Mobilā versija
+8.4°C
Gunārs, Vladimirs, Gunis
Ceturtdiena, 8. decembris, 2016
7. novembris, 2016
Drukāt

Zemes dzīļu izpētē valsts interesēs ierobežos zemes īpašniekus (2)

Foto - ShutterstockFoto - Shutterstock

Lai varētu veikt zemes dzīļu izpēti, plānots noteikt zemes dzīļu īpašuma tiesību vai lietošanas tiesību aprobežojumus zemes īpašniekiem, paredz šodien Ministru kabineta komitejā apstiprinātā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas koncepcija par zemes dzīļu izmantošanas tiesiskā regulējuma pilnveidošanu potenciālo investīciju piesaistei.

Izskatīšanai valdībā tiek virzīts ministrijas piedāvātais risinājums, kas paredz spēkā esošā regulējuma pilnveidošanu, nosakot zemes un zemes dzīļu lietošanas tiesību aprobežojumus zemes dzīļu izpētes gadījumos, kā arī paredzot iespēju noteikt valsts nozīmes zemes dzīļu nogabalus minerālresursu izmantošanai.

Ministrija skaidro, ka jau tagad normatīvie akti nosaka, ka zemes dzīļu īpašuma tiesību aprobežojumu var noteikt valsts nozīmes zemes dzīļu nogabalos, ja sabiedrības un valsts interesēs nepieciešams izmantot zemes dzīļu derīgās īpašības vai iegūt pazemes ūdeņus.

Risinājums paredz, ka zemes īpašnieks nedrīkstēs aizliegt valsts finansētus, pasūtītus vai atbalstītus pētījumus. Tāpat zemes īpašnieks nedrīkstēs aizliegt zemes dzīļu monitoringa sistēmas izveidošanu, ja vien tā būtiski neierobežo saimniecisko darbību. Savukārt ģeoloģiskās izpētes darbu veikšanai sabiedrības un valsts interesēs nebūs nepieciešams līgums ar zemes īpašnieku, izņemot gadījumus, kad ierīko urbumus.

Zemes īpašniekam pienāksies atlīdzība par izpētes laikā nodarītajiem zaudējumiem zemes virsmai, piemēram, kaitējums sējumiem vai mežaudzei. Par atlīdzības lielumu būs jāvienojas izpētes veicējam ar zemes īpašnieku. Tāpat noteikts, ka izpētes kompānija visu izpētes licences darbības laiku maksās zemes īpašniekam nomas maksu, kas būs 20 eiro par hektāru.

Gadījumā, ja licences laukumā, ko normatīvajos aktos noteiktā kārtībā noteikusi valsts, zemes īpašnieks nepiekritīs meklēšanas vai izpētes darbu veikšanai, bet konkrētā zemes platība būs nozīmīga izpētes veikšanai, darbi tiks veikti bez piekrišanas, izmaksājot atlīdzību un nomas maksu.

Tāpat tiesisko regulējumu plānots papildināt ar iespēju noteikt valsts nozīmes zemes dzīļu nogabalu minerālresursu meklēšanai, izpētei un ieguvei, kā arī ar nosacījumiem un zemes īpašuma aprobežojumiem. Izmantojot iepriekšējās izpētes rezultātus, zinātniskās atziņas vai resursa sabiedrisko nozīmību, valsts noteiks zemes dzīļu nogabalus arī minerālresursu izmantošanai.

Ja tiks veikta derīgo izrakteņu ieguve, zemes īpašniekam pienāksies kompensācija, kuras apmērs būs piesaistīts pārdoto derīgo izrakteņu apjomam. Kompensācijas apmērs būs 30 eiro par hektāru gadā un 0,15-2% no iegūtā derīgā izrakteņa vērtības.

Kā šī varianta stiprās puses tiek minētas sistēmas kardināla nemainīšana, paredzot, ka zemes dzīles joprojām pieder īpašniekam. Tāpat zemes īpašnieki varētu būt vairāk ieinteresēti atļaut izpētes darbus un tiks veicināta ģeoloģisko izpētes darbu veikšana. Savukārt kā vājā puse norādīts lielais administratīvais slogs, slēdzot līgumus starp izpētes veicējiem un zemes īpašniekiem, kā arī valsts nozīmes zemes dzīļu nogabalu noteikšanas gadījumā risinājums būs “teritoriāli piesaistīts”, jo tiks risināts katrs atsevišķais gadījums. Tāpat ministrija norāda, ka, lai noteiktu valsts nozīmes zemes dzīļu nogabalu, nepieciešami izpētes dati jeb ģeoloģiskā informācija. Minerālresursu jeb Latvijai netradicionālu derīgo izrakteņu gadījumā valsts institūciju rīcībā esošā informācija par zemes dzīļu uzbūvi un īpašībām konkrētā teritorijā var nebūt pietiekama, lai pamatotu nogabala noteikšanu un zemes īpašnieku tiesību ierobežošanu.

Par šo risinājumu vēl būs jālemj valdībai.

Pievienot komentāru

Komentāri (2)

  1. Kam tad man šis īpašums? Nodokļiem? Kāpēc valsts neatņem visu zemi un neapsaimnieko kā grib??? NESAPROTU… KĀPĒC bija jāveic privatizāciju,kāpēc?Nebūtu jātērē papīrs un jāgudro likumi..

  2. ar to arī beigsies zemes privātīpašums. Tiko bija raksts par pensionāru, kas pārbūvējis māju tagad dabū 6x lielāku nodokli, kas nozīmē pensionāra pārcelšanu uz nabagmāju.
    Latvijas izlaupīšana turpinās…

Tomātaudzētāji "Mežvidi" pārstrādās ogas un kaņepes (4)SIA "Latgales dārzeņu loģistika" plāno paplašināt siltumnīcas un attīstīt ogu un pat kaņepju pārstrādi
Gatis Strads. Mežā neatkarīgāks nekā teātrīSkatoties uz kokiem, redz ainavu, nevis eiro
Pasaulē
INFOGRAFIKA: Budžeta prioritātes - aizsardzība, drošība, veselība2017. gada valsts budžeta prioritārās nozares ir aizsardzība, sabiedriskā drošība un kārtība, veselība, sociālā aizsardzība un izglītība.
Draugiem Facebook Twitter Google+