Mobilā versija
+6.1°C
Sarmīte, Tabita
Piektdiena, 9. decembris, 2016
18. novembris, 2016
Drukāt

Vidējā latvieša portrets. “Mājas Viesis” piedāvā iespēju salīdzināt sevi ar statistiski vidējo latvieti (4)

Gata Šļūkas ilustrācijaGata Šļūkas ilustrācija

Cilvēku vēlme salīdzināt sevi ar citiem ir mūžsena, lai gan dažkārt var sagādāt arī negatīvas emocijas, jo nav īpaši patīkami uzzināt, ka tu kā godīgs darbarūķis esi nopelnījis mazāku pensiju nekā tas slaists Bērziņš. Tiesa gan, uz cilvēku stāstīto ne vienmēr var paļauties, jo nez kāpēc sanāk tā, ka aptaujās vīriešiem seksa biežums un partneru skaits vienmēr ir lielāks nekā sievietēm, bez kuru līdzdalības tas diez vai būtu iespējams. Lai parādītu objektīvu ainu, izgudrota tāda zinātne kā statistika, kas cītīgi uzskaita arī Latvijas iedzīvotāju ieradumus. Un statistika rāda, ka dzīvojam ilgāk un labāk nekā padomju laikā, piemēram, savu automobili, kas kādreiz tika uzskatīta par luksusa preci, tagad var atļauties lielākā daļa ģimeņu. Bet, ja nepatīk, ka kaimiņam ir greznāks auto, vienmēr ir iespēja pārspēt viņu kādā citā kategorijā, piemēram, svara kilogramos vai patērētā alkohola daudzumā.

 

Print

Britu zinātnieki šogad paziņoja starptautiska pētījuma rezultātus, pēc kuriem Latvijas sievietes ir garākās pasaulē, savukārt vīrieši ieņem godpilno ceturto vietu pasaulē. Saskaņā ar šiem datiem vidējās latvietes augums ir 169,8 cm, savukārt vidējais latvietis izstiepies 181,4 cm garumā. Tiesa gan, jāņem vērā, ka šie skaitļi attiecas uz 1996. gadā dzimušiem jauniešiem un citu paaudžu cilvēki ir īsāki. Pirms gadsimta vidējais Latvijas vīrietis bija 169,4 cm garš (īsāks nekā mūsdienu sieviete), savukārt vidējās latvietes augums bija tikai 155,5 cm.

 

Vidējais latvietis ir ne tikai garš, bet arī miesā ražens, jo “Eurostat” dati liecina, ka aptaukošanās rādītāji Latvijā ir otrie augstākie Eiropas Savienībā. Mūsu valstī ievērojams liekais svars ir 21,3% iedzīvotāju; vēl apaļīgāki ir tikai Maltas iedzīvotāji (26%). Aptaukošanās ir skārusi 23,3% sieviešu un 18,8% vīriešu. Diemžēl ar gadiem cilvēki uzkrāj ne tikai dzīves pieredzi, bet arī liekos kilogramus: vecuma grupā no 18 līdz 24 gadiem aptaukojušies ir tikai 3,9% iedzīvotāju, bet vecumā no 65 līdz 74 gadiem tāds jau ir katrs trešais (33,2%).

 

Vidējais latvietis nodzīvo līdz 73,7 gadu vecumam, bet ir ievērojamas atšķirības starp dzimumiem: sievietes dzīvo vairāk nekā desmit gadus ilgāk (78,6 pret 68,1 gadu). 1991. gadā vidējais Latvijas iedzīvotāju mūža ilgums bija 67,7 gadi.

 

Vidējais pensionēšanās vecums Latvijā pašlaik ir 61,5 gadi, jo daļa iedzīvotāju izmanto iespēju ātrāk aiziet pensijā. Vidējais vecuma pensijas apmērs ir 296 eiro.

 

Latvijā uz 100 vīriešiem ir vidēji 118 sievietes, kas ir viens no augstākajiem rādītājiem pasaulē. Tiesa gan, šī atšķirība veidojas galvenokārt tādēļ, ka Latvijas sievietes dzīvo krietni ilgāk par vīriešiem. Piemēram, vecuma grupā no 20 līdz 29 gadiem uz 100 sievietēm ir 106 vīrieši, arī vecuma grupā no 30 līdz 39 gadiem proporcija vēl ir sievietēm izdevīga (102 vīrieši uz 100 sievietēm), savukārt vecuma grupā virs 70 gadiem uz 100 vīriešiem ir 231 sieviete.

 

66,9% vīriešu un 61,7% sieviešu apgalvo, ka sekss viņiem ir reizi nedēļā vai biežāk. Gada laikā vairāk nekā viens partneris bijis 17% vīriešu un 9,9% sieviešu. Seksuāla pieredze ar sava dzimuma pārstāvi dzīves laikā bijusi 7,1% sieviešu un 3,5% vīriešu.

 

Summārais dzimstības koeficients Latvijā ir vidēji 1,71 bērni uz vienu sievieti. Pirmo bērnu Latvijas iedzīvotājas laiž pasaulē vidēji 27 gadu vecumā. 1992. gadā šis rādītājs bija 22,5 gadi.

 

Pirmoreiz precoties, vidējais jaunlaulāto vecums ir 31,3 gadi vīriešiem un 29,2 gadi sievietēm. Tas ir krietni vairāk nekā padomju laikā, piemēram, 1991. gadā vīrieši pirmoreiz iestūrēja laulības ostā vidēji 24,5 gadu vecumā, sievietēm šis rādītājs bija 22,7 gadi.

 

Vidējais latvietis dzīvo 66,4 kvadrātmetrus lielā mājoklī. Pilsētniekiem nākas saspiesties ciešāk, jo pilsētā vidējā mājokļa platība ir 58 kvadrātmetri, bet laukos attiecīgais rādītājs ir 86,5 kvadrātmetri. Mūsu valstī 30,8% mājsaimniecību veido viens cilvēks, bet 30,6% mājsaimniecību ir divi cilvēki. Kuplākas saimes ir krietni retāk izplatītas, jo pieci un vairāk cilvēki ir tikai 7,6% mājsaimniecību.

 

Vidējā latvieša alga ir 623 eiro mēnesī (pēc nodokļiem). Kopš iestāšanās Eiropas Savienībā algas ir krietni augušas, jo 2004. gadā vidējā alga bija tikai 215 eiro mēnesī. Tomēr arī tagadējā vidējā alga ir gandrīz divreiz mazāka par iedzīvotāju vēlmēm jeb summu, kas būtu nepieciešama labai dzīvei. Pēc SKDS aptaujas datiem, lai normāli dzīvotu, respondenti gribētu saņemt vismaz 1216 eiro mēnesī.

 

Ja visu savu algu iztērētu tikai viena produkta iegādei, vidējais latvietis par šo summu mēnesī varētu iegādāties 1675 kg kartupeļu, 4401 olu, 793 litrus piena, 252 kg vistas gaļas, 162 kg cūkgaļas, 363 kg baltmaizes, 670 kg cukura vai 47 litrus degvīna.

 

Vidējais latvietis pārtikas iegādei uz vienu ģimenes locekli tērē 83,81 eiro mēnesī jeb 2,76 eiro dienā. Gada laikā viņš apēd 196 olas, 64,5 kg kartupeļu, 36,8 kg maizes, 2,73 kg rīsu, 12,6 kg tomātu, 9,9 kg gurķu, 8,7 kg burkānu, 6,2 kg sīpolu, 20 kg desu un kūpinājumu, 18,3 kg cūkgaļas, 11,4 kg mājputnu gaļas, 6,58 kg siera, 7,24 kg jogurta, 2,65 kg brokastu pārslu, 10,6 kg citrusaugļu, 13,84 kg cukura un 0,76 kg šokolādes.

 

Pasaules Veselības organizācijas dati liecina, ka tie Latvijas iedzīvotāji, kas lieto alkoholu, gada laikā patērē 18,1 litru tīrā alkohola jeb 39,5 gramus tīrā alkohola dienā (piemēram, tas nozīmētu katru dienu izdzert pa 100 gramiem degvīna). Izdzertā alkohola sadalījums dzērienu veidos ir šāds: 46,9% alus, 37% stiprie dzērieni, 10,7% vīns, 5,4% citi dzērieni.

 

Vidējais televīzijas skatītājs pie TV ekrāna pavada vairāk nekā piecas stundas dienā. Visvairāk skatītie kanāli ir “TV3”, “LTV1”, “PBK”, “NTV Mir” un “LNT”. Savukārt radio klausītāju iecienītākās stacijas ir “Latvijas Radio 2”, “Radio Skonto” un “Latvijas Radio 1”. Vidējais radio klausīšanās ilgums ir vairāk nekā četras stundas dienā.

 

77% iedzīvotāju vismaz reizi nedēļā lieto internetu. Interneta lietotāji to visbiežāk izmanto e-pasta sūtīšanai (86,2%), ziņu lasīšanai (84,2%), internetbankas pakalpojumiem (76,1%), informācijas meklēšanai (74,8%), sociālo tīklu aktivitātēm (71,5%), “Skype” un tamlīdzīgiem pakalpojumiem (50,8%).

 

Latvijā uz 1000 iedzīvotāju ir 344 vieglās automašīnas, kas ir trīsreiz vairāk nekā padomju laikā (1990. gadā attiecīgais rādītājs bija 106). Latvijas iedzīvotāji vislabprātāk sēžas pie stūres vācu ražojuma automobiļiem, jo iecienītākās auto markas ir “Volkswagen” (reģistrētas 130 773), “Audi” (95 254), “Opel” (54 524), “BMW” (49 172), “Volvo” (46 206), “Toyota” (34 661), “Ford” (33 618) un “Mercedes” (29 993).

 

Vidējais latvietis ir labi nokomplektēts ar dažādu sadzīves tehniku. Rēķinot uz 100 mājsaimniecībām, Latvijas iedzīvotājiem vidēji ir 205 mobilie telefoni, 125 televizori, 107 ledusskapji, 88 automātiskās veļasmašīnas, 64 radioaparāti, 74 velosipēdi un 60 automašīnas.

 

Latvijas iedzīvotāji teātri apmeklē vidēji 0,49 reizes gadā jeb reizi divos gados. Biežāk sanāk aiziet uz kino (1,19 reizes) vai muzeju (1,65 reizes).

 

Eiropas valstu vidū Latvija izceļas ar labām svešvalodu zināšanām, jo 95% iedzīvotāju pārvalda vismaz vienu svešvalodu. 46% prot divas svešvalodas, bet 13% apguvuši trīs vai vairāk svešvalodu. Populārākās ir krievu, angļu un vācu valoda, bet 1,7% iedzīvotāju apguvuši franču valodu.

 

“Eurostat” dati liecina, ka Latvijā ir augstākais vientuļo vecāku īpatsvars Eiropas Savienībā. 29,1% ģimeņu veido vientuļā māte ar bērnu vai bērniem; 4,3% ģimeņu bērnus audzina vientuļais tēvs.

 

Pērn uz 1000 noslēgtām laulībām bija 378 šķirtas laulības. Tas ir krietni labāk nekā pirms pieciem gadiem, jo 2011. gadā attiecīgais skaitlis bija 772. Savukārt pirmās brīvvalsts laikā laulības šķiršana bija daudz mazāk izplatīta; 1936. gadā uz 1000 noslēgtām laulībām bija tikai 72 šķirtās. Šķirto laulību vidējais ilgums pērn bija 14,5 gadi, bet 1991. gadā tas bija krietni īsāks – 8,7 gadi.

 

Neraugoties uz runām par laulības institūcijas krīzi, vairāk nekā puse bērnu (58,5%) joprojām dzimst laulībā esošiem vecākiem. Pēdējo gadu laikā šis rādītājs pat ir uzlabojies (2012. gadā bija 55%). Tomēr ārlaulībā dzimušo bērnu mūsdienās ir daudz vairāk nekā padomju laikā (1986. g. tādu bija 15%) vai pirmās brīvvalsts laikā (1934. g. šis rādītājs bija 8,9%). Grieķijā arī mūsdienās 93% bērnu dzimst laulībā, tomēr Eiropā ir virkne valstu, kur vairāk nekā puse bērnu nākuši pasaulē ārlaulībā: Bulgārija (59,1%), Igaunija (58,4%), Slovēnija (58%), Francija (56,7%), Zviedrija (54,4%), Beļģija (52,3%) un Dānija (51,5%).

 

Vidējais latvietis pie ārsta dodas 5,9 reizes gadā; 1990. gadā attiecīgais rādītājs bija astoņas reizes. Nonācis slimnīcā, pacients tur ārstējas vidēji 8,1 dienu; 1990. gadā šis rādītājs bija vairāk nekā divas reizes lielāks – 17,3 dienas.

 

Latvijas visvairāk mīlēto zīmolu tops rāda, ka latvieši visaugstāk vērtē ar interneta vidi saistītos zīmolus, jo topa virsotnē ir tādi zīmoli, kā, piemēram, “Google”, “Inbox”, “Facebook” un “YouTube”. Šis tops arīdzan liecina, ka vidējais latvietis pārtiku vislabprātāk pērk “Rimi” un “Maxima” lielveikalos, pēc būvmateriāliem dodas uz “Depo”, degvielu uzpilda “Statoil”, sludinājumus lasa “SS.lv”, lieto “Samsung” mobilo tālruni, bet iecienītāko banku uzskata “Swedbank”.

 

Gandrīz puse Latvijas iedzīvotāju (49%) lasa horoskopus, lai gan ne pārāk ieklausās astrologu padomos, bet vēl 10% aptaujāto patiešām tic tam, kas rakstīts horoskopā. Citā aptaujā 46% respondentu atzina, ka tic “ļaunās acs” un burvestību spēkam. 27% domā, ka uz mūsu planētas cilvēki ir dzīvojuši vienlaikus ar dinozauriem.

 

Avoti: Centrālā statistikas pārvalde, “Eurostat”, Pasaules Veselības organizācija, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra, CSDD, pētījums “Iedzīvotāju reproduktīvā veselība”, Latvijas visvairāk mīlēto zīmolu tops, TNS, SKDS.

Pievienot komentāru

Komentāri (4)

  1. ”Welkomistiem” šis raksts patīk,īpaši tā karikatūra. Latvijas laukos valda pesimisms,no optimisma visai maz.Darba nav,naudas arī gandrīz nav. Ja arī darbs kādam ir,tad problēma līdz tam tikt.Sabiedriskais transports kursē mazos miestos ap 2 reizēm nedēļā uz pilsētu.Veicas ,ka ir autiņš. Bet pie varas esošie dara visu,lai atņemtu arī to esošo mazumiņu.Nav brīnums,ka tautas trūcīgākā daļa meklē iespēju aizbraukt no Latvijas pavisam.

  2. Līdz pusei pilnā glāze Atbildēt

    Kā radīt optimistisku ilūziju?
    “Kopš iestāšanās Eiropas Savienībā algas ir krietni augušas”, un tālāk seko sausi skaitļi tikai par preču cenām un pirktspēju toreiz un tagad gan tiek kautrīgi noklusēts
    “Ja visu savu algu iztērētu tikai viena produkta iegādei, vidējais latvietis par šo summu mēnesī varētu iegādāties” un tālāk seko veselas produktu rindas uzskaitījums, radot paviršam lasītājam iespaidu, ka to VISU vidējais latvietis par savu mēnešalgu varētu iegādāties
    “Gada laikā viņš apēd…” Protams, ka gada laikā apēstais daudzums ir 12 reizes lielāks par mēnesī apēsto, tāpēc izklausās efektīgāk
    “Latvijā uz 1000 iedzīvotāju ir 344 vieglās automašīnas, kas ir trīsreiz vairāk nekā padomju laikā” – varbūt vajadzēja salīdzināt ar 1918. gadu, iznāktu vēl efektīgāk? Šodien Latvijā auto ir galēji nepieciešams, jo sabiedriskā transporta pakalpojumi un biļešu cenas nevar pat salīdzināt ar padomju laikā pieejamajiem sabiedriskā transporta pakalpojumiem. Tur, kur toreiz autobusi kursēja vairākas reizes dienā, tagad autobusi kursē dažas dienas nedēļā vai pat nekursē nemaz, jo tas nav “ekonomiski izdevīgi”.
    “Vidējais latvietis ir labi nokomplektēts ar dažādu sadzīves tehniku” un tālāk seko dati, kas liecina, ka no 100 mājsaimniecībām vēl joprojām 12 nav veļas mašīnu, 36 trūkst radio, 24 nav pat velosipēda bet 40 mājsaimniecībām (!) nav sava auto, taču tas ir pasniegts tā, ka liekas ka latvieši vienkārši peldas sadzīves tehnikā.

  3. meli, lieli meli un statistika Atbildēt

    Aizmirsts tāds svarīgs latviešus raksturojošs rādītājs kā vidējā temperatūra slimnīcās…

  4. Paldies par apsveikumu (ironiski) Atbildēt

    Zīmējumā neiztika bez imperiālistiskās masu migrācijas un cilvēkkontrbandas reklāmas. Pamanījās iebāzt.. Traki aktuāli šitiem to reklamet. Vareni..!!

Draugiem Facebook Twitter Google+