Pasaulē
Eiropa

Varastrīce Berlīnē. Kas būs Merkeles pēctecis? 0


Vācijas kancele Angela Merkele.
Vācijas kancele Angela Merkele.
Foto: AFP/LETA

Vācijas kanclere un Kris­tīgi demokrātiskās savienības (CDU) vadītāja Angela Merkele paziņojusi, ka pēc pašreizējā mandāta beigām 2021. gadā vairs nekandidēs uz kanclera amatu, kurā sabijusi kopš 2005. gada, un decembrī atkāpsies no CDU vadītājas posteņa, ko ieņēmusi kopš 2000. gada.

Vācija kā politiskas stabilitātes enkurs

Merkele arī paziņoja, ka nekandidēs nākamajās vēlēšanās, līdz ar to pavēstot par savas politiskās karjeras beigām, vēlākais, 2021. gadā. Viņa arī apliecinājusi, ka neplāno kandidēt uz amatu Eiropas Komisijā. Vācu medijos 64 gadus vecās Merkeles paziņojums raksturots kā varastrīce un pagrieziena punkts valsts mūsdienu politiskajā vēsturē. Kā ziņo raidsabiedrība “Deutsche Welle”, pēc Hesenes landtāga vēlēšanām 28. oktobrī, kur CDU un tās koalīcijas partneri zaudēja daudz balsu, “lielā koalīcija ir apgāzusies”. Laikraksts “Bild” citē frāzi no Merkeles runas CDU apspriedē: “Es neesmu piedzimusi kā kanclere un nekad neesmu to aizmirsusi.”
“Ir laiks atvērt jaunu sadaļu,” viņa teica, “lai koalīcija varētu koncentrēties uz saviem centieniem un labu pārvaldi.” Kanclere atzina, ka “valdības tēls ir nepieņemams”, piebilstot, ka daži viņas vadītās koalīcijas uzvedības aspekti nav atbilduši viņas cerībām. Eksperti kā politisku meistarstiķi vērtē Merkeles paziņojumu par atkāpšanos no partijas vadības, taču paliekot kancleres amatā un saglabājot savu starptautisko prestižu. Lai kāda un cik ilga vēl būtu viņas politiskā karjera, kancleres Angelas Merkeles vadītā Vācija ir apliecinājusi sevi kā politiskas stabilitātes enkuru un ekonomiskas augsmes lokomotīvi Eiropā.

Politiķiem iesaka ņemt piemēru no Merkeles

Kā pirmais pretenzijas uz CDU partijas priekšsēža amatu pieteica Frīdrihs Mercs, bijušais kristīgo demokrātu frakcijas līderis Bundestāgā un sens Merkeles sāncensis. Mercs pameta politiku pirms 14 gadiem un tagad darbojas finanšu jomā.

Pretendentu vidū ir arī CDU ģenerālsekretāre Annegrēta Krampa-Karenbauere un veselības ministrs Jenss Špāns. Uz CDU līdera amatu pretendē arī Kristians fon Štetens, kurš asi kritizējis Merkeli par finanšu plānu Grieķijas glābšanai un valsts robežu atvēršanu miljonam migrantu 2015. gadā. CDU vadītājs tiks izraudzīts partijas kongresā decembrī. Analītiķi atzīmē, ka vairākas partijas reģionālās nodaļas nav apstiprinājušas savus kandidātus, tāpēc saietā gaidāma atklāta sacensība, vai Vācijas lielākā politiskā partija turpinās Merkeles centrisko kursu vai pavirzīsies pa labi.

Sociāldemokrātu partijas līdere Andrea Nālesa paziņojusi, ka, būdama pirmā sieviete kancleres un CDU partijas vadītājas amatā, Merkele atspēkojusi gan politiķu, gan žurnālistu izteikumus par viņas vājumu. Zaļo partijas līdere Annalena Bērboka apliecinājusi cieņu Merkelei par plašāku apvāršņu pavēršanu viņas reiz izteikti konservatīvās partijas pasaules redzējumā. Bērboka ieteikusi arī citiem vācu politiķiem ņemt piemēru no Merkeles. Analītiķi uzskata, ka tas ir mājiens līdzšinējam CDU līderim un iekšlietu ministram Horstam Zēhoferam, kurš asi kritizējis Merkeles politiku imigrācijas jomā un kura vadībā CDU Bavārijas landtāga vēlēšanās oktobrī cieta smagāko zaudējumu pusgadsimtā. Merkeles paziņojums par atkāpšanos var ievadīt nestabilitātes posmu Vācijā un arī Eiropā, atzīmē izdevums “Politico”.

LA.lv