Mobilā versija
+5.9°C
Sarmīte, Tabita
Piektdiena, 9. decembris, 2016
25. oktobris, 2016
Drukāt

Zemniekus balsta ar pašu nākotnes naudu (5)

Foto - Valdis SemjonovsFoto - Valdis Semjonovs

Atbalstu saņems gan tie zemnieki, kas laikus paspēja nokult savus laukus, gan tie, kam lietavu dēļ daļa ražas palika uz lauka.

Seši miljoni eiro prasīto 30 vietā – ar šādu atbalstu var rēķināties graudkopji, ja valdība šodien apstiprinās zemnieku lūgumu pēc valstiskas palīdzības.

“Šobrīd mēs no naudas, kuru esam paredzējuši pārejas perioda maksājumiem, esam atraduši sešus miljonus, kas tiks izmaksāti graudu audzētājiem, lai segtu zaudējumus,” tā zemkopības ministrs Jānis Dūklavs paziņoja “Rīta Panorāmā” pirms nedēļas. Tāda bija ministra atbilde uz “Zemnieku saeimas” aicinājumu valdībai piešķirt 30 miljonus eiro kā atbalstu sarežģītajā situācijā graudkopībā un piena nozarē.

 

Raisa neizpratni

Dūklava paziņojums izraisīja neizpratni sabiedrībā, cilvēki sociālajos tīklos bija sašutuši, kāpēc jāizmaksā atbalsts graudkopjiem, kas pagājušajā gadā varēja lepoties ar rekordražu. Mārtiņš Stamguts sociālajā vietnē “Twitter” raksta: “Kad laba raža, lauksaimnieks nopērk džipu, kad slikta, prasa kompensāciju. Bezzaudējuma bizness.” Arī citi rakstītāji pauda līdzīgu viedokli, sakot, “nez kā tas tā gadījās, ka otrā augstākā graudu raža Latvijas vēsturē lauksaimniekiem zaudējumus radījusi”.

Te jāatgādina ziņu aģentūras LETA apkopotais biznesa pārskats, kas liecina – lauksaimniecības industrijas uzņēmumiem pagājušajā gadā bija 46% peļņas kāpums – līdz 162 miljoniem eiro. Turklāt nozares kopējā rentabilitāte pērn pakāpusies līdz 5% salīdzinājumā ar 3% rādītāju 2014. gadā. Dati arī rāda, ka no apzinātajiem 1472 lauksaimniecības nozares uzņēmumiem, kuru apgrozījums pērn pārsniedza 145 000 eiro, lielākais apgrozījuma kāpums – par 75% – bijis tieši augkopības sektorā, kas skaidrojams ar labo graudaugu ražu.

Arī nesen publiskotā “Latvijas Avīzes” apkopotā informācija par 100 lielākajiem lauksaimniekiem liecina – “TOP 100” lauksaimniecības uzņēmumu kopējā peļņas bilance pērn bijusi 30,4 miljoni eiro, un tas ir par 45% vairāk nekā gadu iepriekš. Tiesa, vienlaikus ar lielajām ražām ir samazinājušās produkcijas cenas, taču tas nenozīmē, ka graudkopjiem nebija iespējams veidot uzkrājumus nebaltām dienām.

 

Ņems no nākamā gada

Atbalsts, ko plānots piešķirt zemniekiem, iecerēts no nākamā gada pārejas posma valsts atbalsta maksājumiem. Faktiski realitātē notiks finansējuma pārdale. “Zemnieku saeimas” valdes priekšsēdētāja vietniece Maira Dzelzskalēja zina teikt, ka graudkopjiem tiks izmaksāti aptuveni septiņi eiro par hektāru un atbalsts tiks sniegts par visām augkopības kultūrām. Faktiski tas nozīmē, ka atbalstu saņems gan tie zemnieki, kas laikus paspēja nokult savus laukus, gan tie, kam lietavu dēļ daļa ražas palika uz lauka.

Uz jautājumu, vai tomēr atbalsts nebūtu jāpiešķir visvairāk cietušajiem augkopjiem, M. Dzelzskalēja sacīja, ka to būtu ļoti sarežģīti izdarīt, turklāt atbalsts tikai daļēji kompensēs augstās graudu kaltēšanas izmaksas, kas šogad sasniedza 20 – 30 eiro/ha. “Zemnieku saeimas” aplēses liecina, ka šogad graudu kopapjoms, salīdzinot ar 2015. gadu, būs par 20 – 30% mazāks, nekā plānots, bet biržas cenas samazinājums graudiem, salīdzinot ar 2015. gadu, ir ap 20%.

Attiecīgi provizoriskie aprēķini liecinot, ka ieņēmumu samazinājums 2016. gadā graudkopības saimniecībās, salīdzinot ar 2015. gadu, būs vismaz par 20%, bet, salīdzinot ar 2014. gadu, – vismaz par 40%. Īpaši smaga situācija izveidojās Vidzemē, kur ilgstošo lietavu dēļ zemnieki nespēja nokult visas augkopības kultūras.

Zemniekiem bija iespēja apdrošināties, turklāt līdz divām trešdaļām no polises cenas sedz valsts. Kā vēsta ZM pārstāvis Ritvars Zapereckis, no 2015. gada 15. oktobra līdz 2016. gada 1. septembrim uz atbalstu apdrošināšanas polišu iegādes izdevumu segšanai ir pieteikušies 2515 lauksaimnieki, un Lauku atbalsta dienests jau ir izvērtējis un apstiprinājis atbalsta izmaksu 1184 lauksaimniekiem (no tiem 193 – sējumu apdrošināšanai) par kopējo summu 1,8 milj. apmērā. Sējumi ir apdrošināti 70 tūkst. ha platībā. Kopumā šajā plānošanas periodā apdrošināšanas polišu iegādes izdevumu segšanai paredzēti aptuveni 10 miljoni eiro. Maksimālais atbalsts ir 65% – atkarībā no zaudējumu sliekšņa.

Pievienot komentāru

Komentāri (5)

  1. savādi, kad bij baigās ražas, bij klusums,sapirka jaunu tehniku, dzipus, kā drusku mazākas, tā bļaušna, savā novadā pazīstu gandrīz visus graudkopjus, dzīvo ļoti pārticīgi, iepēŗk zemes, tehniku, ceļ lielas mājas un pērk luksus auto…regulāri pa ārzemēm atpūšas.Vai ta nevarēja apdrošināt sējumus?A priekškam, ministrs tak atrisinās, atlīdzinās zaudējumus.Kauns par ministru.Bagāto lobijs.

    • Tā vien izskatās ka brauc garām saviem pazīstamajiem graudkopjiem un mirsti nost aiz skaudības 😀😀😀😀😀

      • man sava pietiek, bet par šiem vienmēr apdalītiem, nabagiem “” vemt gribas, ja man bizness negāja nekas nepalīdzēja, a te izredzētiem jāpalīdz,ar nodokļu maksātāju naudu, es labprāt gribētu lai manu nodokļu naudas pārapikumu novirza piem., medicīnai, kur taisnība?

  2. ZSA ir spēcīgs lobijs ZM un ministra Dūklava personā. Lūk, arī jums atbilde uz naudas izmaksu graudu audzētājiem. Šie lielsaimnieki nav raduši atlikt naudu nebaltām dienām: paprasīs un ministrija iedos.
    Ja mazie kaut ko prasīs, dabūs pigu, bet lielajiem vienmēr tur ir zaļā gaisma. Pat Dzelzskalēja no Briseles piesaistīta.

Tomātaudzētāji "Mežvidi" pārstrādās ogas un kaņepes (4)SIA "Latgales dārzeņu loģistika" plāno paplašināt siltumnīcas un attīstīt ogu un pat kaņepju pārstrādi
Gatis Strads. Mežā neatkarīgāks nekā teātrīSkatoties uz kokiem, redz ainavu, nevis eiro
Pasaulē
INFOGRAFIKA: Budžeta prioritātes - aizsardzība, drošība, veselība2017. gada valsts budžeta prioritārās nozares ir aizsardzība, sabiedriskā drošība un kārtība, veselība, sociālā aizsardzība un izglītība.
Draugiem Facebook Twitter Google+