Mobilā versija
+6.1°C
Sarmīte, Tabita
Piektdiena, 9. decembris, 2016
22. decembris, 2013
Drukāt

Vircavs: neadekvātas likumdošanas dēļ būvvaldes nolemtas cīņai ar vējdzirnavām (2)

Foto: LETAFoto: LETA

Rīgas pilsētas būvvaldes vadītājs Inguss Vircavs.

Neadekvātas likumdošanas dēļ, kas vērsta uz “papīru ražošanu”, nevis efektīvu būvniecības kontroli, pašvaldību būvvaldes nolemtas cīņai ar vējdzirnavām, apgalvo Rīgas pilsētas būvvaldes vadītājs Inguss Vircavs.

“Ministrija ir radījusi neefektīvu kārtību, kas aizstāv nelegālo būvniecību. Nevis mēs neefektīvi cīnāmies ar problēmu, bet gan regulējums ir neefektīvs. Nekur citur Eiropā nav tik maiga pieeja patvaļīgai būvniecībai,” aģentūrai LETA pauda Vircavs.

Būvvaldes vadītājs uzskata, ka neefektīvas likumdošanas dēļ Latvijā veidojas situācija, kad ministrija pārmet pašvaldības būvvaldei to, ko pati nav izdarījusi. “Esam izrēķinājuši – lai būvvalde pieņemtu vienu lēmumu, vidēji ir nepieciešams saražot 13 līdz 15 dokumentus, izziņas, viedokļus. Tas ir papīru ražošanas process, kas nav vērsts uz to, lai pašvaldība patvaļīgu būvniecību varētu apturēt. Ja redzam, ka notiek patvaļīga būvniecība, mēs to nevaram fiziski apturēt,” uzsvēra Vircavs.

Rīgas pilsētas būvvalde konstatē vidēji divus patvaļīgas būvniecības gadījumus dienā, taču praktiski neesot iespēju ar to efektīvi cīnīties. Konstatējot pārkāpumu, būvvaldei jāpieprasa viedoklis no pārkāpējiem, jāvērtē lieta kopsakarībās, jāņem vērā lietderības apsvērumi, jāveic izmeklēšanas darbs, kas velkas pietiekoši ilgi, jādod samērīgs laiks, lai pārkāpējs var sniegt savas atbildes. Kad būvvalde pieņem lēmumu par patvaļīgu būvniecības seku novēršanu, tā kontrolē lēmuma ievērošanu. Ja pārkāpējs šo lēmumu nepilda, atkal jāraksta vēstule, kāpēc tas netiek darīts. Lemjot par piespiedu naudas piemērošanu, jāvāc izziņas un jālemj par soda samērīgumu un sākumā iespējams piespriest tikai minimālo sodu, kas ir daži desmiti latu.

Tomēr arī šie lēmumi esot lemti neveiksmei – pārkāpējs tos apstrīd visās tiesu instancēs pēc kārtas, un šis process velkas gadiem. “Nespēju teikt, ka šāda likumdošana ir efektīva. Tā ir katastrofāla. Likumdošana ir radījusi pārkāpējiem labvēlīgu kārtību, un jebkura būvvalde ir nolikta cīņai ar vējdzirnavām,” secina Vircavs.

Patlaban būvētāji dara, ko grib, sankcijas ir mazas, pašvaldībām ir pienākums šo procesu kontrolēt, bet procesa dalībniekiem ir plašas iespējas būvvaldes lēmumus nepildīt, situāciju raksturo būvvaldes vadītājs.

Vircavs piebilda, ka arī būvniecības speciālistu darba kvalitātes uzraudzība esot vāja – gadījumi, kad projektētājiem, būvuzraugiem un citiem procesa dalībniekiem par nekvalitatīvu, paviršu darbu tiktu atņemtas licences, “ir uz vienas rokas pirkstiem saskaitāmi”.

“Neskatoties uz to, ar patvaļīgu būvniecību Rīgā esam tikuši uz priekšu – šogad esam apsekojuši trīsreiz vairāk objektu, nekā pērn – līdz oktobrim apsekoti 4000 objekti,” norādīja Rīgas pilsētas būvvaldes vadītājs.

Vircavs uzsver, – kaut arī pašvaldībai nav pienākuma nodarboties ar likumdošanas iniciatīvām, būvvalde regulāri sūta atbildīgajām ministrijām priekšlikumus būvniecības procesa kontroles uzlabošanai. Pāris gadu laikā iesniegti vairāk nekā 50 priekšlikumus, taču tie palikuši bez virzības. Būvvaldes vadītājam radies priekšstats, ka Rīgas priekšlikumi principa pēc netiek ņemti vērā.

Būvvalde norādījusi, ka administratīvo pārkāpumu sodu sistēma neveicina bailes no patvaļīgas būvniecības. Tieslietu ministrijai nosūtīts priekšlikums patvaļīgas būvniecības gadījumos izdarīt valsts reģistros atzīmes, kas liedz īpašumu pārdot, saņemt nodokļu atvieglojumus, ekspluatācijas atļauju, bet tas ticis noraidīts. Patvaļīgu būvniecību veicina arī fakts, ka Rīgā daudzdzīvokļu mājas bieži ir kopīpašums ar domājamajām daļām, kas nav sadalīts pa dzīvokļu īpašumiem. Līdz ar to, lai veiktu maznozīmīgus būvdarbus, ir nepieciešama visu ēkas īpašnieku piekrišana. Ja kāds no tiem ir ārzemēs, tas nav iespējams, tādējādi šī situācija veicina patvaļīgo būvniecību, jo arī sods ir minimāls.

“Esam vērsuši ministriju uzmanību uz to, ka ir jāreglamentē kārtība, kādā būvinspektors iekļūst objektā. Būvinspektoram ir tiesības iekļūt objektā, bet īpašniekam ir tiesības viņu nelaist. Tādā gadījumā būvinspektoram ir jāraksta iesniegums tiesai, un iekļūt objektā var tikai pēc vairākām nedēļām vai mēnešiem tiesu izpildītāja vai policista klātbūtnē,” norādīja Vircavs.

Pievienot komentāru

Komentāri (2)

  1. Tā problēma ir iekš tā, ka šis jaunais cilvēks situāciju vērtē kā pareizās pašvaldības cīņu ar nepareizo valsti un sāeimu. Kāmēr tas turpināsies, nekā prātīga arī nebus. Tas pats piemērs ar lētām braukšanas biļetēm. Galīgs absurds, ko dome izfantazēja – ministrija aizrāda, bet šie neņem pierē: laba pašvaldība cīnās ar sliktu valdību. Kas attiecās uz nelikumīgu celtniecību, tad tā ir galīga vāvuļošana. Likums dod daudz iespēju, pat līdz celtnes nojaikšanai. Dabīgi ja ir sašmucējušies, tad neko arī nevar prasīt.

  2. Varbūt tomēr vainīgi ir LIKUMI? Kāds te sakars ar likumDOŠANU?

Draugiem Facebook Twitter Google+