem. Trīs lielākie piensaimnieki pārstrādā vairāk nekā 60% piena – te mēs nevaram runāt par sadrumstalotību. Līdzīgi tas ir Lietuvā.

Mēs mazo uzņēmumu sadrumstalotības problēmu nedrīkstam reducēt uz visu nozari. Pateicoties šai kreisajai vai, es teiktu, nemākulīgajai politikai, ko īstenojis gan Lauku konsultāciju centrs, gan visas asociācijas, esam sašķelti pēc uzņēmējdarbības formas (mums ir labie kooperatīvi un sliktie pārējie). Kooperatīviem ir nodokļu atlaides, visvisādi bonusi, pabalsti no nodokļu maksātāju naudas kooperatīvu dibināšanai, atlaides transportlīdzekļu ekspluatācijai, lielāks ES struktūrfondu atbalsts, pieminētā atsevišķā pakete modernizācijai. Katru gadu kooperatīviem maksā naudu to uzturēšanai. Pret to varējumu un apgrozījumu atbalsts manā skatījumā ir milzīgs. Tas pretnostāda un šķeļ. Tad nozare nevar attīstīties un sasniegt konkrētus mērķus. Zemkopības ministrija var nodeklarēt jebkādus mērķus, bet konfrontācijas apstākļos reāli nekas nevar notikt. Tad jautājums: kurā pusē nostājas masu mediji un valdība. Pašlaik tie ir nostājušies šķelšanās pusē.

Pievienot komentāru

Komentāri (15)

  1. Cerams ,ka augsti godātie deputāti un ZM ierēdnīši aizdomāsies , un kautko ņems vērā no Šnepsta kunga teiktā.
    Patisībā gan maz ticams, jo vieglāk jau peldēt pa straumi.

  2. Šņepsta kungam novelku cepuri un noliecu galvu.
    Absolūta taisnība!
    Haters gonna hate.

  3. Prieks par to, ka valstī vēl ir cilvēki, kuri spēj redzēt visu spēles lauciņu. Šādiem profesionāļiem būtu jābūt Lauksaimniecības ministrijas priekšgalā, bet ne Dūklavam. Šīs attīstības kopsakarības vispirms ir jāredz un tas ļauj pareizi sadalīt prioritātes tā, lai šis straujais attīstības uzrāviens būtu. Ja tikai ceļ un ceļ nodokļus un liek maksāt visādas papildus nodevas, tad attīstība nevar būt pat pēc definīcijas. Tas ir tieši tāpat, ja valsts ierēdņi nenes atbildību par saviem pieņemtajiem lēmumiem. Tikai tā var producēt stulbumu un laiski dzīvot.

  4. Tas ka teiktais ir dvēseles kliedziens ,tas ir skaidrs. Tomēr nevar pat saprast vai tā intervētāju vaina ,ka rakstam un ,tātad teiktajam , trūkst kopsakarīgas analīzes . “Izšauti” daži piemēri par biznesa un valsts attiecību organizātorisko struktūru ,garām skrejot izmesti daži darbības rādītāji nomaksāto nodokļu izskatā. Kā pārmetums ,ne tā (?) , lasāms LA minējums par pērnā gada peļņu .Un absolūti konkrēta atbilde , tas ir darbības efektivitātes rezultāts . Bet sarunas par efektivitāti uzņēmumā un “slīkstošajā ” nozarē nav . Bet tieši šis sasniegums – zemas izmaksas ,augsta darbības efektivitāte ir Preiļu siera vizītkarte. Savdabīgi ,ka šī efektivitāte ir Latgales novadu spēju rādītājs ,bet par to nekas nav dzirdams valdošo partiju grupējumu “murminājumos” par novadu krīzi . Tātad jautājums ,bet kas pārstāv Preiļu sieru un minēto 600 zemnieku saimniecību grupu Saeimā un politiskajos Rīgas koridoros ? Kur galu galā uzņēmēju lobijs ? Atsevišķu nejēdzību norādes intervijā ir ,trūkst sitematizējuma un vēlmju konkretizēta izklāsta.

  5. Mūsu valstī tiek darīts viss-lai tauta aizbrauktu svešumā,nomirtu slimībās,lai bērni ir slimi un nervozi,lai cilvēki neviss dzīvotu-bet eksistētu-kā marionetes,kas skrien pa vairākām darba vietām,lai nomaksātu nodokļus…..
    Vecākiem nav laika saviem bērniem…..
    Nav prieka par nākotni……

  6. 17. mai 06:4918 skatījumiemilija supe
    Pāvels Melnis, Rēzeknes novada Griškānu pagasta SIA Sprūževa M valdes priekšsēdētājs:
    – Esam šokā par to netaisnību, kas pašlaik notiek. Es taču dārgāk elektrību pērku, nekā paša saražoto pārdodu! Var iznākt, ka darbināsim biogāzes ražotni ar pusjaudu. Kas pirmie cēla biogāzes ražotnes, tiem bija Eiropas līdzfinansējums un noteikta cieta cena. Mēs cēlām apdomīgāk, jo, kaut arī būvē par ES naudu, tāpat jāņem kredīts. Tagad cena samazinās. Vēl pirms gada domāju: biogāzes ražošana, ja piena cenas kristos, būtu atspaids piena lopkopībai, jo saimniecībā ir 700 slaucamo govju. Tagad sanāk tā, ka samazinājušās gan piena cenas, gan biogāzes enerģijas cenas. Piena ražošana jau noslīdējusi zem pašizmaksas.

    • Interesanti…….. tad šķiet būtu loģiski savu saražoto enerģiju arī saimniecībā izmantot, īpaši ja tā ir lētāka kā Latvenergo tirgotā, kur problēma…

  7. Latvijā drīz nebūs vairs neviens uzņēmums, skumji bet patiesiba…

  8. zinu,ko runāju! Atbildēt

    Bebrene ruļavoi!

  9. Paldies liels Shnepstam par patiesibu . Nu valsts mak nodokljus lasit .

    • Pilnībā piekrītu Šņepsta teiktajam!
      Valsts ar slēptajiem nodokļiem mūs tā nokāš, ka drīz šķiet te vispār tiks iznīcināta uzņēmējdarbība. Nu gluži kā ASV to ir vēlējusies un savu politiku te realizē sākot no Vīķes kā labā pakalpiņa laikiem.

  10. Ašeradens nedod atļauju. Nejēdzība nejēdzības galā. Un vēl: kāds sakars OIK ar gāzes cenu? “Latvenergo” pērk dārgāko gāzi, ražo no tās elektrību, saņem lielākās subsīdijas un galu galā uzrāda peļņu – bet… tikai tāpēc, ka visi viņam maksā

  11. Pilnigi pareizi raksta. Un tas, diemzel, ir visas sferas, kuras valsts var ko ietekmet, jeb citiem vardiem, valsts, jeb to parstavosie ieredni, ir faktiski tie, kas so valsti grauj, pie tam, visdrizak, ne jau nejausi, aiz mulkibas, ka varetu likties, jeb ka tie varbut izliekas, bet izteikti merktiecigi.
    Aizdomas, ka visa ta pamats ir nenotikusi lustracija, joprojam valdosa cekistu mafija, kurai, visdrizak, ir uzdevums mus nidet, par sodu atdalisanai no PSRS, ka Godmanis izteicas, pasi gribejat kaut pastalas, bet brivi… Ta ari izskatas, ka sie tiesi to censas nodrosinat, iznemot karoto brivibu, kuras mums De Facto nav, nebus un nevar but, kamer tie ir pie varas.
    Kads svepstes to izvirzito smadzenu aizpuderejamo frazi, ka pasi tadus izvelejam? Sakuma ja, pilnigi noteikti liela dala atbildibas ir uz ar pratinu nedraudzigo nospiedoso masu, kuri fanoja par komunistu skaistajiem smaidiniem, solijumiem un frizuram…, bet tad, kad naca kkada apgaismiba, un tie vairs netika pie rulliem, bija jau viss par velu, jo bija ta sakartots, ka nekas vairs nav mainams bez fundamentaliem grozijumiem, jo visa parvalde un tas modelis, principi, orientacija ir izveidoti minetaja pretvalstiskaja virziena, ka ari ta sakartota velesanu sistema, ka citus ievelet vispar nav iespejams, ka vien to pa citam citadi nosauktam partijam savejos, kuru nominesanu nosak neviens cits ka visdrizak kopejais visu partiju saimnieks… un kuriem skietamajiem mazakajiem launumiem tikt pie siles, tas vinam principa nav parak butiski, jo atskirsies tikai retorika prieks naiviem un beztiesigiem veletajiem, aiz kuras slepsies tikai vairak vai mazak atklati jau minetie nedarbi. Lidz ar to tie konsekventi virza valksti tiesi tada virziena, ka mineju, radot riebumu pret to visas sferas, visu sacakarejot lidz absurdam un bezjegai, neatstajot novarta nevienu jomu, iepretim Igaunijai, kur, kaut ieredni ari mil naudu, tomer strada valsts laba, nevis izteikti pret to. Un ta ir butiska starpiba.
    Kamer sis aidzejs, turpinosais sovjets netiks no valsts padzits, tikmer mums nav ceribu ne uz ko labaku, ne uz kadu valsts izaugsmi. Ka to izdarit? Tas ir smags jautajums. 1 ir ka Maidans Ukraina, kurs gan nosvieda visas mafijas krusttevu, bet sazarotais ta paklauto tikls palika, kurs, ka valsti parnemis vezis, turpina savu graujoso darbibu. Tapec troksnis liels, bet efekts mazs. Dibinat kadu arpus partiju saimnieka kontroles esosu partiju ari neskiet diez ko efektivi kaut vai to iemeslu del, ka bus nospiedosa mazakuma, kuru, ka nezinamo, visdrizak vairums veletaju neatbalstis, un kurai nebus pietiekosu reklamas, uc lidzeklu. Ari mainit partokratisko, klaji nedemokratisko velesanu likumu diez vai laus kadas iniciativas vai paraksti, jo ta visa virzisanu tapat kontrol;e pie varas esosie, kuriem ta pielausana butu politisks naves spriedums, ko tie apzinas un nepielaus. Tapec visdrizak realakais ir sakt visu no sakuma ar realu tautas kustibu, ka Tautas fronte, kuru laikam paragri likvideja.., jeb Pilsonu kongress, ar maksimali visu cilveku aktivu iesaisti, lai pasi lemtu par savu valsti, tas parvaldes un ievelamu personu virzisanas kartibu, pilnigi noteikti atbidot no jelkadas varas bijusos, sakompromitejusos, pie tam pilnigi noteikti ieviesot visnopietnako atbildibu par klaji pretvalstiskiem lemumiem, darbosanos citas valsts laba, utml.
    Ka seit notiek pretvalstiska darbiba, apliecinaja kaut vai, ja nemaldos, Tautas bankas ipasnieks, kurs bija Diena ielicis rakstu parto, ka Saeimas kuluaros seviski neslepjoties, jo tie laikam apzinajas savu nenomainamibu…, ticis diskutets par sis valsts ekonomikas sagrausanas planu ar kodetu nosaukumu B.A.I.B.A, kurs drizuma ari ar BB krahu saka detalizeti piepildities, kas pieradija apgalvotas shemas esamibas patiesumu, par ko vins, protams, samaksaja, tika iesedinats un mira…
    Tapec visi it ka neapdomatie, nenormali saceltie nodokli, to bezjedziga teresana, uzpustais represivais aparats, utml, izskatas pec ta pasa plana turpinajuma, ka ari kka sistematiski bankroejoso ar Krievijas kapitalu saistito banku un uznemumu bankrotiem, kurus, nu nez kapec ??? apmaksa musu valdiba, sakot ar Parex, Krajbanku, kuru “izglabt” = nopludinat valsts naudu neizdevas tikai pateicoties tam, ka tas mates firma bija disloceta Lietuva, un tur pie varas esosie ar kolaboracionismu nesaistitie politiki to nepielava, pat pasakot konkreti, ka savas valsts grausanas shemas neiesaistas…, beidzot visadus metalurgus, avio, pat MAskavas bankrotejuso Jelgava izvietoto Amo Plant. Kapec tas bija jaapmaksa no musu budzeta, varat minet.
    Ka tas viss tiek panakts? Elementari. Tiek darits 1, bet deklarets tiesi pretejais, un sabiedriba visu norij bez aizkersanas… Visus gadus tiek veikta konkreta sabiedribas dezintegracija, uzturot kaut vai klaji segregetu izglitibu, ar visam redzamajam negativajam sekam, bet deklarets, ka tas ir labi, un pati Aldermane beigas pariet pie “integrejamiem” Krievijas partneriem SC…., tiekam vazati aizdeguna ar cekas maisu atversanu, it ka nosodot cekistu, bet tos slepjot…, melojot tautai, ka krievi ir minoritate, ka ta sadai kategorijai neatbilst ne pec 1 starptautiskiem standartiem, tatad tiem tiek piemerots ekskluziv status, diskriminejot citas tautas, utt.
    Tapat tas pats Godmanis, kad atbraucis no Amerikas, kur macijies speciali ekonomiku, pec pasa atbalstitas Parex krizes deklareja, ka ekonomikas pamatlikums, lai ta attistitos, jasamazina nodokli…., tika izdarits tiesi preteji – nodokli pacelti… Tad ka sadas sitematiskas acgarnas ricibas traktejamas, je ne ka apzinata kaitnieciba? Tikai kad mes so mafiju nokratisim un varesim sakt attiestit savu valsti?

  12. Piekrītu.Visu laiku lamā pārstrādātājus un veikalus,bet valsts apzog aci nepamirkšķinājusi gandrīz pusi no piena cenas.

  13. Pirmo reizi ir pateikta patiesība.

Tomātaudzētāji "Mežvidi" pārstrādās ogas un kaņepes (1)SIA "Latgales dārzeņu loģistika" plāno paplašināt siltumnīcas un attīstīt ogu un pat kaņepju pārstrādi
Putnu gripa pietuvojusies Latvijai (3)Vairākās Eiropas Savienības (ES) valstīs atklāts bīstamais putnu gripas vīruss, un Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) norāda, ka ir pamats satraukumam arī Latvijā, sestdien vēstīja raidījums “LNT Ziņas”.
Pasaulē
INFOGRAFIKA: Kuras izmaiņas likumos būtiski ietekmēs tavu ikdienu 2017. gadā? (3)ALGAS, PABALSTI, PENSIJAS NODOKĻI Saeima pieņēmusi vairākas būtiskas izmaiņas likumos, kas no nākamā gada ietekmēs Latvijas iedzīvotāju ikdienu.
Draugiem Facebook Twitter Google+