Vai mums jārok bunkuri? NBS majors Slaidiņš skaidro, kā sagatavoties iespējamai krīzei 0
Vai Latvijas iedzīvotājiem jārīkojas un jārok bunkuri? To TV24 raidījumā “Uz līnijas” skaidro NBS majors un Zemessardzes štāba virsnieks Jānis Slaidiņš.
“Tas tāds interesants jautājums – vai jārok bunkuri u.t.t. Jābūt gataviem jebkurā gadījumā, jo, kā jau teicu, situācija nav vienkārša šobrīd Eiropā un arī pasaulē. Vai jārok tūlīt bunkurs, vai tas ko dos un vai tas ko glābs?” spriež Slaidiņš.
Viņš domā, ka mums ir jāieguldās kolektīvajā aizsardzībā, lai mēs kopā ar sabiedrotajiem kļūtu stiprāki, jo bez sabiedrotajiem būs ļoti, ļoti grūti.
To mēs esam piedzīvojuši 1939. gadā, kad nebija šo sabiedroto, nebija līgums Baltijas valstu starpā, visi paši par sevi. Tāpēc arī mūs diezgan viegli “apēda” okupācija 1940. gadā, norāda Slaidiņš.
“Tāpēc ir jāizdara visi secinājumi, lai neuzkāptu uz tiem pašiem grābekļiem un jāstiprina šī kolektīvā aizsardzība. Vēsture ir pagātnes spogulis, no kura var izdarīt daudz secinājumus. Svarīgākais ir izdarīt pareizākos secinājumus un pieņemt pareizos lēmumus attiecībā uz nākotni,” skaidro NBS majors.
Ja par “X” stundu – vai ir gatavs vai nav, tad “X” stundai nekad nevar būt gatavs. To nekad nevar visu aprakstīt, kā viņa varētu attīstīties. Tāpēc ir jāstrādā, jāizveido dažādi iespējamie scenāriji, jātrenējas un jābūt spējīgiem reaģēt uz šiem izaicinājumiem, skaidro Slaidiņš.
“Es domāju, ka šobrīd svarīgākais ir savstarpējā sadarbība starp valsts struktūrām – bruņotie spēki, Iekšlietu ministrija, arī civilā, civilā pārvalde izveido ķēdi, lai ķēdē nebūtu pārtraukumu,” norāda Slaidiņš.
Ja mums ir tāds kaimiņš blakus, kāda ir Krievija, tad mums ir jārēķinās, ka mūsu “X” stunda ir visu laiku pie durvīm. Tikai, cik mēs būsim spēcīgi, tik arī tas būs mūsu spēks kā spēsim reaģēt un novērst visus šos izaicinājumus, uzsver NBS majors.
“Redzam, ka daļa sabiedrības, it sevišķi tā paaudze, kas ir pieredzējusi padomju laikus, ļoti labi to apzinās, kā mums gāja Padomju Savienībā, kad mēs bijām. Diemžēl ar jauno paaudzi, kuri ir dzimuši pēc 1991. gada, tie vēl jā, bet 2000. gadu jaunieši, man liekas, stāv tīri tālu no šīm problēmām. Man tāds iespaids ir radies, ka lielākajai daļai vienkārši neinteresē, kas tur notiek” norāda Slaidiņš.
“Tā ir tā problēma, līdzīgi kā ar vēstures zināšanām. Ļoti daudzi jaunieši nezina mūsu pašu vēsturi,” piebilst Slaidiņš.
