Ķemeru nacionālajā parkā miruši jau 79 dzīvnieki – aktīvisti ceļ trauksmi un lūdz prezidenta palīdzību 0
Aktīvisti ceļ trauksmi par notiekošo Ķemeru Nacionālajā parkā, nosūtot aicinājumu Valsts prezidentam un Saeimai ar lūgumu steidzami iesaistīties jautājumā par masveida dzīvnieku bojāeju, iespējamo ūdens resursu piesārņojumu, kā arī atbildīgo iestāžu rīcības izvērtēšanu. Pārkāpumi konstatēti Dunduru pļavās, kas pieguļ Slampes upei, Ķemeru Nacionālā parka teritorijā. Dunduru pļavas aptver 170 ha slēgts aploks, kurās kopš 2004. gada izvietotas taurgovis un Konik zirgi.
Šobrīd jau 79 miruši dzīvnieki
Kamēr VARAM un Zemkopības ministrija publiskajā telpā izvairās no situācijas izvērtēšanas Ķemeru Nacionālajā parkā , norādot, ka tā nav ne vienas, ne otras ministrijas kompetencē, tikmēr jau konstatēti 79 miruši dzīvnieki.
VARAM, kuras pārraudzībā ir Dabas aizsardzības pārvalde norāda, ka izmeklēšana jāveic Pārtikas un veterinārajam dienestam (PVD), kas ir Zemkopības ministrijas pārraudzībā, savukārt Zemkopības ministrija uzskata, ka atbildīgā ir Dabas aizsardzības pārvalde.
“Atbildīgo ministriju “atbildības mētāšana” ir šokējoša, ņemot vērā, ka dažu dienu laikā mirušo dzīvnieku skaits pieaudzis jau līdz 79. Ja konkrēta regulējuma trūkums ir novedis pie gandrīz 100 neizsargātu dzīvnieku ilgstošām ciešanām un bojāejas šīs ziemas ietvaros, iedzīvotāji aicina labot šo “likuma robu”, nosakot definējumu, iestāžu kompetences un atbildības, kā arī nodrošinot pienācīgu aizsardzību šiem savvaļas dzīvniekiem, kas tiek turēti ierobežotā teritorijā un kuru labturība joprojām ir atkarīga no cilvēka,” uzskata aktīvie iedzīvotāji, kas parakstījuši vēstuli.
Vēstulē, ko parakstījuši Aldis Stepanovičs, Ieva Vainovska, Katrīna Stepanoviča, Anta Eveliņa, Rolands Stepanovičs, minēts, ka šādas negatīvas sekas īpaši aizsargājamā dabas teritorijā ir iestājušās pēc sistēmiskiem dabas aizsardzības un dzīvnieku labturības noteikumu pārkāpumiem Ķemeru Nacionālajā parkā un vairākiem iespējamiem pārkāpumiem vides aizsardzības jomā.
Jau iepriekš Dunduru pļavās tika konstatēti masveidā miruši dzīvnieki
Vēstulē uzsvērts, ka šis nav pirmais gads, kad Ķemeru Nacionālā parka fonda pārraudzībā esošajās iežogotajās teritorijās Dunduru pļavās ir masveidā miruši dzīvnieki. Mirušo dzīvnieku skaits līdz šim bija mazāks, taču iestāžu faktiskās rīcības trūkums ilgtermiņā ir radījis vēl smagākas sekas ekosistēmai un dabai.
“Ir pamatotas šaubas vai iestādes, kurās vērsāmies ar lūgumu uzsākt izmeklēšanu par masveida dzīvnieku bojāeju, sniegs atbildi pēc būtības un veiks padziļinātu izmeklēšanu. Viens no iemesliem ir regulējuma trūkums attiecībā uz nebrīvē/ierobežotā teritorijā turētām pussavvaļas govīm – taurgovīm. Eiropas Komisija (EK) ir sniegusi Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijai (VARAM) skaidrojumu, ka katra dalībvalsts pati ir tiesīga noteikt, kā šādus dzīvniekus klasificēt. Latvijā šādas klasifikācijas vai regulējuma nav, kas noteiktu kā un pie kādiem apstākļiem taurgovju turēšana ierobežotā teritorijā tiktu uzskatīta par labturības noteikumiem atbilstošu. Šāds regulējums nav atrodams Ķemeru nacionālā parka individuālajos aizsardzības un izmantošanas noteikumos, ne citos normatīvajos aktos. Vienīgā norāde par taurgovīm Ķemeru Nacionālā parka ietvaros atrodama Īpaši aizsargājamās dabas teritorijas Ķemeru Nacionālā parka dabas aizsardzības plāns laika posmam no 2024. gada līdz 2036. gadam (Plāns). Plānā taurgovis ir minētas kā pussavvaļas dzīvnieki, kuru turēšanas mērķis ir ganību platību apsaimniekošana. Citos normatīvajos aktos nav atrodama atsauce “pussavvaļas” dzīvnieks, līdz ar to atbildīgās iestādes ir atteikušās vērtēt vai šo dzīvnieku, proti taurgovju labturēšanas noteikumi ir ievēroti, kā arī nav veikta atbilstoša izmeklēšana šo dzīvnieku masveida nāves cēloņu izvērtēšanai,” uzsvērts vēstulē.
Apšauba atbildīgo iestāžu atbildīgu rīcību; aizdomas par nelikumīgu dzīvnieka nonāvēšanu
Aktīvistu rīcībā ir informācija, kas rada pamatotas šaubas par PVD veiktās pārbaudes pilnīgumu un faktiskās situācijas vispusīgu izvērtējumu. Saskaņā ar video ierakstiem no meža uzraudzības kamerām, PVD amatpersonas notikuma vietā atradās aptuveni divas stundas, no kurām ievērojama daļa laika tika veltīta dokumentu sagatavošanai. Ņemot vērā teritorijas apmēru 170 hektāru platībā un konstatēto bojāgājušo dzīvnieku skaitu, rodas pamatotas šaubas, vai šajā laikā bija iespējams veikt pilnvērtīgu visas teritorijas apsekošanu, un paraugu paņemšanu no mirušajiem dzīvniekiem arī ūdenstilpnēs dažādos laika posmos.
No iesniegumā dokumentētajiem 43 bojāgājušajiem dzīvniekiem PVD pārstāvji 2026. gada 9. martā klātienē apskatīja piecus dzīvnieku līķus, kas atradās vienkopus vienā lokācijā. Jānorāda, ka šajā lokācijā (koordinātes 56.837428, 23.407213) situācija strauji mainījās – 2026. gada 7. martā šajā vietā tika fiksēti trīs bojāgājuši dzīvnieki un viens pajauns bullis, kurš bija novājinātā stāvoklī. Savukārt 2026. gada 8. martā šajā pašā vietā jau tika konstatēti pieci bojāgājuši dzīvnieki, bet minētais bullis joprojām nebija saņēmis veterinārārsta apskati. Papildus mūsu rīcībā esošā informācija liecina, ka 2026. gada 10. martā minētais bullis tika nonāvēts, taču nav zināms, ka pirms tam būtu veikta veterinārārsta apskate vai izdots veterinārais atzinums par eitanāzijas nepieciešamību.
Jau 2026. gada 10. martā zemkopības ministrs Armands Krauze informē, ka “nav tādu klīnisko pazīmju, kas liecinātu, ka dzīvnieki gājuši bojā infekcijas slimību uzliesmojuma dēļ, tādēļ epizootiju jeb slimību izplatīšanās draudi nepastāv.” Pārsteidzoši īsā laikā tiek pieņemts lēmums un pabeigta izmeklēšana par iespējamo dzīvnieku nāves iemeslu. Rodas jautājums vai tik īsā laikā pēc nepilnīgas izmeklēšanas to ir iespējams noteikt un izslēgt visus iespējamos infekcijas slimību izplatības apstākļus?
Vai tiešām var izslēgt šaubas par PVD faktisko rīcību un patiesu ieinteresētību izmeklēt lietas būtiskos apstākļus, ja:
• pilnīga teritorijas apsekošana netika veikta (sk. fotoattēlus pielikumā ar atrasto mirušo dzīvnieku līķiem un PVD amatpersonu atrašanos teritorijā apskates laikā),
• būtiska daļa bojāgājušo dzīvnieku netika apskatīta,
• netika apsekoti dzīvnieki, kas atradās ūdenstilpēs un applūdušajās teritorijās, lai gan šādi gadījumi tika dokumentēti un norādīti iesniegtajos materiālos.
Ņemot vērā bojāgājušo dzīvnieku skaitu, to izkliedi teritorijā un daļu dzīvnieku atrašanos ūdenstilpēs vai applūdušās vietās, minētie apstākļi rada pamatotas šaubas par to, vai faktiskā situācija teritorijā ir tikusi izvērtēta pilnībā no PVD puses.
Bioloģisku katastrofas draudi un tieši draudi reģiona ekosistēmai
Tāpat 2026. gada 9. marta Dunduru pļavas atkārtotā apsekošanā konstatēts, ka dzīvnieku līķi dažādās sadalīšanās stadijās atrodas Skudrupītes un Slampes upēs, kā arī meliorācijas grāvjos, radot bioloģisku katastrofu un tiešus draudus reģiona ekosistēmai (foto pielikumā). Atbildība par dzīvnieku līķu obligātu utilizāciju piekrīt Ķemeru Nacionālā parka fondam, kura pārraudzībā ir Dunduru pļavas un tajās ievestie dzīvnieki taurgovis un zirgi. Pastāv šaubas, vai veikta pilnīga visa mirušo dzīvnieku apskate, lai izslēgtu infekcijas slimību izplatības draudus. Līķu pūšana atklātā vidē un ūdenī ir dabas aizsardzības noteikumu pārkāpums, dzīvnieku līķu atrašanās Skudrupītes un Slampes upē ir uzskatāma par ūdens resursu piesārņošanu ar bioloģiski bīstamiem atkritumiem.
Masveida dzīvnieku bojāeja un dzīvnieku turēšana bezpalīdzīgā stāvoklī
Faktiskais izklāsts.
2026. gada 7. martā tika konstatēti masveida dzīvnieku, vismaz 43 dzīvnieku mirstīgās atliekas Ķemeru Nacionālā parka teritorijā. Dzīvie dzīvnieki ir ekstremāli novājējuši, apātiski un daļa nespēj piecelties. Teritorijā nav konstatētas traktortehnikas pēdas, kas liecinātu par rupjās barības – siena piegādi pēdējās nedēļas laikā, kopš nokusis sniegs. 2026. gada 8. martā ir piegādāta barība, kas nespēj kompensēt ilgstošo ēdiena (rupjās barības) trūkumu, kādēļ daudzi dzīvnieki ir slimi un bezpalīdzīgā stāvoklī. Vienlaicīgi konstatēts, ka dzīvnieki atrodas pilnībā samīdītā dubļu un mēslu masā bez jebkādas veģetācijas vai sausas guļvietas. Dzīvnieki ir tiktāl novājējuši, ka nespēj patstāvīgi piecelties, kas liecina par kritisku fizioloģisko resursu izsīkumu.
Turpinot apsekošanu, apsekoto mirušo dzīvnieku skaits uz 2026. gada 10. martu sasniedzis 79. Arī pārējiem dzīvniekiem novērojamas izteiktas novājinājuma pazīmes, kas liecina par iespējamu nepietiekamu barošanu un ilgstošu badu.
Ķemeru Nacionālā parka fonda pārraudzībā ir Lielupes palienu pļavas un Dunduru pļavas un to aplokā ievestie pusssavvaļas dzīvnieki taurgovis un zirgi ir cilvēka selekcionēti un ir tieši atkarīgi no cilvēka aprūpes. Tā, piemēram, pussavvaļas zirgi ir zirgu dzimtas dzīvnieki, kas tiek turēti dabai pietuvinātos apstākļos, plašās ganību teritorijās biotopu apsaimniekošanas vai dabas aizsardzības nolūkos, vienlaikus nodrošinot to uzraudzību, pārvaldību un labturības prasību izpildi, par ko atbildīgs ir dzīvnieku turētājs. Zooloģiskajā literatūrā par vienīgo patiesi savvaļas zirgu tiek atzīts Prževaļska zirgs (Equus ferus przewalskii) – vienīgā saglabājusies zirgu forma, kas nav tikusi domesticēta un saglabājusi dabisku evolūcijas gaitu (Boyd & Houpt, 1994; IUCN Red List, 2023). Līdzīga situācija ir ar taurgovīm.
Situācijā, kad aizsalst visas ūdenstilpes, kā tas bija šoziem, bija jānodrošina regulāra ūdens piegāde, kā arī bargas ziemas apstākļos bija vajadzīgs papildus uzturs, veterinārā aprūpe, un arī mirušo dzīvnieku līķu savākšanu, lai nepieļautu ūdeņu piesārņojumu vai iespējamo infekcijas slimību tālāku izplatību. Dunduru pļavās dzīvnieki atrodas ierobežotā, nožogotā aplokā, dzīvniekiem nebija iespēja meklēt ne citus ūdens avotus, ne arī barību. Mirušo dzīvnieku skaits liecina par iespējamu vienotu cēloni un apdraudējumu arī pārējiem dzīvi palikušajiem. Infekcijas slimības var izslēgt tikai ar atbilstošiem izmeklējumiem.
Cilvēka ētiskais pienākums ir nodrošināt visu sugu dzīvnieku labturību un aizsardzību, jo katrs īpatnis pats par sevi ir vērtība. Cilvēkam ir morāls pienākums cienīt jebkuru radību, izturēties pret dzīvniekiem ar iejūtīgu sapratni un tos aizsargāt. Nevienam nav atļauts bez pamatota iemesla nogalināt dzīvnieku, nodarīt tam sāpes, radīt ciešanas vai citādi kaitēt (Dzīvnieku aizsardzības likuma ievada daļa).
Dzīvnieku aizsardzības likuma izpratnē ir savvaļas dzīvnieki, medījamie un nemedījamie dzīvnieki, lauksaimniecības dzīvnieki, mājas (istabas) dzīvnieki, sporta, darba un atrakciju dzīvnieki, izmēģinājumu dzīvnieki un zooloģiskā dārza dzīvnieki. Taurgovis var pielīdzināt pussavvaļas dzīvniekiem, kas tiek turēti speciāli radītos savvaļai pielīdzināmos apstākļos. Dzīvnieku aizsardzības likums ir skaidri noteicis – ir aizliegta cietsirdīga izturēšanās pret dzīvniekiem vai tie būtu savvaļas, lauksaimniecības vai mājdzīvnieki. Nav pieļaujama cietsirdīga izturēšanās pret dzīvniekiem, kāda notikusi Ķemeru Nacionālā parka teritorijā, kas radījusi ilgstošas ciešanas un nāvi tik lielam dzīvnieku skaitam.
Juridiskais pamatojums:
1)Dzīvnieku aizsardzības likums, 4. panta pirmās daļas 3., 4. un 14.punkts nosaka: Aizliegta cietsirdīga izturēšanās pret dzīvniekiem, tas ir dzīvnieka atstāšana bez aprūpes, dzīvnieka atstāšana bezpalīdzīgā stāvoklī, dzīvnieku turēšanas noteikumu, labturības prasību [..] neievērošana, kas apdraud dzīvnieka veselību vai var izraisīt tā nāvi. Dzīvnieku badināšana, nenodrošinot barību ierobežotā platībā, ir uzskatāma par dzīvnieka spīdzināšanu;
2)Dzīvnieku aizsardzības likuma 5. panta otrās daļas 1. un 5. punkts uzliek īpašniekam obligātu pienākumu rūpēties par dzīvnieka veselību un nodrošināt tā sugai atbilstošu barību un ūdeni;
3)Ministru kabineta noteikumu Nr. 5 “Lauksaimniecības dzīvnieku vispārīgās labturības prasības” 5. punkts nosaka, ka lauksaimniecības dzīvniekus baro ar pilnvērtīgu barību noteiktos laika intervālos. Fakts, ka zeme ir dubļu masa bez veģetācijas un papildbarība netiek pievesta vismaz nedēļas garumā, ir tiešs šīs normas pārkāpums;
4)Ministru kabineta noteikumu Nr. 5 “Lauksaimniecības dzīvnieku vispārīgās labturības prasības” 18.2. punkts nosaka, ka dzīvnieku īpašnieks vai turētājs vismaz reizi dienā pārbauda dzīvniekus. Ja dzīvnieks izskatās slims vai savainots, tam nekavējoties nodrošina aprūpi. Fakts, ka Dunduru pļavās atrodas guļoši, novārguši dzīvnieki dubļos, liecina par šīs normas rupju pārkāpumu. Savukārt noteikumu 18.1 punkts nosaka, ka slimus vai savainotus lauksaimniecības dzīvniekus, ja nepieciešams, novieto atsevišķā telpā, kurā ir sausi un ērti pakaiši. Dzīvnieku atstāšana dubļos, bez pajumtes un sausas guļvietas laikā, kad tie ir novārguši, ir tiešs labturības normu pārkāpums;
5)Ministru kabineta noteikumu Nr. 5 “Lauksaimniecības dzīvnieku vispārīgās labturības prasības” 9.1 punkts nosaka, ka Lauksaimniecības dzīvniekus, kas laikposmā no 1. novembra līdz 30. aprīlim tiek turēti ārā, pasargā no nelabvēlīgiem laikapstākļiem (piemēram, vēja, nokrišņiem), ierīkojot vai izveidojot atbilstošu šim nolūkam paredzētu nojumi vai citu būvi, kurā vienlaikus var patverties visi vienā teritorijā esošie dzīvnieki;
6)Krimināllikuma 230. panta otrā daļa paredz kriminālatbildību par cietsirdīgu izturēšanos pret dzīvnieku, kuras rezultātā tas gājis bojā, ja ar to radīts būtisks kaitējums. Vairāk kā 75 dzīvnieku vienlaicīga bojāeja nožogotā platībā, kā arī badināšana liecina par sistēmisku nolaidību un ir uzskatāma par būtisku kaitējumu un šī likuma pārkāpumu.
