Tās ir tikai baumas! Siliņa atbild par “Rail Baltica” posmu no Rīgas līdz Igaunijai 0
Pieļāvumi, ka Latvija nebūvēs dzelzceļa projekta “Rail Baltica” posmu no Rīgas līdz Igaunijai, ir tikai baumas, šodien pēc tikšanās ar pārējiem Baltijas valstu premjeriem paziņoja Latvijas Ministru prezidente Evika Siliņa (JV).
Siliņa uzsvēra, ka finansējums “Rail Baltica” ir visu triju Baltijas valstu kopīgā prioritāte. “Mērķis ir panākt maksimālu atbalstu šim projektam nākamajā Eiropas Savienības budžetā,” teica Latvijas premjere un atzīmēja, ka “Rail Baltica” īstenošana bija viena no galvenajām Latvijas prioritātēm Baltijas Ministru padomē 2025. gadā.
Runājot par rīcību 2026. gadā, Siliņa pauda, ka “naudas būvniecībai šobrīd pietiek, atliek tikai būvēt, būvēt un būvēt”.
Viņasprāt, Latvijā projekts beidzot esot ticis nost no lielās publiskās rezonanses, kas projektam pozitīvu tēlu neesot nesis. Siliņa uzsvēra, ka Latvijai ir gan Eiropas Savienības nauda, gan finansējums no valsts budžeta, lai varētu būvēt šo projektu.
Vienlaikus Siliņa atzina, ka līdz galam nav apmierināta ar cenām, kas ir bijušas projektā. Tomēr viņa pauda pārliecību, ka “Rail Baltica” pamattrases projektēšanas vadība, nododot to SIA “Eiropas dzelzceļa līnijas” (EDzL) pārziņā, pārnes projektu citā līmenī. “Projektam bija vajadzīgāka stingrāka roka, stingrāka uzraudzība. Tagad tas ir uzlikts uz sliedēm,” uzskata Siliņa.
Viņa norādīja, ka par finansējumu savienojumam ar Igauniju domāts par dažādiem risinājumiem, tostarp Latvijā tiek runāts par publisko un privāto partnerību. “Bet visas baumas, ka mēs uz Igauniju nebūvēsim, ir baumas. Mums ir vajadzīgs šis savienojums,” uzsvēra Siliņa.
Atbildot uz jautājumu, vai Igaunijā un Lietuvā nav bažas, ka Latvijā “Rail Baltica” būvniecība notiek daudz lēnāk, Igaunijas premjers Kristens Mihals norādīja, ka Latvija ir paudusi skaidru vēstījumu, ka Igaunijas virzienā notiek aktīva plānošana. “Tā ir pozitīva ziņa mums,” teica Mihals.
Viņš pauda, ka Igaunijai ir uzticība tam, ka Siliņas valdība veiksmīgi darbosies, lai posms tiktu finansētus un uzbūvēts.
Arī Lietuvas premjere Inga Ruģiniene, atbildot uz to pašu jautājumu, pauda gandarījumu, ka Latvijas premjere ir parādījusi, ka šajā ziņā ir liels progress un, ja pirms dažiem gadiem tas radīja nemieru, tad tagad vairs ne.
Viņa norādīja, ka Lietuva projektu plāno pabeigt 2030. gadā, un pauda pārliecību, ka arī Latvija cieši tam sekos.
Jau vēstīts, ka atbilstoši jaunākajai “RB Rail” informācijai “Rail Baltica” pirmās kārtas izmaksas Baltijā varētu sasniegt 14,3 miljardus eiro, no tiem Latvijā – 5,5 miljardus eiro, tomēr ir iespējams potenciāls ietaupījums līdz 500 miljoniem eiro no tehnisko risinājumu optimizācijas, kā arī ir iespējami citi ietaupījumi.
Kopējās projekta izmaksas atbilstoši izmaksu un ieguvumu analīzei Baltijā var sasniegt 23,8 miljardus eiro. Iepriekšējā izmaksu un ieguvumu analīzē 2017. gadā tika lēsts, ka projekts kopumā izmaksās 5,8 miljardus eiro.
“Rail Baltica” projekts paredz izveidot Eiropas standarta sliežu platuma dzelzceļa līniju no Tallinas līdz Lietuvas un Polijas robežai, lai tālāk ar dzelzceļu Baltijas valstis būtu iespējams savienot ar citām Eiropas valstīm. Baltijas valstīs plānots izbūvēt jaunu, 870 kilometru garu Eiropas sliežu platuma (1435 mm) dzelzceļa līniju ar vilcienu maksimālo ātrumu 240 kilometri stundā.
