“160 eiro, un laukā vēl pat nav mīnusu…” Cilvēki dalās ar ikmēneša rēķiniem par apkuri, un starpība ir milzīga 0
Decembris nupat sācies, un gaisa temperatūra dienās bieži turas virs nulles, tomēr vairākās mājsaimniecībās budžetā jau jūtams robs. Sociālajos tīklos izvērtusies interesanta diskusija, kurā iedzīvotāji salīdzina apkures rēķinus.
Diskusiju sākusi “Threads” lietotāja Ieva, vaicājot: “Cik Jums šomēnes jāmaksā par apkuri dzīvoklī? 160€ drusciņ šorīt apbēdināja…. Dāvanu budžetā robs. Un laukā vēl pat nav mīnusu.”
Komentāru sadaļā redzams, ka apkures izmaksas Latvijā šobrīd svārstās plašā amplitūdā. Rēķinus ietekmē ne tikai dzīvokļa platība, bet arī mājas siltinājums, apsaimniekošanas veids, kā arī iespēja regulēt radiatorus.
Ko saka soctīklotāji?
“25 eur par 55 m2 dzīvokli. Apkuri varu regulēt, kas patiešām ir ļoti izdevīgi. Radiatori stāv uzslēgti vidējam siltumam.”
“67 m2 un tikai apkure 47€. Bet nu arī- māja nosiltināta, regulējami radiatori un katram dzīvoklim individuālais siltuma skaitītājs.”
“63€, un es salstu ar saviem knapajiem +21C. ”
“Ar karsto ūdeni kopā – 62 eur, logi vaļā visu laiku.”
“149 eiro, bet mums ir tiešām silts dzīvoklī, ap 25 grādi.”
“13 eiro.”
“81 eur apkure 44,6 m2.”
“Apkure 23 eur, 53m2, jaunais projekts, siltumu var regulēt.”
“Samaksāju zem 5eur par 48kvm2. Jaunais projekts.”
“80 m2, Rīga, māja pati sev apsaimniekotājs. 100 eur, dzīvoklī ir ļoti silti. Man varētu būt arī vēsāk, bet mani tīņi vienmēr salst.”
“Laikam kādi 500+ eur par sezonu.”
“Aptuveni 130 EUR par 64 kvm dzīvokli.”
“91€ uz 70m².”
“Es nemaz nesūdzos. Man pat aukstākajā ziemā nav bijis 160€.”
“Klusais centrs, 41m2, tikai apkure – 76,41 €.”
Cik tu ziemā vidēji maksā par apkuri mēnesī?
Kā ziņo aģentūra LETA, dzīvokļi renovētās mājās maksā aptuveni par 11% dārgāk, otrdien Valsts kontroles rīkotajā diskusijā par mājokļu renovāciju sacīja Latvijas Bankas Pētniecības daļas vadītājs Kārlis Vilerts.
Līdz ar to mājokļu renovācija nenozīmē tikai siltumenerģijas cenu ietaupījumu, tā arī paaugstina potenciālo nekustamā īpašuma pārdošanas cenu, secināja Vilerts.
Tajā pašā laikā viņš vērsa uzmanību, ka Rīgā tas tā nav – Rīgā renovācija mājokļa cenu praktiski neietekmē. Pēc Vilerta skaidrotā, tas ir tāpēc, ka Rīgā renovācijas izmaksas ir krietni augstākas nekā citur Latvijā.
Tāpat Vilerts sacīja, ka, ņemot vērā renovācijas izmaksas un tās rezultātā gūtos ietaupījumus pirms dzīvokļa pārdošanas, renovācijas atdeve ir ap 10%, bet Rīgā – nebūtiska.
Vilerts atzina, ka, noņemot valsts subsīdijas, pazūd finansiālā motivācija renovēt ēkas. Savukārt siltumenerģijas cenu pieaugums rada lielāku motivāciju renovēt ēkas.
Pēc Latvijas Bankas prognozēm, būvniecības izmaksas turpinās augt, bet siltumenerģijas cenas saglabāsies stabilas, līdz ar to vēl vairāk zudīs motivācija renovēt ēkas.
Vilerts sacīja, ka renovāciju var veicināt divos veidos – vai nu vēl vairāk palielinot valsts atbalstu, vai arī padarot energoneefektīvās ēkas finansiāli neizdevīgas.
Valsts kontroles revīzijas starpziņojumā secināts, ka Latvijā ir vairāk nekā 39 500 daudzdzīvokļu dzīvojamo ēku, un atjaunošana nepieciešama vismaz 26 600 mājām, taču līdz šim renovēti vien ap 4% no tām, bet atbildīgās ministrijas nav izmantojušas visas iespējas renovācijas atbalsta finansējuma pieejamības veicināšanai.
