Ziema lielu kaitējumu meža zvēriem nav nodarījusi 0
Ziema šogad nav bijusi pārāk grūta meža zvēriem, tādējādi zvēriem liels kaitējums nebūs nodarīts.
Zoologs un Dabas aizsardzības pārvaldes speciālists Vilnis Skuja pastāstīja, ka meža zvēriem vienmēr ir svarīgs ziemas ilgums. Šogad sniegs neuzkrita pārāk agri, bet tas sniegs, kas patlaban vēl ir saglabājies, būtībā vairs nesagādā zvēriem grūtības.
“Ja neskaita Alūksni, tad ziemā Latvijā nebija īpaši daudz sniega. Arī zeme ilgi nesasala, un vēl tagad zem sniega kārtas zeme ir tikai nedaudz sasalusi. Tas nozīmē, ka tie dzīvnieki, kuri dzīvo gar zemes līniju, proti, kurmji, peles un ciršļi, varēja mierīgi to izmantot. Savukārt šie mazie grauzēji ar savu aktivitāti bijuši labs barības objekts gan plēsīgajiem putniem, gan lapsām, caunām un citiem zvēriem, kas ēd šādus grauzējus,” sacīja Skuja.
Ziema šogad bijusi vienmērīga – nav bijuši lieli siltuma un aukstuma viļņi, kas kaitē gan zvēriem, gan augiem. Sniegs ziemā nebija pārāk dziļš, bet vienu brīdi tas pat sāka kust, taču tad, pienākot salam, sniega sega piesala, radot cietu pamatu. Šāds laiks radīja sapresētu sniegu, pa kuru zvēri viegli var staigāt, nevis sērsnas slāni, kas meža zvēriem traumē kājas.
Šoziem nav manīta arī pastiprināta stirnu bojāeja, taču tas vēl var būt arī priekšā. Kritisks ir tas brīdis, kad paliek siltāks, jo pēc aukstas ziemas siltums stirnām un staltbriežiem var izraisīt plaušu saslimšanas. “Reizēm tā mēdz gadīties pēc sniegotām un aukstām ziemām. Tagad tas ir tikai minējums, ka pavasarī varētu iet bojā vairāk stirnu. Protams, ka ir arī daļa zvēru, kas nespēj pārdzīvot ziemu,” klāstīja zoologs.
Aizvadītā vasara bija ļoti auglīga, kas nāca par labu grauzējiem, tādēļ tie savairojās. Tāpat kokiem un krūmiem nāca jaunie dzinumi, ar kuriem līdz pat rudenim sātīgi mielojās brieži, stirnas un aļņi. Vasara pārnadžiem bija laba, tādēļ šie dzīvnieki uz ziemu bija kārtīgi saēdušies.
Tajā pašā laikā Dabas aizsardzības pārvaldes speciālists minēja, ka sliktāk tagad klājas pelēkajiem zaķiem. Patlaban ir laiks, kad pelēkajiem zaķiem pasaulē nāks mazuļi, taču, ja pa nakti ir sals un arī zaļumi vēl nav izdīguši, tad tas nozīmē, ka teju viss agrais metiens aizies bojā. Šāda problēma ir tieši pelēkajiem zaķiem, jo viņi Latvijā ir ienākuši pirms aptuveni 300 gadiem, tādēļ viņu organisms aizvien uzvedas pēc tā laika, kad apdzīvoja stepes dienvidu pusi. Baltajiem zaķiem mazuļu dzimšana gaidāma vēlāk.
Lai arī Latvija ir maza, laika apstākļi tajā ir ļoti dažādi. Skuja skaidroja, ka jūras tuvums nosaka, ka rietumos jau nedaudz ir sācies pavasaris, bet Vidzemē un sevišķi pie Alūksnes pavasaris vēl ir jūtams gaužām maz.
