Zaķis: Lai Ušakovs pagaida, mēs atnāksim 0
“Latvijas Avīzē” viesojās “Vienotības” Saeimas deputātu frakcijas priekšsēdētājs DZINTARS ZAĶIS. Ar viņu sarunājās Voldemārs Krustiņš un Egils Līcītis.
V. Krustiņš: – Rīgas priekšvēlēšanu kampaņa sākusies, Ušakova kungs pret “Vienotību” izšāvis starta šāvienu – ko jūs par to sakāt?
Dz. Zaķis: – Tā nav kampaņa, bet viena aktiera teātris. Bīstamāka ir trupa, kas stāv aiz šī aktiera. Es saskatu riskus, “Saskaņas centram” piedaloties krievu valsts valodas referenduma organizēšanā februārī un tagad turpinot konfrontācijas ceļu, visai aktīvi sekmējot pilsonības “kārtošanu” nepilsoņiem. Satraucoša ir arī “SC” vēlme neļaut nonākt pie sabiedrībai vēlama iznākuma referendumu sasaukšanas jautājumos. Šai kontekstā bijuši un vēl būs daudzi notikumi.
– Avīzes interesēs ir orientēt lasītāju, kā “Vienotība” atbildēs uz pirmajiem šāvieniem. Vai jūs tos uzskatāt par nenozīmīgiem?
– Tiešām nevēlos pārspīlēt Ušakova lomu. Viņš ir labs žurnālists, bet līdz nopietnam politiķim viņam ir ko augt un augt. Daudzreiz viņa izteikumi ir bērnišķīgi, robežojas ar narcisismu, kur cilvēks pats sev patīk un pievērš arī pārējo uzmanību.
Kad Rīgas domē kārtējoreiz sanākušas ziepes ar korupciju, tās vadība reaģē puiciski, nevis kā nopietni politiķi. Bet vēlēšanas tuvojas. Vēlētāju balsis būs noderīgas, tās nedrīkstētu pazaudēt, tāpēc rosīšanās no Ušakova puses būs. Mēs atbildēsim adekvāti un bez ampelēšanās.
Mūsu kandidāti būs nopietni cilvēki un programma – solīda, bez ambrāžu piesolīšanas krastmalā un bez lozungiem “sabiedriskais transports – visiem par velti!”. Ar iedzīvotāju naudu dzīres nepiedāvāsim. “Vienotībai” pašlaik būtiski, vai spēsim apvienot līdzīgi domājošās partijas.
– … nacionālo bloku?
– Esmu pārliecināts, ka sabiedrība sagaida, lai labējie politiķi savā starpā necīnās, bet vienojas. Šobrīd esam saņēmuši diezgan skaidru atbildi no Nacionālās apvienības, ka viņi ar savu sarakstu dosies pie sava elektorāta, un tam var pat piekrist pārējā segmentā, sevišķi partijām ar bēdīgiem reitingiem, ir balsu izšķaidīšanas un izniekošanas risks. Tāpēc ir jēga piekrist “Vienotības” aicinājumam iet kopā. Tā ir partneru izvēle, vai atsaukties. Gaidām.
– Visādi jaukajai “Vienotībai” ir vadītāji ar noslieci teoretizēt. Jūs pareizi, loģiski spriežat, bet ārpusē eksistē reālā dzīve. Ušakova komanda dod taustāmus labumus – tramvaju par brīvu, izremontētas ēkas un savu gādību līdz vēlēšanām daudzreiz pagūs parādīt vēl!
– Nesen satiku draugu. Viņš dzīvo Pārdaugavā un apmeklē tuvīno zemnieku tirdziņu, kur sabrauc laucinieki ar rudens ražu. Šiem lauku ļaudīm nācās piedzīvot bēdīgu mizanscēnu, kad ieradusies kāda dāmīte no domes dienestiem. Šī kontroliere rupji krievu valodā izlamājusi zemniekus, ka tie nezina noteikumus, nezina, kādiem dokumentiem jābūt. Uz ko es velku? Bezmaksas tramvajs ir labi, taču jādomā par Rīgas kā nacionālas valsts galvaspilsētas stājas noturēšanu. Pašreizējās domes vadībā tas ir ārkārtīgi tālu no ideālā. Domē, dienestos, ierēdniecībā skan tik daudz krievu valodas, it kā būtu atgriezušies padomju laiki. “SC” ideoloģiskie soļi ved pavisam prom no vajadzīgā virziena. Esmu pārliecināts, ka daudzus ļautiņus paķer uz bezmaksas disko un transporta mušpapīra, bet vairāk ir to, kuri domā citās kategorijās. Viņiem ir svarīga latviešu valodas vieta Rīgā un citi nacionāli jautājumi pēc būtības. Otrkārt, saimniecība.
Ne velti Ušakovs ļoti sanervozējās, būdams neziņā, ko vēl KNAB uzzinājis un kam vēl varētu nākt pakaļ pēc Stabiņas aizturēšanas. Par to, kā kārto lietas Rīgas domē, runā visi – gadiem ilgi, un līdzšinējās varas maiņas neko labāku nav nesušas. Domāju, Ušakovs aptver šo situāciju un visiem spēkiem cenšas slēpt iespējamās blamāžas, bet atbildīgajām iestādēm būs ko strādāt, kamēr ievedīs kārtību.
Nav mazums vēlētāju, kuriem nav paciešama korupcija jebkādā veidā un jebkādā vidē. Mums būs ko viņiem piedāvāt antikorupcijas pasākumu programmā.
E. Līcītis: – Jūs taču neatņemsiet sabiedriskā transporta brīvbiļetes pensionāriem?
– Tāda plāna nav.
V. Krustiņš: – Esmu dzirdējis domas, cik pareizi būtu, ja jūs izvirzītu Repši par pilsētas galvu. Viņš ir tīrs, konkurētspējīgs, varbūt drusku neapzinīgs politiķis, joprojām “Vienotības” biedrs, bet – nav nodarbināts.
– Kā politiķis Einars, bez šaubām, ir vairākas reizes spēcīgāks par pašreizējo mēru. Par viņa kandidēšanu gan neesam diskutējuši.
E. Līcītis: – Āboltiņas kundzes izpildījumā dzirdējām teoriju, ka Šlesers savulaik uzspiedis līderu spēkošanos, bet “Vienotība” nākšot kā komanda. Tomēr tradicionāli ir TV debates, kur uzstājas mēra amata kandidāti, arī avīzes diezin vai jaudās visu komandu izjautāt.
– Līdz ar to izdarīsim secinājumu, ka Ušakova pašreizējās aktivitātes ir falšstarts. Visi priekšvēlēšanu elementi, kurus minējāt, būs arī “Vienotības” arsenālā. Būs gan komanda, gan līderis. Taču, jo mazāka pašvaldība, jo lielāks iespaids līderim. Cilvēki cits citu labi pazīst, zina, kuram ir saimnieka ķēriens, kuram tā trūkst. Turpretī lielajās pašvaldībās kā svarīgākā ir partijas un programmas loma.
– Jāvaicā Saeimas deputātam, koalīcijas padomes loceklim Zaķim – vai Rīgas domē paliks tikai 35 deputāti?
– Domāju, ka ne. Sprūdža kungam ir atsevišķas labas idejas, kā kārtot pašvaldību lietas, bet es kā lielāko problēmu redzu to, ka pašvaldību reforma beigusies bez vēlamā iznākuma. Sākumā bija doma par pašvaldību izlīdzināšanu pēc kapacitātes vai izmēra, bet beidzām ar haosu – ar sīkām un lielām pašvaldībām, ar dažviet saglabātiem rajoniem un ar visdažādākās jaudas konkurētspēju. Manuprāt, likumi jālabo, lai pašvaldību reforma joprojām būtu atvērta. Lai procesi turpinās, lai notiek pārapvienošanās, un tādējādi, ticamāk, nonāksim pie optimāla pašvaldību modeļa. Tad nebūtu jālauž šķēpi, vai jābūt 11, 13 vai 15 deputātiem.
V. Krustiņš: – Ušakova kunga uzvara Rīgā nozīmēs vairāk nekā to, ka viņš saglabās varu un domes priekšsēdētāja krēslu. Redziet, viņš ir arī “SC” partijas vadītājs, tāpēc tas būs partijas panākums. Urbanoviča kungs vēl ir otrs priekšgalā, bet šķiet – mazliet pakāpsies malā.
– Būtiski saprast “SC” iekšējo kustību, kur, manuprāt, Rīgas mērs tomēr ir tikai formāli vadītājs. Tie ir Urbanoviča talanti, kas šo dažādo partiju veidojumu satur kopā. Viņš ir īstais vadītājs.
E. Līcītis: – Vai tad Nils nav izaudzis? Ja jūsu vērojums ir patiess, tad tas ir diezgan labi apslēpts.
– Esmu dzirdējis par peripetijām “SC”, it īpaši, kamēr vēl Šlesers bija vicemērs. Tandēmā iniciatīva piederēja Šleseram, un “SC” iekšienē tas radīja neērtas situācijas, kuras ņēmās notušēt Urbanovičs ar savu lielo pieredzi, lai viss izskatītos gludi. Beidzamajā laikā redzam, cik daudz gudru padomdevēju šai partijai nāk no mūsu Austrumu kaimiņiem. Drošības dienesti diezgan atklāti pateica, ka gan finansējums, gan citas lietas uzrodas no Krievijas puses. Man ir pamats domāt, ka Ušakovs ir “SC” tēls un seja, nevis galva un smadzenes.
V. Krustiņš: – Un kā politiskās cīņas lauku ietekmējusi Lindermana parādīšanās?
– Tā varētu ietekmēt “SC” likteni tālākā nākotnē. Iepriekšējās Saeimas vēlēšanās un vēl agrāk gudrie padomdevēji mācīja “Saskaņu” pēc iespējas pulcēt kopā spēkus, ko atbalsta krievvalodīgie vēlētāji. Bija iznākums. Nesašķelts elektorāts, tomēr – pie varas viņiem neizdevās tikt. Nojaušams, ka tagad mēģina pastrādāt divos virzienos. Lai vieni izskatās eiropeiskāki un saprotamāki prātīgai publikai, kamēr otri – radikāli. Tāpēc krievvalodīgo partiju spektrā var parādīties lindermanieši, čakli radikālo ideju apkalpotāji, ar vienīgo domu – noturēt šaubīgo elektorātu. Pārmaiņas šai segmentā būs, bet, domājams, pēc domes vēlēšanām.
– Ja nu balsis Rīgas urnās sakrīt tā, ka jums piedāvā dalīties varā? “SC” nav pietiekama pārsvara, “Vienotībai” nav – nu, jāpavalda kopā.
– Problēma ir, ka Urbanoviča – Ušakova savienība ir pārāk orientēta uz krievvalodīgo nepilsoņu ievilkšanu Latvijas pilsonības lomā. Problēma ir viņu aktīvā aģitācija divvalodu referendumā. Ir vēl citi notikumi, kas liecina par “SC” radikalizēšanos mums nepieņemamā virzienā. Jā, pirms pāris gadiem vēl pieļāvām sarunas, ņēmām vērā pragmatiskus apsvērumus, šobrīd sadarbība vairs nav iespējama.
– Varbūt “SC” pirms vēlēšanām parāda savu dzelžainību, bet pēc balsu saskaitīšanas kļūs daudz pielaidīgāki.
– Runāt skaidru valodu saskaņiešus piespieda Lindermans ar savu divvalodu kampaņu. Iepriekš varēja laipot, bet tad nācās atklāt kārtis. Viņi nostājās Lindermana pusē. Politikā tādas situācijas mēdz būt, un paldies Dievam, ka toreiz tā sanāca. Bija skaidrs, ar ko ir darīšana. Tagad “Vienotības” valdē vai frakcijā neredzu cilvēkus, kuri kaut tikai rosinātu diskusiju par sadarbību ar “Saskaņas centru”. Pat ja tādi atrastos, atbalstu nesaņemtu.
E. Līcītis: – Ievērojamākā teorētiķe “Vienotībā”, gandrīz jau klasiķe, cienījamā Kalniete paziņoja, ka pēc gadiem desmit Latvijas politiskajos ūdeņos peldēs divi lieli kuģi – “Vienotība” un “Saskaņas centrs”. Ķīļūdenī varbūt vēl pa kādam nacionālam kuterītim.
– Abas minētās partijas rašanās procesā ir pierādījušas, cik lielas iespējas ir spēku konsolidācijai. Tā ideja, manuprāt, nav izgājusi no modes un gūst sabiedrībā atbalstu. Vai nākotnē akurāt būs divpartiju sistēma vai tomēr atšķirīgāka, es neņemos apgalvot, bet saku – uz to pusi tas iet. Cilvēku attieksme pret politiku ir samērā kūtra. Ir nepatika pret sarežģītu meklējumu risinājumiem. Ja tepat priekšā ir puslīdz labs, vienkāršāks piedāvājums, kāpēc lai neturētos pie vienas partijas.
V. Krustiņš: – Bīstama prognoze vai diagnoze. Ja tā piepildīsies, tas nozīmē, ka tiek gatavota divkopienu valsts.
– Atļaušos nepiekrist. Jo ātrāk būs uzlabojumi ekonomikā, jo ātrāk nonāksim pie politikas, kur dominē nevis nacionālā, bet saimnieciskā pazīme.
– Ziniet, Zaķa kungs, diezin vai pašlaik “nacionālās” partijas ir tik nacionālas, kā uzdodas, un tas pats attiecas uz krieviskajām. Arī sociāldemokrātisms un labējums ir vārdu spēles vien. Mums ir “interešu” partijas, bet iezīmētais kurss ar divām partijām gan izskatās kā pretimstāvēšana pēc nacionālās pazīmes.
– Tad palūkošos no citas puses. Desmit gadi politikā nav nekāds ilgais laikposms. Divas Saeimas vēlēšanas. Tas ir pārāk īss periods fundamentālām izmaiņām domāšanā. Cits brīdis gan var iezīmēt izmaiņas – tās paaudzes ienākšana, kura dzimusi neatkarīgā Latvijā. Tas ir, kad jaunieši jau piedalās viedokļu veidošanā un vēlēšanās. Domāju, ka tad nacionālie jautājumi pelnīti aizies otrajā plāksnē un ekonomiskie būs tie, kas saistīs uzmanību. Vēsturiskā pieredze mums ir tāda, kā ir. Tā bagāža ir smaga.
– Loģiski, ka nāks jaunā paaudze, bet tā lielā mērā būs tāda, kādu to veidojam. Kā uz šā fona vērtēsiet skolotāja Rafaļska “mācību”? Jociņi? Viens cilvēks izrunājās?
– Uzskatu, izglītības ministram no direktora jāpieprasa, lai viņš obligāti nodrošina likumu ievērošanu savā skolā. Diemžēl, bet Rafaļskis atzinies, ka viņš nav lojāls šai valstij…
E. Līcītis: – Tas neesot ministra kompetencē, direktorāts skolā izteicis piezīmi, bet nav saskatījis iespēju Rafaļski atbrīvot no darba – nevar tikt galā.
– Domāju, ka ministram ir jābūt kompetencei. Mēs uzstāsim, lai likumu skolā ievēro. Nevar būt tā, ka, atzīstoties nelojalitātē valstij, turpina strādāt par skolotāju.
– Un ja Maskavas 40. vidusskolā viens skolotājs teiktu – esmu nelojāls šai valstij, nicinu Putina režīmu?
– Otrā dienā droši vien lidotu no skolas, varbūt ierosinātu paraugprāvu pret viņu. Taču tas nav labākais piemērs. Mēs esam demokrātiska valsts, tomēr jāmāk piemērot arī stingru pieeju. Referendumu likumdošanā “Vienotība” uzskata, ka demokrātijai jāmāk pašai sevi aizsargāt. Nedrīkst būt tāda “demokrātija”, kur 0,6% valsts iedzīvotāju rosina referendumu, kurā par nodokļu maksātāju naudu noskaidro, ko par šo 0,6% idejām domā pārējie 99% pilsoņu. ZZS kopā ar “Saskaņas centru” to dēvē par ierobežojošu normu, beidzamajā kārtā pret referenduma ierosinātāju sliekšņa paaugstināšanu Juridiskās komisijas sēdē iebilda arī NA pārstāvis, tāpēc izmaiņas iesprūda – vismaz uz brīdi. Domāju, ka galu galā nonāksim līdz tam, ka referendumus ierosina samērīgs kvorums: 3 vai 5, vai 10% sabiedrības. Protams, ir jāatvieglina procedūra, kā balsis savākt, un jānoregulē ierosināšanas kārtība.
– Jautājums Nacionālās drošības komisijas loceklim Zaķim. Visi paguvuši izteikties, cik profesionālam un politiskam, cik tautiskam jābūt nākamajam SAB vadītājam. Jūsu komisija Saeimā apsvērusi kandidātus šim amatam?
– Jautājums nav bijis darba kārtībā. Pagaidām nav diskutēts arī frakcijā.
– Maizītis taču esot jūsu partijas kandidāts!
– Mūs mēģina apsteigt. “Vienotība” nav diskutējusi par izvirzīšanu.
– Kristovskis?
– Nevarēšu spriest arī par Kristovska kunga perspektīvām.
– Mēs saņēmām rakstu no Pētera Viņķeļa. Viņš parakstījies kā “Vienotības” Rīgas vēlēšanu programmas direktors. Kas tas par amatu? Tas “direktors” vēlāk pārtaps par listes pirmo numuru?
– Zinu, ka domes vēlēšanām saraksts vēl nav tapis. Ir aktīvs, kas darbojas pašvaldību vēlēšanu kampaņas sagatavošanā, bet, “Vienotības” Saeimas frakciju vadot, nesekoju līdzi sīkumos, kam kāds amats piešķirts.
– Tātad šai brīdī jūsu atbilde Ušakova kungam ir…
– Lai viņš vēl paciešas un gaida. Mēs drīz nāksim, mēs būsim.
