Ko var “izlasīt” ciparos, kas uzdrukāti uz olas? Kā uzzināt olu izcelsmes valsti? 1
Madara Briede, “Praktiskais Latvietis”, AS “Latvijas Mediji”
Vēlos noskaidrot, kādās valstīs dētās vistu olas tiek tirgotas Latvijā. Vai tas, ka uz iepakojuma rakstīts, piemēram, Madona vai Iecava, ir garants, ka šajās paciņās tirgotās olas tiešām ir Latvijas izcelsmes? Imants Liepājā
Olas pase
Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) Dzīvnieku izcelsmes produktu ražošanas uzraudzības daļas vecākā eksperte Una Rubīna stāsta, ka pamatā Latvijas tirdzniecības tīklos tiek izplatītas Latvijā ražotas olas, bet starp Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm pastāv brīvā tirgus nosacījumi, tāpēc veikalu plauktos var parādīties arī olas no citu dalībvalstu atzītiem olu ražošanas uzņēmumiem, visbiežāk no Igaunijas, Lietuvas, Somijas un Polijas.
Visvieglāk par olu izcelsmi pārliecināties, apskatot kodu uz olas.
Kods uz olas ietver:
dējējvistu turēšanas metodi (1 – brīvā turēšana, 2 – dēšana kūtī, 3 – dēšana sprostos, 0 – bioloģiskā ražošana). Attiecīgi jo mazāks ir skaitlis, kas norāda turēšanas metodi, jo labvēlīgākos apstākļos dzīvojusi dējējvista;
ražotājvalsts kodu, piemēram, LV – Latvija, LT – Lietuva, EE – Igaunija, FI – Somija;
dalībvalsts noteikto olu ražošanas uzņēmuma identifikācijas numuru (ciparu kombinācija, piemēram, 1234…).
Piemēri, kā varētu izskatīties kodi uz olām: 2LV1234 vai 3EE5678. Pirmajā gadījumā olu būtu dējusi kāda Latvijas ražotāja kūtī turēta vista, otrajā – kādā Igaunijas ražotnes sprostā turēta vista.
Aicina izvēlēties vietējās olas
Savukārt no trešajām jeb Eiropas Savienībā neietilpstošām valstīm olas ievest esot sarežģītāk, jo uzņēmumam, kurš to vēlas darīt, jābūt ES atzītam. Tieši tāpēc visbiežāk Latvijas veikalu plauktos nopērkamas tieši Latvijas vai citu ES valstu olas. Taču Latvijas veikalos tiek piedāvātas arī Ukrainā ražotas olas, kas nav ES biodrošības un dzīvnieku labturības standartiem atbilstīgas, par ko patērētāju informē uz iepakojuma bieži vien sīkdrukā rakstīts teksts: “Ražots ES standartiem neatbilstoši.”
Drošākais un vienkāršākais veids, kā pārliecināties par vietējā produkta izvēli, ir valsts kods LV tieši uz pašas olas. Latvijas Apvienotā putnkopības nozares asociācija mudina pircējus izvēlēties vietējās izcelsmes olas, jo no tā ieguvējs būs ne vien ražotājs, bet arī valsts.
Der pievērst uzmanību ar privātajām preču zīmēm tirgoto olu izcelsmei. Tā sauktās lielveikalu ķēžu zīmola preces tiek komplektētas no dažādu piegādātāju produktiem, citiem vārdiem – olas var būt iepirktas no vienas valsts ražotāja, tad no otras, bet vēl citreiz – no trešās. Parasti tas ir norādīts uz olu iepakojuma. Tas nozīmē – pērkot šo preču zīmju olas, to izcelsme ne vienmēr būs viena un tā pati.
Interesanti fakti par olām
Eiropā visas olas iedala A un B kategorijas produktos. A kategorijas olas ir piemērotas cilvēku uzturam, un tās klasificē pēc svara:
S izmēra olas: < 52 g
M izmēra olas: 53–62 g
L izmēra olas: 63–72 g
XL izmēra olas: > 72 g
B kategorijā ir olas, kuras neatbilst A kategorijas kvalitātes prasību robežlīmeņiem. Parasti no tām gatavo olu maisījumus, pulverus un dzīvnieku barību, tās arī izmanto, piemēram, ziepju un šampūnu ražošanā.
Olas ar diviem un vairāk dzeltenumiem parasti dēj jaunas vistas, kuru reproduktīvā sistēma vēl nav pilnībā nobriedusi. Šādas olas ir drošas lietošanā.
Olas čaumalas virsmu klāj ļoti plāna plēvīte – kutikula, kas ļauj olām būt svaigām iespējami ilgāk. Mazgāšana bojā šo svarīgo aizsargslāni. Tāpēc olas jāmazgā tieši pirms gatavošanas, nevis uzreiz pēc iegādes. Tam piemērots ir silts, tekošs ūdens. Īpašu mazgāšanas līdzekļu lietošana nav ieteicama.
100 g olu satur 12,7 g olbaltumvielu, 11,5 g tauku, 0,7 g ogļhidrātu. Šāda olu daudzuma enerģētiskā vērtība ir 157 kcal.
Avots: Latvijas Apvienotā putnkopības nozares asociācija un projekts EggPower
