Mobilā versija
+5.6°C
Sarmīte, Tabita
Piektdiena, 9. decembris, 2016
4. jūnijs, 2012
Drukāt

Valsts varētu izpirkt neizmantoto zemi

pamezs_leta

Intervijā “Latvijas Avīzei” zemkopības ministre Laimdota Straujuma minēja, ka pensiju fondos uzkrāto naudu valsts varētu ieguldīt lauksaimnieciski izmantojamās zemes un mežu iegādei. 


 

Lai zeme kalpotu 
tautsaimniecībai

Zemkopības ministrijas Meža departamenta direktors Arvīds Ozols atklāj, ka ministrijā patiešām apsverot iespējas vietējo finanšu kapitālu ieguldīšanai zemes tirgū, tostarp pensiju fondu izmantošanu šim mērķim. Deviņos otrā līmeņa pensiju fondos, kurus uztur Latvijas lielākās komercbankas, pašlaik uzkrāti aptuveni 900 miljoni latu, kas šādām iecerēm varētu būt pietiekami. Savukārt trešā līmeņa fondos ir uzkrāti vēl aptuveni 100 miljoni latu.

Galvenais, kas spiež par to domāt, – diemžēl lielas lauksaimnieciski izmantojamās zemes platības joprojām nekā netiek izmantotas. Daļa ir mantinieku rokās, kuri paši vairs nespēj vai negrib to apstrādāt. Vēl kāda daļa ir uzpircēju rokās, kuri gaida uz cenu celšanos un cer izdevīgi pārdot. Zeme aizaug, pārvēršoties neauglīgā un saimnieciski neizmantojamā. Šāda zemes izniekošana nav izdevīga arī valstij. Vienīgais ieguvums ir dubultotais – 3% nekustamā īpašuma nodoklis, kuru ministrija rosina noteikt vēl lielāku – 4,5% no kadastrālās vērtības.

Arvīds Ozols atzīst, ka sabiedrībā valda satraukums par ārzemnieku iespiešanos Latvijas zemes tirgū.

 

“Tomēr jāsaprot – ja pašiem zemi nevajag vai ja nespējam to apsaimniekot, viņu ienākšana ir loģiska. Kaut arī nopirkto zemi ārzemnieks nevar aiznest pār plecu, valstij tomēr būtu jādara viss iespējamais, lai mūsu lielākā bagātība – zeme – kalpotu Latvijas tautsaimniecībai un lai katrs zemes hektārs ražotu produktu vai dotu pievienoto vērtību,” saka ministrijas amatpersona.

 

Jau pašlaik ministrija skubinot arī valsts uzņēmumu “Latvijas valsts meži” būt naskākiem zemes tirgū. Šā uzņēmuma darbībā priekšroka gan būtu ieguldījumiem infrastruktūrā – meža ceļu un meliorācijas izbūvē. Izmantojot vietējās izcelsmes finanšu kapitālus, tostarp pensiju fondu uzkrājumus, zemes un meža iegādē, tādējādi tiktu ierobežots ārzemnieku “iebrukums” Latvijas zemes tirgū. Ārzemnieku īpatsvara samazināšana gan neesot ministrijas pašmērķis. Galvenais – lai zeme nestāvētu dīkā un lai pēc iespējas vairāk kalpotu Latvijas ekonomikai.

 

Četras iespējas

Kā departamenta direktors skaidro, turpmākiem darījumiem ar nekustamiem īpašumiem mūsu likumi atļauj izmantot četras iespējas. Nepieciešamos finanšu kapitālus var piesaistīt: ar uzņēmumu obligācijām; ar uzņēmumu akcijām; ar īpaši dibinātiem ieguldījumu fondiem; ar īpaši izveidotām līgumsabiedrībām. Pēdējā iespēja – līgumsabiedrības – līdz šim gan Latvijā ir maz pazīstamas.

Jebkuru iespēju īstenojot, katrai būs savi labumi un trūkumi.

 

Nodibinot īpašu ieguldījumu fondu, kas īpašumu iegādei izmanto pensiju uzkrājumus, turpmāk tam būtu tie arī jāapsaimnieko, kas būtu iespējams, algojot lauksaimniecības vai meža nozares speciālistus. Sevišķi svarīgi tas būtu ar lauksaimnieciski izmantojamu zemi, kuru atšķirībā no mežiem nevar atstāt ilgstoši neizmantotu.

 

“Ne ieguldījumu fondu, ne līgumsabiedrību dibinot, nav nepieciešami valsts ieguldījumi. Tā kā par spīti krīzei lauksaimnieciski izmantojamās zemes un meža tirgū tomēr nebija tik krasu svārstību kā, piemēram, dzīvokļu vai ģimenes savrupnamu tirgū, pensiju fondu uzturētāju risks, ieguldot naudu īpaši izveidoto fondu darbībā, būtu mazāks nekā citos projektos,” spriež Arvīds Ozols.

Nodibinot fondu, jārēķinās ar ierobežojumiem. Pirmkārt, tas var izmantot tikai 10% no pensiju fondu ieguldījumiem. Otrkārt, parasti tā pastāvēšanas laiks ir ierobežots – 10 līdz 15 gadi, pēc tam iegādātie īpašumi jāpārdod, tiesa, tas notiktu jau pēc valsts diktētajiem noteikumiem.

 

Publisks fonds 
ar privātkapitāla 
piesaisti

Zemkopības ministre Laimdota Straujuma apgalvo, ka atbalsta šāda ieguldījumu jeb zemes fonda izveidošanu, kurā kapitāla daļas turētu valsts. Bet, viņasprāt, tam vienlaikus jābūt publiskam, tādējādi jāvērtē būtu arī privātā kapitāla piesaistīšanas iespējas.

Ministrijā pagaidām vēl neesot lēmuši par ieguldījumu fonda dibināšanu vai citas likumos pieļautās iespējas izmantošanu. Pēc ministres domām, šāda ieguldījumu fonda veidošana vienai ministrijai nebūs pa spēkam. Zemkopības ministrijai, protams, būtu savi priekšlikumi, bet šajā pasākumā jāpiedalās arī Finanšu, Labklājības un citām ministrijām.

Latvijas Komercbanku asociācijas Ieguldījumu sabiedrību komitejas vadītājs, “Swedbank” Ieguldījumu pārvaldes sabiedrības vadītājs Harijs Švarcs stāsta, ka ieguldījumu fondi, kas izmanto pensiju fondos uzkrāto kapitālu, gan Eiropā, gan citur pasaulē nav pārāk izplatīti.

 

Izplatītāks veids ir uzņēmumu akcijas, ko kotē biržā un ko pēc tam iegulda nekustamo īpašumu iegādē. Viņš noraida agrāk publiski izskanējušās runas, ka Zviedrijas pensiju fonda uzkrājumi tiek izmantoti zemes un meža izpirkšanā Latvijā.

 

Labklājības ministrijas Sociālās apdrošināšanas departamenta direktore Jana Muižniece saka, ka šomēnes ministrija plāno iesniegt valdībai ziņojumu par valsts fondēto pensiju shēmas darbību. Lai veicinātu vietējo ieguldījumu fondu veidošanu, viens ministrijas ieteikums varētu būt pensiju uzkrājumu ieguldīšanas iespēju paplašināšana Latvijas finanšu tirgū, cita starpā – meža un lauksaimniecības zemes iegādes finansēšanai.

 

Var dibināt tūlīt

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) priekšsēdētājs Kristaps Zakulis apgalvo, ka šādu fondu, kas pensiju fondos uzkrāto naudu izmantotu lauksaimniecības zemes un meža zemes iegādei, var dibināt. Likums par privātajiem pensiju fondiem jau pašlaik atļauj pensiju uzkrājumus ieguldīt nekustamos īpašumos. Bet ieguldījumiem vienā nedalītā nekustamajā īpašumā jāpiemēro ierobežojums – 10 procenti no pensiju plāna aktīviem, savukārt kopējie ieguldījumi nekustamos īpašumos nedrīkst pārsniegt 15 procentus no pensiju plāna aktīviem.

Savukārt Valsts fondēto pensiju likums atļauj fondēto pensiju uzkrājumus ieguldīt slēgtajos ieguldījumu fondos. Ieguldījumu kopsumma Latvijā vai citā dalībvalstī reģistrētos ieguldījumu fondos, kas nav atvērtie ieguldījumu fondi vai tiem pielīdzināmi kopējo ieguldījumu uzņēmumi, nedrīkst pārsniegt 10 procentus no ieguldījumu plāna aktīviem.

Kristaps Zakulis piebilst, ka būtu būtiski redzēt, ka pensiju uzkrājumi tiek ieguldīti vairākos fondos, tādējādi tos iespējams labāk pārraudzīt un samazinās ieguldījumu risks. Viņaprāt, šāda pasākuma efektivitāti gan iespējams novērtēt tikai ilgtermiņā.

 

VIEDOKĻI

Zemkopības ministre Laimdota Straujuma: “Zemes fondā kapitāla daļas jātur valstij. Vienlaikus tam jābūt publiskam, jāvērtē būtu arī privātā kapitāla piesaistīšanas iespējas.”

Labklājības ministrijas Sociālās apdrošināšanas departamenta direktore Jana Muižniece: “Ministrija šomēnes varētu ieteikt pensiju uzkrājumus ieguldīt arī meža un lauksaimniecības zemju iegādes finansēšanai.”

FKTK priekšsēdētājs Kristaps Zakulis: “Fondu, kas pensiju fondos uzkrāto naudu izmantotu zemes iegādei, var dibināt. Taču būtiski, ka tā tiek ieguldīta vairākos fondos.”

 

Uzziņa

* Pēc Valsts zemes dienesta ziņām, Latvijā lauksaimnieciski izmantojamās zemes platība aizņem 2 430 000 ha.

* Apstrādāti 1 983 259 hektāri.

* Lauku atbalsta dienestā vienotās platības maksājumiem pieteikti 1 566 299 hektāri.

 

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+