VIENSĒTU STĀSTI: Trīs dāmas mājās 0
Krimuldas novada Lēdur-gas pagasta “Kurpniekos” lieliski sadzīvo trīs dāmas – Zena Dalbiņa (dzimusi vienā gadā ar Latvijas valsti – 1918.), Ausma Linka (1927.) un Laima Bernarde (1934.).
Tā nu dzīvē izvērties, ka divas, kā viņas pašas smejas, ir jaunkundzes: māju patiesā īpašniece Zena un Ausma – viņas māsīca. Laimai ir divi braši dēli – zemnieki, kuri ikdienā palīdz tikt galā ar saimnieciskām un citām lietām, bariņš mazbērnu.
“Kurpnieku” lielo dzīvojamo māju no sarkanajiem ķieģeļiem 1914. – 1916. gadā cēla Zenas tēvabrālis Jānis Dalbiņš, kurš, tāpat kā daudzi Lēdurgas pusē, bijis turīgs zemnieks. Tā kā Jānis bijis vecpuisis, saimniecību pēc viņa nāves 1921. gadā mantojis brālis Augusts, Zenas tētis. Padomju gadi māju vēsturē ierakstīja savus vaibstus: kolhozs Dalbiņiem pusi mājas atņēma, lai iekārtotu dzīvokļus jaunās dzīves cēlājiem. Vienā no tiem pagājušā gadsimta vidū ienāca arī jaunā Laima ar vīru, tur viņiem piedzima divi dēli. Zena kolhozā strādājusi par rēķinvedi, bet Laima 32 gadus bijusi vietējās kopsaimniecības neliela veikaliņa pārdevēja un vispār vienīgā darbiniece. 1960. gadā, kopā ar tēvu pārdzīvojusi izsūtījumu, uz “Kurpniekiem” dzīvot atnāca Ausma, kas strādājusi par pastnieci.
“Sadzīvojam labi – ne plēšamies, ne lamājamies savā starpā,” man saka Zena Dalbiņa. Viņai piebalso arī abas pārējās kundzes. Kā jau tas piedienas, organizatoriskie un smagākie darbi mājās pienākas Laimai. Kaut arī tā nav dzīves spiesta lieta, viņa tur govi un divus teļus, piena pietiek ne tikai pašām, bet arī kaimiņiem. Barību lopiem gan gādā dēli. Ar viņiem noslēgta vienošanās par visiem zemes darbiem: jaunākā dēla Aigara ģimenes pienākums ir zemi sagatavot un iekopt, vecākā dēla Jura ģimenes – novākt ražu. Tāpat dēli atbild par malku un transporta pakalpojumiem.
“Dzīvesprieku var saglabāt, ja neielaižas ļaunumā un nesaskata to citos. Darbs dzīvē ir galvenais: tad nav ne stresa, ne depresijas,” teic Laima. Par sava veida darbu var uzskatīt arī māzeru krāšanu: to ir vairāki simti. Māzerus apkārtējos mežos savulaik iesākuši vākt Laimas dēli, pēc tam pati, arī draugi, mazbērni, paziņas un pat sveši cilvēki māzerus stiepj un atstāj “Kurpniekos”. Ar māzeriem mākslinieciski aplikts šķūnītis, kurš ciemiņu viesošanās reizēs kļūst par centrālo vietu. Tur var arī pārnakšņot. Kopā ar seno un padomju laiku mantām, arī ziņojuma dēli no vairs neeksistējoša veikaliņa. Tur ir arī uzraksti, kas mūslaiku jaunatnei var šķist vismaz impozanti, piemēram, “Piena produktus pieved pirmdienās”, “Latviešu sarkanos strēlniekus, Lielā Tēvijas kara invalīdus un mātes – varones apkalpo ārpus rindas”. Sūdzību grāmata gan bez nevienas sūdzības. Pie šķūnīša griestiem vīd atvērti daudzkrāsaini lietussargi. Tos kārt sākusi Laimas mazmeita. Tagad: kā salūst vai apnīk kāds lietussargs, tā to pie griestiem. Tādā kā mazliet Pepijas Garzeķes stilā.
Uzziņa Raidījumu par Krimuldas novada Lēdurgas pagasta “Kurpnieku” dāmām klausieties Latvijas Radio 1. programmā sestdien, 29. septembrī, plkst. 16.05. Atkārtojums 6. oktobrī plkst. 6.03. |
