Poļu karavīri Daugavpilī.
Poļu karavīri Daugavpilī.
Arhīva foto

1920. gada 3. janvārī. Latgales atbrīvošanas operācija -35° salā 1

Pirms 100 gadiem Latgalē plkst. 6.30 sākās Polijas un Latvijas armijas kopīgā uzbrukuma operācija “Ziema” ar mērķi padzīt Padomju Krievijas lieliniekus. Gaisa temperatūra bija noslīdējusi līdz -25°C… -35°C atzīmei.

Reklāma
Reklāma
FOTO. Apskati, kāda automašīna bija pati populārākā tavā dzimšanas gadā! 42
VIDEO. “Gudrīši!” Aivars Lembergs ar vienkāršu piemēru nodemonstrē, kā sankcijas ietekmējušas Krieviju
Krievija konfiscē itāļiem rūpnīcas. Itālijas atbildes gājiens ir filigrāns 32
Lasīt citas ziņas
Daugavu klāja izturīgs ledus, kas ļāva pāriet upi, taču kustību apgrūtināja dziļais sniegs.

Daugavpils krita jau pirmajā uzbrukuma dienā, tomēr kaujas turpinājās vēl desmit dienas, līdz Padomju Krievija piekrita slepenam pamieram un atstāja Latgali. 21. janvārī bija ieņemta Rēzekne un Latgales centrālā daļa.

CITI ŠOBRĪD LASA

Polijas valdošajās aprindās kurnēja par virspavēlnieka Juzefa Pilsudska militārpolitisko apsvērumu noteikto labvēlību, atkarojot lieliniekiem Dienvidlatgali un atdodot to bez nosacījumiem Latvijai. Ne viens vien nacionālšovinistiski noskaņots poļu politiķis, arī prese, uzskatīja, ka Daugavpils un Latgale vispār ir tā sauktā “Poļu Inflantija”.

Poļu armija arī pēc karadarbības beigām nemaz nesteidzās izvākties no Daugavpils priekšpilsētas Grīvas un Ilūkstes apriņķa, uzskatot tos par saviem.

Paradoksālā kārtā situāciju atrisināja Padomju Krievijas lielinieku iebrukums Polijā 1920. gada vasarā, jo tā dēļ poļu daļas atkāpās uz savu zemi un šīs teritorijas aši ieņēma Latvijas armija, kas apstājās pie agrākās cara laiku Kurzemes guberņas robežas.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.