Mobilā versija
+5.9°C
Sarmīte, Tabita
Piektdiena, 9. decembris, 2016
15. augusts, 2012
Drukāt

Vietējo autobusu reisus grib plānot no Rīgas

Foto-Dainis BušmanisFoto-Dainis Bušmanis

Vietējo autobusu reisu plānošanu vēlas veikt no Rīgas, novados protestē”Tā saucamā autobusu satiksmes optimizēšana īstenībā ir dzīvības apturēšana. Mūsu pagastā ar 700 cilvēkiem uz tuvāko pilsētu Ludzu autobuss brauc vienu reizi nedēļā – piektdienās no rīta un vakarā atgriežas. Ar to brauc maz cilvēku, jo laiki nav izdevīgi. Vasarā divas reizes nedēļā – otrdienās un ceturtdienās – uz novada centru Zilupi dodas pašvaldības apmaksātais autobuss. Par naudu uz Ludzu privātie uzņēmēji ved par 15 latiem,” par situāciju pasažieru pārvadājumos valsts vistālākajā austrumu pagastā – Pasienē – stāsta šā pagasta pārvaldes vadītāja Skaidrīte Marčenkova.

 

Pasienē un, kā atzīst Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā (VARAM), arī daudzos citos Latvijas pagastos netiek pildīts Sabiedriskā pakalpojuma likums un Ministru kabineta 2007. gada 11. decembra noteikumi nr. 843 “Sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanas un izmantošanas kārtība”. Tajos noteikts, ka plānošanas reģioniem pienākas valsts dotācija sabiedriskajam transportam tādā apmērā, lai nodrošinātu reģionu cilvēkiem nokļūšanu līdz izglītības iestādēm, ārstniecības iestādēm, darba vietām, valsts un pašvaldību iestādēm to normālajā (vispārpieņemtajā) darba laikā ar intensitāti vismaz vienu reizi dienā. “Latvijas Avīzes” žurnāliste Regīna Olševska, kas nesen atgriezās no Pasienes, stāsta, ka cilvēki apdzīvoto vietu centru sasniegšanai izmantojot arī skolēnu autobusus, kas ir aizliegts. Kas vien var, brauc ar privāto transportu, tomēr visiem cilvēkiem automašīnu nav. Turklāt valstij savu izdoto likumu neievērošana godu nedara.

 

VARAM atzīst, ka Latgales plānošanas reģionā ir deviņi maršruti, kur autobusa satiksme ir pieejama vienu reizi nedēļā, tomēr daudzviet sabiedriskā transporta pakalpojumus vispār nepiedāvā. Nepietiek naudas. Līdzīga situācija ir visos plānošanas reģionos, mazāk tā izpaužas Rīgas plānošanas reģionā.

 

Patlaban pieci plānošanas reģioni ir norūpējušies par Satiksmes ministrijas (SM) ieceri atņemt tiem vietējo maršrutu reisu plānošanu un nodot to šās ministrijas pakļautībā esošajai Autotransporta direkcijai (ATD). SM jau iesniegusi Valsts kancelejā attiecīgu priekšlikumu Sabiedriskā transporta pakalpojumu likuma labojumiem. Kā norāda nozares eksperti, bez konsultēšanās ar citiem nozares spēlētājiem. Informatīvā ziņojuma projektā valdībai norādīts, ka plānošanas reģioni autobusu maršrutus plāno bez atbildības, tāpēc naudu tērē neracionāli un neefektīvi. Vladislavs Stankevičs, Latgales plānošanas reģiona sabiedriskā transporta nodaļas vadītājs: “Satiksmes ministrija informatīvajā ziņojumā norāda, ka plānošanas reģioni darbojas neefektīvi. Tomēr, ja skatītos uz mums piešķirto valsts finansējumu, tad 40 – 50% maršrutu Latgalē būtu jāslēdz. Mēs darbojamies daudz efektīvāk nekā Autotransporta direkcija, kas administrē starppilsētu autobusu maršrutus. Plānošanas reģionos vietējos maršrutos autobusiem viena kilometra pašizmaksa ir mazāka nekā direkcijas uzraudzītajos starppilsētu maršrutos.”

Stankeviča teikto ilustrē VARAM sagatavotie skaitļi. Tā pērn reģionālajos vietējos pārvadājumos vidējā viena kilometra pašizmaksa bija 
Ls 0,67 par km, bet reģionālajos starppilsētu maršrutos – 
Ls 0,69 par kilometru. Šā gada 1. ceturksnī plānošanas reģioni vidējo viena kilometra pašizmaksu samazināja vēl par diviem santīmiem, bet starppilsētu pārvadājumos tā palika nemainīga – 69 santīmi par kilometru. Kopš 2010. gada plānošanas reģioni samazinājuši zaudējumus un ietaupījuši Ls 1 012 545 lielu valsts budžeta naudu.

Gan lauku cilvēki, gan arī plānošanas reģionu speciālisti ir pamanījuši, ka nereti īsos starppilsētu maršrutos, kur autobusu izmanto maz cilvēku, kursē lieli spēkrati. Zaudējumus to īpašniekiem kompensē no valsts budžeta. Visu plānošanas reģionu pārstāvji teic, ka būtu gatavi pārņemt no ATD īso reģionālo starppilsētu maršrutu plānošanu un reisu nodrošināšanu. V. Stankevičs uzsver – valstij tas būtu lētāk nekā patlaban, jo vairāk noslogotu vietējo maršrutu autobusus, kas turklāt patērē mazāk degvielu nekā iepriekš nosauktie lieljaudas autobusi.

“Aizvien, kad valsts budžetā samazina naudas piešķīrumu sabiedriskajam transportam, mūs nostāda fakta priekšā. Cenšamies darboties tā, lai saglabātu novadu izdzīvošanas un izaugsmes iespējas. Turklāt vietējo maršrutu izdevumi ir daudz caurspīdīgāki nekā starppilsētu maršrutiem,” tā Vidzemes plānošanas reģiona sabiedriskā transporta nodaļas vadītājs Jānis Ošiņš.

Žēl, ka diskusija notiek būtībā par varu un ietekmi, nevis par papildu naudas piešķiršanu sabiedriskajam transportam, kas cilvēkiem ļautu saņemt viņiem likumā noteiktos pakalpojumus.

 

Viedoklis

Latvijas Pašvaldību savienības padomnieks Aino Salmiņš: “Kopš 2008. gada starppilsētu pārvadājumiem atbalsts ir samazināts par 38%, bet vietējiem maršrutiem – par 42%. Maršruti un reisi valstī tiek plānoti pēc pieejamā valsts budžeta finansējuma, nevis atbilstoši cilvēku vajadzībām. Iznāk, ka nevis autobusi ir cilvēkiem, bet cilvēki autobusiem. Nacionālā attīstības plāna projektā ir paredzēti 30 attīstības centri. Pastāv bažas, ka uz teritorijām, kas nebūs attīstības centri, autobusi kursēs vienu reizi nedēļā.

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+