Mobilā versija
-2.8°C
Baiba, Barbara, Barba
Svētdiena, 4. decembris, 2016
15. jūnijs, 2012
Drukāt

Zemestrīces pārveido Itāliju


Foto - AFP/LETAFoto - AFP/LETA

Itālija ir tā Eiropas valsts, kur zemes garozas aktivitātes ir īpaši izteiktas un zemestrīces ir bieža parādība. Tomēr maija nogalē zemestrīces pārsteidza nesagatavotus ziemeļaustrumu reģiona iedzīvotājus un prasīja 26 cilvēku dzīvību. Zeme šajā apvidū joprojām turpina intensīvi drebēt. 


 

Baidās, bet nebēg

Latviete Līga Liģe ar savu draugu dzīvo Modēnā – 42 kilometrus no 20. maija zemestrīces epicentra un 34 kilometrus no 29. maija zemestrīces epicentra. Līga pastāstīja, ka sajūtas abu zemestrīču laikā bijušas ļoti atšķirīgas. Viņa atceras: “20. maija zemestrīce mūs pamodināja, uzreiz nesapratu, kas īsti notiek, bija tumsa visapkārt, gulta šūpojās un ļoti savāda skaņa, kas rodas no tā, ka mūri kustas un kaut kur augšējos stāvos kaut kas krīt. Dzīvojam pirmajā stāvā, toreiz neskrējām ārā no mājas, augšējo stāvu kaimiņi gan gandrīz visi bija ārā uz ielas. Gulēt vairs negājām, ieslēdzu televizoru un redzēju ziņas par bojāgājušajiem un postījumiem. Pārņēma bailes un satraukums, tomēr pēc pāris negulētām naktīm atgriezās miers, jo ģeologi teica, ka spēcīgas zemestrīces ļoti reti atkārtojas. Un tad bija 29. maija zemestrīce, kad biju nomodā un redzēju, ka māja un viss tajā esošais līgojas un ar pārdabisku spēku tiek raustīts uz vienu un uz otru pusi, kāds kaut kur panikā kliedz, tad gan bija šausmīgi bail, iestājās panika arī man. Vēl vairākas dienas pēc zemestrīces pie katra troksnīša sirds sāka dauzīties. Briesmīgu stresu rada neziņa, vai būs vēl zemestrīces. Gandrīz katru nakti mani joprojām moka murgi par notikušo.”

 

Līga atzīst: “Zinot par zemestrīces upuriem, iestājas apziņa, ka arī ar tevi tas var notikt, un mēs jau esam izplānojuši, kā rīkoties. Gulēt ejot, pa ķērienam noliekam drēbes, atslēgas un telefonu.

 

Vairāk uztraucamies par drauga vecvecākiem, jo viņa vectēvs ir ļoti slims un tikpat kā nespēj pārvietoties, bet dzīvo trešajā stāvā, un vecmamma nespētu viņu izvest ārā. Taču savu dzīvokli viņi negrib pamest, kā jau vairākums cilvēku.

Esmu pateicīga savam draugam, ka viņš ir emocionāli stiprs un noturēja mani rāmjos, jo es jau biju sastresojusies un gatava pie nākamās stiprākās zemestrīces braukt prom. Bet tagad par savām mājām es saucu Modēnu un mājas nepametīšu.”

 

100 zemestrīces dienā

Itālijas ģeologu izstrādātās seismisko zonu kartes liecina, ka atšķirībā no valsts dienvidiem un centrālās daļas ziemeļaustrumos zemestrīču risks ir daudz mazāks. Tomēr 20. un 29. maijā šo zonu piemeklēja traģēdija, jo 6 un 5,8 balles stiprās zemestrīces sagrāva ēkas, kuras nebija gatavas tik stiprām svārstībām. Arī pirms un pēc šīm divām stiprākajām zemestrīcēm reģistrēti daudzi vājāki pazemes grūdieni. 10. jūnijā vien visā Itālijā reģistrētas 100 dažādas intensitātes zemestrīces, no kurām puse valsts ziemeļaustrumos Boloņas, Modēnas un Ferrāras tuvumā, daudzas arī Kalabrijā, bet pārējās dažādos valsts reģionos. Jūnija pirmajās desmit dienās pavisam reģistrētas aptuveni 1000 zemestrīces.

 

Itālijas Nacionālā ģeoloģijas un vulkanoloģijas institūta speciālisti uzskata, ka lielā seismiskā aktivitāte skaidrojama ar tektonisko plātņu kustību – Adrijas plātne, kas ir Āfrikas plātnes izvirzītā ziemeļu daļa, spiežas aizvien dziļāk zem Alpiem.

 

Adrijas plātne, sastopoties ar Eirāzijas plātnes pretestību, rotē pretēji pulksteņa rādītāja virzienam. Šie procesi arī turpmāk varētu radīt jaunas zemestrīces, taču šobrīd nav iespējams paredzēt nākamo zemestrīču vietu un intensitāti.

 

Paliek spoku pilsētas

Lai gan Itālijā ik gadu notiek ap 12 000 zemestrīču, lielākā daļa no tām cilvēkam nav jūtamas. Beidzamā pusgadsimta laikā Itālijā nopietnus postījumus nodarījušas un daudzu cilvēku dzīvības izdzēsušas sešas zemestrīces. Taču rētas no šīm zemestrīcēm Itālijā paliek gadu desmitiem ilgi, jo atjaunošanas darbi ir ilgi, sarežģīti un dārgi. Pirms dažiem gadu desmitiem iecienītākā stratēģija bija apdzīvoto vietu atjaunošana iespējami tuvu pirmszemestrīces situācijai, lai nesarautu cilvēku saikni ar teritoriju, bet beidzamajos gados priekšroka nereti tiek dota lētākajam risinājumam – pamest sagrautos vēsturiskos centrus un būvēt jaunus mājokļus ārpus tiem.

 

Visā Itālijā ir daudz pamestu pilsētiņu, piemēram, Neapoles tuvumā pēc 1962. un 1980. gada zemestrīcēm tika pamesti Apičes un Konzas vēsturiskie centri un Melito Irpino ciemats, bet Bazilikātas reģionā pēc 1980. gada zemestrīces Alianello iedzīvotāji tika pārcelti uz tuvumā uzbūvēto jauno ciematu.

 

Kopš zemestrīces L’Akvilas pilsētā, kas prasīja 308 cilvēku dzīvības, ir pagājuši vairāk nekā trīs gadi, taču virkne pilsētas centrālo kvartālu joprojām ir sagrauti un neapdzīvojami. No 65 000 pajumti zaudējušajiem L’Akvilas iedzīvotājiem tikai nedaudz vairāk par pusi šobrīd ir atgriezušies savās mājās, 13 000 tikuši pie mājām jaunuzceltajos kvartālos, bet pārējie aizvien mitinās pagaidu mājokļos vai pie radiem. Zemestrīces seku likvidēšanai tika piešķirti 10 miljardi eiro, taču no tiem 8 miljardi joprojām ir iestrēguši birokrātijas līkločos un nav izmantoti.

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+