Policija informē – 22. februāra rītā Rīgā, Granīta ielā, kravas mašīna MAN notrieca vīrieti, kurš šķērsoja ielu, nesagaidot autobusa aiziešanu. Cietušais no gūtajām traumām negadījuma vietā miris. Konkrētajā ceļa posmā braukšanas ātruma ierobežojums ir 70 km/h un nav gājēju pārejas. Gājēji, esiet uzmanīgi!


Lasītākie

FOTO. Apskati, kāda automašīna bija pati populārākā tavā dzimšanas gadā! 42

VIDEO. “Gudrīši!” Aivars Lembergs ar vienkāršu piemēru nodemonstrē, kā sankcijas ietekmējušas Krieviju

“AstraZeneca” paziņo, ka tā ir sākusi savas Covid-19 vakcīnas izņemšanu no apgrozības visā pasaulē

Lasīt citas ziņas

Otrais šāda veida satiksmes negadījums šogad. Un simtais aicinājums gājējiem kļūt uzmanīgākiem. Bet kā ar braucējiem?

Noteikumus pārkāpj visi


Dārzs

Trīs padomi, kā pasargāt dārzaugus no maija salnām

Četri no pieciem mērķiem nekad netiek sasniegti. Eksperti dalās ar četriem vērtīgiem padomiem, kā to mainīt

Krāsnī cepts siera – lociņu pīrāgs

Nav runas par gājējiem, kuri diemžēl nezina, ka (CSN p. 27.4.) “aizliegts iziet uz brauktuves, nepārliecinoties par to, vai netuvojas transportlīdzekļi, aiz stāvoša transportlīdzekļa vai cita šķēršļa, kas ierobežo redzamību”. Tik skeptiskam nākas būt, analizējot pirmajā bildītē redzamo situāciju – autobuss stāv manā joslā, manā braukšanas virzienā – un vērtējot braucēju rīcību. Gandrīz visas pieturas Latvijā ir izgreznotas ar nepārtrauktu ass līniju, kuru (kā zinām?) mūsu CSN pārbraukt neļauj nekad un nekādos apstākļos. Un licencētiem braucējiem to vajadzētu zināt. Bet ceļš ir tukšs, buss čammāsies minūti vai piecas, un es braucu. Tu brauc. Viņš, viņi brauc. Šāda steiga ir kļuvusi par visaptverošu ieradumu, pret kuru ceļu policija cīņu nav pat sākusi. Bet mēs taču redzam, ka aiz autobusa ielu šķērsot neviens netaisās. Tur, tālāk, priekšā? Tur taču nedrīkst iet, un mēs, ar daudzas dzīvības aiznesušo CSN sesto punktu (“Katram ceļu satiksmes dalībniekam ir tiesības uzskatīt, ka arī citas personas ceļu satiksmes norisē izpildīs noteiktās prasības.”) bruņojušies, minam gāzi grīdā.

Neesmu dons Kihots un necentīšos šīs vējdzirnavas apturēt. Brauciet garām, ja pacietības un motivācijas stāvēt nepietiek (starp citu – iespējamais sods par līnijas šķērsošanu, nekustīgu šķērsli apbraucot, ir tikai brīdinājums vai Ls 5). Taču dariet to LĒNI. Un nevis cieši gar autobusa sāniem, bet iespējami tālu no tiem. Agrāk to aplamnieku pamanīsiet…

Pareizi dara 
tikai labākie

Otrajā situācijā (buss stāv pretējā joslā) sarkanajam zibenim pat gandrīz nekas (formāli) nav jāpārkāpj. Viņš, kā pie mums pieņemts, vadās pēc CSN 116. punkta (“Ceļa posmos, kur uzstādītas attiecīgas ceļa zīmes, transportlīdzekļi drīkst braukt ar ātrumu, kas nepārsniedz ceļa zīmē norādīto.”). Aizmirst 112. punktā ierakstīto (gan iekavās paslēpto) piebildi par redzamību braukšanas virzienā vai arī saprot ar to tikai tumsu, miglu u. tml., nevis arī prāvā autobusa aizsegto lielo aklo zonu. Uzskata, ka limitos ietilpstošs ātrums ir drošs ātrums (kurš nez atbildīgs par šiem liktenīgajiem maldiem?). Un mizo. Un nosit.

Ik dienas vēroju šādas vietas un situācijas Bolderājas šosejā, un jāsaka – diemžēl tikai nedaudzi labākie braucēji rīkojas tā, kā prasa nevis CSN “burts”, bet gan būtība, un arī šādi stāvošam autobusam brauc garām nevis ar 70 km/h, bet vismaz divreiz lēnāk, ir koncentrējuši savu uzmanību uz izeju no aklās zonas un tādēļ spējīgi apstāties dažos metros. Iespējams, izglābt kādu, kurš gan ir “vainīgs”, bet ne jau nu tāpēc ar nāvi sodāms.