Ūdensrozes dārzā: kā nepieļaut raksturīgākās iesācēju kļūdas? 2
Inita Šteinberga, “Praktiskais Latvietis”, AS “Latvijas Mediji”
“Izveidoju dārzā dīķīti. Vēlos tajā iestādīt ūdensrozes. Kā pareizi to darīt, kā mēslot šos augus?” – jautā Dace Jūrmalā.
Kā izvēlēties šķirni?
Ūdensrozi parasti izvēlas pēc zieda skaistuma. Taču pirms pirkšanas svarīgākais ir noskaidrot, cik dziļi konkrētais augs jāstāda. Stādaudzētavās lielākoties tirgo ūdensrožu šķirnes, kas paredzētas sekliem dekoratīvajiem baseiniņiem – no nepilna pusmetra līdz metram. Dziļajiem dīķiem paredzētajām ūdensrozēm šķirņu ir daudz mazāk.
Jārēķinās, ka dziļumiem paredzētās ūdensrozes neizskatīsies glīti seklā ūdenī – lapas stāvēs augšā. Savukārt seklumam veidotās šķirnes pārāk lielā dziļumā aizies bojā, jo lapas nespēs sasniegt ūdens virsmu.
Dažādām šķirnēm dzinumi veidojas atšķirīga garuma.
Kā pareizi stādīt?
Visvieglāk ūdensrozes stādīt dabiskā dīķī, kur apakšā jau ir nogulšņu slānis. Tad sakneni piesien pie ķieģeļa un iemet paredzētajā vietā – augs pats iesakņosies.
Ja stāda mākslīgajā vai jaunā dīķī, kur grunts plika vai smilšaina, sakneni liek speciālā ūdensrozēm paredzētā plastmasas grozā. Ja tāda nav, derēs izturīgas plastmasas taras kastes vai pītie metāla grozi. Traukā liek speciāli sagatavotu augsni, kurā ievieto sakneni. Uzber olīšus vai grants kārtu, lai substrāts neuzpeldētu virspusē, bet paliktu trauka apakšā.
Ja mākslīgajā dīķī ir ūdensaugi, ķīmiskus ūdens attīrītājus nedrīkst lietot.
Kā izvēlēties vietu?
Lai ūdensrozes bagātīgi ziedētu, tām jāaug pilnā saulē. Tad arī ziedi ilgi būs atvērušies.
Pareizi būtu domāt par stādīšanas vietu jau tad, kad ierīko dīķi. Piemēram, veidojot populāros dekoratīvos dīķus ar plēves segumu, jau rokot izveido terases, uz kurām vajadzīgajā dziļumā varēs salikt dažādus ūdensaugus.
Ja šāda pakāpiena vai lēzena krasta nav, kasti vai grozu iesien ķēdē vai stiprā mākslīga materiāla auklā un ielaiž vēlamajā dziļumā. Otru galu pamatīgi nostiprina krastā. Tas arī noderēs rudenī, kad pirms sala trauku ar ūdensrozi varēs izcelt vai ielaist dziļāk ūdenī. Seklos dīķos augošās ūdensrozes izceļ, ieliek lielā bļodā un ziemā uzglabā pagrabā. Daži dīķu saimnieki tos pieber ar lapām vai uzklāj putuplasta loksnes, lai pasargātu augus no sasalšanas. Ja dīķis dziļš, puķi nolaiž 1,5 metrus dziļi. Liela auguma šķirnēm, kuras iestādītas dziļā dabiskajā dīķī, ziemā palīdzību nevajag.
Saknenis ziemā nedrīkst sasalt.
Kā pareizi mēslot?
Ar mēslošanu nevajag aizrauties. Tas attiecas uz visiem ūdensaugiem. Ja pārmēslo, tie strauji pārņem visu ūdenstilpi. Turklāt, stādot augus treknā augsnē, jārēķinās, ka vismaz pirmās nedēļas neliela ūdenstilpe kļūs duļķaina un netīkami smirdēs.
Ja augi nav pārmēsloti, tie attīra ūdeni, nevis duļķo. Augiem pietiek ar tām barības vielām, kuras tās uzņem no ūdens, augu atliekām.
Ja vēlas, lai ūdens būtu dzidrāks, augus stāda nabadzīgā augsnē. Pareizi būtu vienreiz iestādīt labā susbstrātā, ļaut ūdenim atkopties un tad vairs mākslīgi neizjaukt radušos līdzsvaru.
Dabiskajā dīķī augus papildus nemēslo.
Ūdensrožu substrāts
Ņem vienādās daļās un samaisa labi sadalījušos kūtsmēslus, granti, melnzemi un mālu.
Kā ierobežot?
Ideāli ieteiktā dīķa un ūdensaugu attiecība ir šāda: trešdaļa ūdensaugu, divas trešdaļas ūdens spoguļa ir brīvs. Ja ir šāda attiecība, ūdens dīķī var labāk attīrīties. Turklāt ir skaisti, ja debesis spoguļojas ūdenī. Dārzos nereti veido mākslīgās ūdenstilpnes kā ūdens dobes, kur galvenais ir augi. Šādām dobēm augi var nosegt visu ūdens virsmu. Piemēram, modē ir ūdensrozes stādīt lielos traukos, mucās.
Ja tomēr šķiet, ka ūdensrožu lapas pārāk izpletušās, daļu var izraut. Droši var novākt arī apdzeltējušās, bojātās lapas, kas bojā skatu. Taču ar raustīšanu vien nebūs līdzēts – pāraugušas ūdensrozes ceļ ārā un sadala sakneni. Tas, protams, nav viegls darbiņš.
Mazam dīķītim izvēlas miniatūras šķirnes ūdensrozes.
Kolekcijas revīzija
Ināras Aires daiļdārzā Salaspilī viens no dārza elementiem ir mākslīgi veidots grāvītis, kas apņem pussaliņu ar lapeni. Tajā ir skaista dažādu ūdensrožu kolekcija.
Ūdenstilpe kalpo jau gadus piecpadsmit, un tik ilgi tajā aug arī ūdensrozes. Grāvītis izklāts ar mākslīgo segumu – plēvi. Tas ir ap 70 cm dziļš un nepilnus trīs metrus plats. Pirms augu stādīšanas tajā iebērta plāna grunts kārtiņa.
Visus šos gadus nekāda papildmēslošana nav veikta. Augiem pašiem pietiek ar to, kas iekrīt ūdenī (lapas, ziedputekšņi) un atmirušajām lapām, grāvītī ielaisto zivju izdalījumiem.
Šogad Ināra tīrījusi ūdenstilpi – gan tāpēc, ka rozes pārāk saaugušas, gan bijis daudz stādu gribētāju no ekselentās kolekcijas. Kad ūdens nolaists, atklājies, ka grāvja apakšā izveidojies ap 10 cm biezs dūņu un dubļu slānis, kurā lieliski jūtas sakneņi. Dārza saimniece bridusi dubļos un turpat izgriezusi vajadzīgo skaitu stādu, jo izcelt smagos sakneņus ir neiespējami. Tad ūdens līmenis atjaunots, un augi atkal jūtas labi.
Ziemā sakneņus sargā ledus un sniega kārta. Ja sals bargs, var uzmest vēl biezāku slāni.
Ūdensrozes uztur ūdeni tīru, un tas nekad nekļūst zaļš.
Strūklaka un ūdensrozes
Ir izveidojies priekšstats, ka ūdensrožu dīķī nedrīkst ierīkot strūklaku. Praksē pārbaudīts, ka abas tomēr var sadzīvot. Svarīgi, lai strūklaka neradītu lielu ūdens viļņošanos un šļakatas visu laiku nekristu uz ūdensrožu lapām.
Konsultējis stādaudzētājs Rinalds Rullis no stādaudzētavas Blīdene
‘Attraction’. Stādīšanas dziļums 60–120 cm. Lapas pārklāj līdz trim kvadrātmetriem ūdens virsmas.
‘Gonnere’. Stādīšanas dziļums 30–100 cm. Lapas pārklāj līdz pusotram kvadrātmetram ūdens virsmas.
‘Aurora’. Stādīšanas dziļums 30–50 cm. Lapas pārklāj līdz kvadrātmetram ūdens virsmas.
‘Joey Tomocik’. Stādīšanas dziļums 60–100 cm. Lapas pārklāj līdz pusotram kvadrātmetram ūdens virsmas.
