Mobilā versija
+0.2°C
Guna, Judīte
Sestdiena, 10. decembris, 2016
24. marts, 2013
Drukāt

Vilks: mazinot sociālo nevienlīdzību, saruks arī ēnu ekonomika

Foto-LETAFoto-LETA

Ar minimālās algas un neapliekamā minimuma paaugstināšanu tiktu ne tikai mazināta sociālā nevienlīdzība, bet saruktu arī ēnu ekonomikas īpatsvars, biznesa portāla “Nozare.lv” rīkotajā diskusijā sacīja finanšu ministrs Andris Vilks (V, attēlā).

Jau ziņots, ka nolūkā mazināt sociālo nevienlīdzību Finanšu ministrija (FM) un Labklājības ministrija (LM) piedāvā nākamajā gadā minimālo algu palielināt no līdzšinējiem 200 uz 225 latiem (320 eiro). Savukārt neapliekamo minimumu varētu diferencēt – lielākajām algām saglabāt pašreizējo 45 latu apmērā, bet mazākajām algām palielināt līdz 84 latiem jeb 120 eiro. Tiek piedāvāts arī palielināt atvieglojumu par apgādībā esošām personām 2014.gadā līdz 98 latiem (140 eiro).

Finanšu ministrs norādīja, ka pēc “Eurostat” izmantotā metodoloģijas ēnu ekonomikas īpatsvars Baltijas valstīs ir līdzīgs un Latvijai pat mazāks nekā kaimiņiem. Latvijā ēnu ekonomikas īpatsvars ir 26%, bet Igaunijā un Lietuvā tie ir 27%-28%.

“Kopumā, manuprāt, ēnu ekonomika mazinās, jo arī ekonomikas cikls patlaban ir labvēlīgāks un Valsts ieņēmumu dienestam (VID) ir izveidojusies krietni produktīvāka un efektīvāka sadarbība ar nozarēm. Tās ir ļoti pozitīvas tendences, jo tagad nozares dod signālus, kurus varam izmantot, lai tiktu vaļā no negodprātīgiem uzņēmējiem. Protams, ka, arī ieviešot FM un LM piedāvātās izmaiņas, ēnu ekonomikai ir jāmazinās. Nevaru tagad prognozēt samazināšanās tempus, bet tam ir jānotiek,” sacīja Vilks.

Viņš uzsvēra, ka tagad VID rīcībā ir informācija par nozarēs maksātajām algām, un tā arī lieliski parāda, kur varētu būt kas aizdomīgs. Ja no nozares uzņēmējiem pienāks informācija, tad biznesa vides pašattīrīšanās notiks ļoti ātri, uzskata Vilks.

Arī labklājības ministre Ilze Viņķele (V) uzskata, ka FM un LM piedāvājumi darbaspēka nodokļu jomā motivēs uzņēmējus maksāt vairāk legālajā algā.

“Ceru, ka VID rīcībā drīz būs arī precīzāki dati par darba algām, jo stāsies spēkā grozījumi, kas liks precīzāk reģistrēt algas. Ir arī sīki instrumenti, kas drupina ēnu ekonomiku, piemēram, no nākamā gada pārejam uz precīzāku nostrādāto stundu uzskaiti. Protams, zināmā mērā tas ir papildu slogs darba devējiem, bet, ja skatāmies, piemēram, uz virsstundu gadījumu – lai gan likumā tas ir paredzēts, tomēr patlaban darba devēji par tām nemaksā. Jā, tas ir slogs, bet ko lai dara, ja uzņēmēji rīkojas negodīgi,” norāda Viņķele.

Finanšu ministrs piebilda, ka bez kāda papildu sloga nevar panākt uzlabojumus, ja liela daļa uzņēmēju nav godprātīgi. “Mums prasa rezultātu, ja neliksim slogu, tad rezultāta arī nebūs,” sacīja Vilks, piebilstot, ka vēl joprojām ir iespējas paaugstināt sodus. Par lieliem un atkārtotiem pārkāpumiem sodam būtu jābūt līdz pat licences zaudēšanai, jo patlaban par atkārtotiem un sistemātiskiem pārkāpumiem sodi ir pārāk vāji, uzskata Vilks.

“Ēnu ekonomikas fenomens ir, sākot no tā, ka tā ir izdzīvošanas stratēģija un viss cits, kas saistīts ar krīzi, līdz pat tam, ka tas ir kultūras jautājums. Pajautājiet vidējam vācietim, vai viņš vispār iedomājas ko tādu – droši vien, ka nē. Līdz ar to spektrs ir visai plašs. Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) aicina maksimāli motivēt cilvēkus un skaidrot, kāpēc ir jāmaksā nodokļi. Otra lieta ir uzņēmēju vides pašattīrīšanās – godīgās konkurences principiem ir jānāk no biznesa iekšpuses,” piebilda LDDK valdes priekšsēdētāja Līga Meņģelsone.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+