FOTO. Atklāj Tartu! Nav tālu jābrauc, bet pilsēta piedāvā ko krietni vairāk par “AHAA” vien
0
Igaunijas tūrisma nozares pārstāvji novērojuši, ka pēdējā laikā arvien biežāk sievietes izvēlas ceļot vienas, kopā ar draudzenēm vai bērniem. Un nav jau vienmēr jābrauc tālu vai jālido ar lidmašīnu, lai gūtu jaunus iespaidus un atpūstos.
Pierādījums tam noteikti ir arī mans brauciens tepat, uz Tartu, februāra sākumā, ko organizēja “Visit Estonia” komanda, īpaši piedomājot par sievišķību plašā nozīmē.
Bet vispirms neliela atkāpe par novēroto attieksmē pret tūristiem Igaunijā. Divas lietas man īpaši iekrita acīs un šķita tā vērtas, lai ikviens tūrisma jomā strādājošais par to padomātu arī Latvijā.
Pirmā – ikviens sastaptais, kurš brauciena laikā runāja par kādu no apskates objektiem, bija sagatavojies šai sarunai un savilcis paralēles ar Latviju, tādējādi ceļotājiem bija patiesi jauka sajūta, saredzot līdzības ar savu valsti, piemēram, mēs devāmies piedzīvojumā gar upi, kas ir “kā Latvijas Amata”, vai devāmies uz restorānu, kurā viens no pavāriem ir Jānis, taču jau astotajā paaudzē dzīvo Igaunijā, tāpat mums bija ko salīdzināt līdzīgos vārdus latviešu un igauņu valodās, parunāt par latviešu mūziķiem, kuri patīk igauņiem utt. It kā sīkums, bet, ar tūrista aci skatoties, izcils veids, kā stāstus palīdzēt saprast personiskāk.
Otrā – cilvēki, kuri stāstīja par Tartu, runāja ne tikai par vēsturi, bet senos stāstus viņi lieliski savija ar šodienu. Ir taču daudz ko runāt par šodienas cilvēkiem, par uzņēmējiem, kuri cep gardākās bulciņas, atjauno senus namus, par plašākajām grāmatnīcām utt. Tas ne tikai uzbur lielisku mūsdienu ainu, bet arī motivē iegriezties vietās, kurās notiek šodiena.
Šķiet, teju katrs latvietis, kuram ir bērni, ir pabijis Tartu, lai dotos uz AHHAA zinātnes muzeju. Tāpēc par to pat plašāk nerakstīšu, taču pilsētā ir ko redzēt krietni vairāk, tāpēc padalīšos ar vietām, kur devos es un ko pilnīgi noteikti ir vērts apciemot, dodoties uz Igauniju lielākā vai mazākā kompānijā. Starp citu, šoreiz uz Tartu devos ar “Lux Express” autobusu, ceļā pavadot aptuveni 4 stundas.
Vecpilsēta
Dodoties pastaigā pa Tartu vecpilsētu, manu sirdi iekaroja sajūtas pie pilsētas domes ēkas, kas sniegotajā februārī izgaismota ar gaismiņu virtenēm, bet tās priekšā izveidota slidotava – tur skan mūzika, iespējams iznomāt slidas un baudīt tiešām lielisku atmosfēru. Tornī ik pēc 3 apaļām stundām skan īpaša mūzika, piemēram, 18.novembrī tur izvēlētas latviešu dziesmas.
Turpat netālu ir Arku tilts (Kaarsild), kas sākotnēji būvēts no 1957.-1959,gadam uz bijušā Akmens tilta pamatiem. Tilts atjaunots 2017.gadā, diennakts tumšajā laikā tas izgaismots.
Pie tilta atrodas arī kāda igauņiem nozīmīga statuja, kas labi iederas sievišķīga brauciena kontekstā – tā ir par godu Lidijai Koidulai, kura kopā ar tēvu sāka izdot laikrakstu “Postimees”, dibināja teātra biedrību un organizēja pirmos dziesmu svētkus Igaunijā.
Īpaša vieta vecpilsētā, protams, ir Tartu universitāte, kas arī latviešiem raisa īpašas sajūtas, jo savulaik tieši turp (mēs gan to dēvējām par Tērbatas universitāti) pat ar kājām devušies studēt vairāki zināmi latvieši, izplatījušās jaunlatviešu idejas. Tur savas zināšanas ieguva Atis Kronvalds, Eduards Veidenbaums, Krišjānis Valdemārs, Kārlis Mīlenbahs, Krišjānis Barons, Juris Alunāns u.c. Starp citu – ēku tās darba laikā droši var doties apskatīt arī no iekšpuses, tas nemaksā neko.
Esot Tartu, noteikti jāapciemo arī Doma baznīcu, kas atrodas neliela kalna galā un kurai ir divi torņi. Man tur sanāca pabūt diennakts tumšajā laikā, un sajūtas bija pat nedaudz sirreālas – gotiskā stila 13.gadsimtā būvētās ķieģeļu konstrukcijas bija skaisti izgaismotas – grandiozas un maģiskas vienlaikus. No paaugstinājuma labi pārskatīt skaisto Tartu vecpilsētu.
Pastaigas laikā pa vecpilsētu ir vērts iegriezties burvīgā kafejnīcā – vīra bārā vintāžas noskaņās – Aega On. Tur čalo un atpūšas studenti, baudāmi gardi dzērieni un arī nedaudz pagātnes elpas, jo kafejnīca iekārtota sena veikala telpās.
“Kicksled”
Šī brauciena mans absolūtais favorīts bija Taevaskodas klinšu apmeklējums ar skrejragavām (igauņi tās dēvē par kicksled). Es nezinu, vai ‘skrejragavas’ ir pareizākais apzīmējums šai aktivitātei, kas populāra Somijā un Igaunijā, taču man ir aizdomas, ka mūsu valodā nemaz nav nosaukuma šai aktivitātei. Tās ir kā vieglas ragavas, ar kurām apieties līdzīgi kā ar skrejriteni – ar vienu kāju stāvam uz slieces, bet ar otru – atsperamies, lai tiktu uz priekšu. Īpaši izbaudāmi ir nobraucieni pa kalniņiem. Ik pa laikam iepauzējot, šī aktivitāte piemērota ikvienam, neatkarīgi no iepriekšējas fiziskās sagatavotības.
Vieta, pa kurieni gida pavadījumā braucām ar skrejragavām, atklāj Igaunijas skaisto dabu – Ahjas upes krastos esošās klintis ir viens no iecienītākajiem Dienvidigaunijas tūrisma objektiem. Ahjas upes ainavas aizsardzības zonas gleznaināko daļu veido tās smilšakmens klintis un senā upe. Leģendas, kas saistītas ar Taevaskodas apvidu, bagātas ar nostāstiem par alām un slepenām ejām, velniem un nāru ar zelta ķemmi. Neatkarīgi no gadalaika, noteikti ir vērts doties pārgājienā no Saesāres aizsprosta uz Mazās-Taevaskodas atsegumu, Emaletti, Jaunavas alu līdz pat Lielās-Taevaskodas smilšakmens atsegumiem, kas paceļas 22,5 m augstumā virs upes līmeņa. Skaistā un interesantā daba vilina ceļotājus, un ikviena igauņa pienākums esot vismaz reizi dzīvē šo vietu apmeklēt.
Andrea siera ferma
Igaunijas (un ne tikai) šefpavāri augstu vērtējot Andrea siera fermas ražoto produkciju. Ferma atvērta arī apmeklētājiem, piedāvājot aplūkot pilnu siera ražošanas ciklu – vispirms samīļojot un pabarojot piena ražotājas – gotiņas, pēc tam ieskatoties, kā top siers, un galu galā – ļaujoties sieru degustācijai. Ja kas iegaršojies, turpat esošajā veikaliņā iespējams iegādāties kādu no sieriem līdzņemšanai.
Aparaaditehas radošais kvartāls
Radošiem ļaudīm Tartu noteikti jāapmeklē Aparaaditehas radošais kvartāls, kas atrodas pavisam netālu no centra. Tas izveidots padomju rūpnīcas kompleksā. Sākotnēji pilsētnieki neesot noticējuši šī kvartāla potenciālam, teikuši, ka tas ir pārāk tālu no centra (mēs braucām aptuveni 10 minūtes ar taksi), taču šobrīd tur mājvietu raduši daudzi radoši uzņēmēji, mākslinieki un dizaineri. Tur ir ne tikai kafejnīcas un veikaliņi, bet arī notiek dažādas meistarklases.
Šīs vietas karalis ir kaķis Johaness Gūtenbergs, kurš ir jau 16 gadu vecs, bet, kā visiem vietējiem šķiet, tieši viņš jūtas kā galvenais šī kvartāla saimnieks. Piemēram, viņa 10 gadu jubilejā ciemos bijuši teju visu valsts mediju pārstāvji. Kaķim ir savs iecienītais dīvāns, kurā viņš gada aukstākajos mēnešos ērti iekārtojies pieņem apmeklētājus – glaudīt gribētājus.
Kvartāla apmeklēšanas laikā baudīju maltīti restorānā “Puente”, nogaršoju krafinus Tartu gardākajā beķerejā “Cruffin”, kā arī nedaudz patērējos, iegādājoties vietējo mākslinieku ražojumus. Blociņiem jeb kladēm, kuru vāki ir kā populārām igauņu grāmatām antīkā stilā, bet iekšlapas ir baltas, ļaujot katram pierakstīt svarīgāko, pieder īpašas manas simpātijas.
Rotaļlietu muzejs, Nacionālais muzejs, apgrieztā māja
Šoreiz neapciemoju, taču iepriekš esmu bijusi arī Tartu Rotaļlietu muzejā, kur droši var doties kopā ar visu ģimeni. Tā ir lieliska iespēja apskatīt, ar kādām rotaļlietām spēlējās arī mūsu vecmāmiņas, bet vienlaikus atcerēties savu bērnību.
Pastāvīgajā ekspozīcijā apskatāmas rotaļlietas, kuras ir populāras un ar tām bērni ir spēlējušies vienmēr, mākslinieku veidotas lelles, dažādu tautu suvenīru lelles un somugru tradicionālās rotaļlietas. Atvērta ir spēļu un meistarošanas istaba.
Šoreiz nepaspēju apciemot, taču esmu ieintriģēta, jo ekskursijas pavadoņi veltīja ļoti atzinīgus vārdus arī Tartu Nacionālajam muzejam, kurš noteikti esot jāredz.
Muzejam ir aptuveni 6000 kvadrātmetru liela izstāžu telpa, kas šo padara par valsts lielāko muzeju. Apmeklētājus gaida restorāns un muzeja veikals ar plašu preču klāstu. Igaunijas Nacionālā muzeja āra teritorijas aicina atpūsties un sarīkot pikniku. Rādi ezera krastā atrodas romantiska lapene un spirta brūzis ar stikla jumtu.
Savukārt daudzi noteikti jau ir dzirdējuši Apgriezto māju Tartu, kur gan bērniem, gan pieaugušajiem ir interesanti pārbaudīt savu vestibulāro aparātu, ieejot mājā, kurā it kā staigājam pa griestiem.
Restorāni
Igauņi ļoti lepojas ar saviem restorāniem un kafejnīcām. Tartu biju 3 dienas, baudot maltītes dažādās vietās, bet vēlos izcelt divus restorānus un vienu bāru. Abi minētie restorāni saņēmuši Mishelin atzinības, tajos ēdieni top lielākoties no vietējiem produktiem.
“Joyce” maltīti baudīju pirmajā vakarā, izvēloties zandartu ar kraukšķīgu garoziņu, pasniegtu kopā ar dārzeņiem, pārsteidza arī izcilās uzkodas un kokteiļi – īpaši kokteilis “Pūce”, kas tiek pasniegts īpašā pūces formas glāzē. Viena no galvenajām “Joyce” restorāna zīmola vērtībām ir divas visā pasaulē pazīstamas kvalitātes koncepcijas: prieks (joy), ko piedāvā labā kompānijā pavadītais kvalitatīvais laiks, un iespaidīgu garšu sortiments (choice), no kurām ikviens apmeklētājs atradīs sev ko piemērotu.
Otrs restorāns, ko vēlos pieminēt, ir “Hōlm”. Izvēlējos gnocchi, grilētu pīles krūtiņu ar dažādām piedevām, bet “jumtu nonesa” deserts, kurā izvēlējos melleņu, šokolāde, kama un kefīra gardumu, kas izskatījās pēc pārdomātas gleznas un šķīvja un garšoja tikpat labi. Hõlm ir restorāns, kas atrodas Tartu centrā, kas ir viens no MICHELIN Guide 2025 ieteiktajiem restorāniem un viens no labākajiem restorāniem Ziemeļvalstīs saskaņā ar pazīstamo gastronomijas ceļvedi White Guide Nordic.
Vienā no vakariem restorāna darbinieki ieteica doties uz kādu no tuvējiem bāriem, kurā valdot īpaša atmosfēra. Tā kā arī noskaņojums šķita gana intriģējošs – “Blood Milk Water” (jeb – asinis, piens, ūdens) – visa dzērienkarte ir veidota no trim grupām (atbilstoši nosaukumam), kokteiļiem piemīt neierastas garšas un tie tiek pasniegti īpaši skaisti un gardi. Pieejami gan alkoholiski, gan bezalkoholiski varianti. Pilnīgi noteikti ir vērts doties izbaudīt.
Viesnīcas
Brauciena laikā nakšņoju “V SPA hotel”, kur labprāt atgriezīšos kopā ar ģimeni. Viesnīcai ir lieliska atrašanās vieta – tuvu visam, ko gribēju apskatīt, numuriņi ir moderni, kārtīgi, ar ērtu plānojumu un plašu minibāru.
Īpašu sajūsmu, protams, ir pelnījusi SPA zona, kurā noteikti ir ko darīt vairākas stundas un visai ģimenei, īpaši izcelšanas vērta ir sāls zona un daudzas pirtis (arī ledus, hamam, medus, tvaika u.c.).
Noteikti iesaku pamēģināt pieneņu ķermeņa procedūru, pēc kuras viss ķermenis smaržo pēc pieneņu medus un āda ir kļuvusi zīdaini maiga.
Otra viesnīca, ko brauciena laikā bija iespējams aplūkot, ir “Hotel Lydia”, kas vairāk piemērota biznesa braucieniem vai romantiskām nedēļas nogalēm. Tajā apvienota vēsturiskā daļa un modernā, kas starp citu ir visjaunākā viesnīca Tartu. Viesnīcā ir arī SPA zona (ievērojami mazāka gan nekā iepriekš minētajā viesnīcā), restorāns, telpas pasākumu rīkošanai un citas ērtības.
Es atgriezīšos
Šis brauciens iedvesmoja, tāpēc pilnīgi noteikti Tartu atgriezīšos kopā ar kolēģiem, draugiem vai ģimeni, bet varbūt visās minētajās kompānijās. Nav jābrauc tālu, lai izbaudītu jaunas emocijas un lielisku ceļošanas pieredzi. Un Tartu ir skaista vieta ne tikai sievišķīgam ceļojumam vien.
