Kremlis saņems papildu līdzekļus karam: Krievijas naftas cena ir pārsniegusi kritisko robežu 0
Pasaules naftas tirgus satricinājumi, ko izraisījusi karadarbība Irānā, ir novedusi pie būtiska cenu kāpuma arī Krievijas naftas tirgū. Krievijas naftas cena, par kuru Krievijas naftas uzņēmumi maksā nodokļus, pirmo reizi kopš 2025. gada janvāra pārsniedza Krievijas Federācijas budžetā paredzēto līmeni.
Reuters ziņo, ka Krievijas naftas cena 9. martā sasniedza 6105 rubļus par barelu (aptuveni 77,17 ASV dolāri par barelu, pamatojoties uz pašreizējo valūtas kursu), kas ir par 82% augstāka nekā 27. februārī, dienu pirms ASV un Izraēlas militārās kampaņas sākuma pret Irānu.
“Tā ir augstāka nekā cena 5440 rubļu par barelu jeb 59 ASV dolāri par barelu, kas paredzēta 2026. gada federālajā budžetā,” norādīts “Reuters” publikācijā. Kā norāda tirgotāji, piemēram, Indija ir iegādājusies Krievijas naftu par cenu, kas pārsniedz Brent markas jēlnaftas vērtību.
Augstās cenas nozīmē, ka Krievijai palielinās naftas un gāzes ieņēmumi, kas tiek izmantoti, tostarp, arī finansējot karadarbību Ukrainā. Tomēr eksperti brīdina, ka cenu kāpums var būt īslaicīgs. Trešdien, 11. martā, Krievijas naftas cenas kritās pēc ziņojumiem par iespējamu stratēģisko rezervju atbrīvošanu, lai mazinātu Hormuza šauruma bloķēšanas izraisīto deficītu. Pašlaik cena ir aptuveni 62 ASV dolāri par barelu.
Ir zināms, ka Krievijas ieņēmumi no naftas un gāzes tiek izmantoti Krievijas un Ukrainas kara finansēšanai. Līdz ar to karš Irānā un tā rezultātā pieaugušās naftas cenas dos Krievijai vairāk līdzekļu militāro izdevumu finansēšanai.
Jau iepriekš ziņojām, ka naftas cenas pasaules tirgū trešdien pieaugušas par vairāk nekā 5%, jo karadarbības turpināšanās Tuvajos Austrumos ierobežo jēlnaftas eksportu.
“Brent”markas jēlnaftas cena pieaugusi par 5,1% līdz 92,23 ASV dolāriem par barelu, bet WTI markas jēlnaftas cena palielinājusies par 5,9% līdz 88,38 dolāriem par barelu.
ASV un Izraēlas uzbrukums Irānai un Irānas triecieni Persijas līča valstīm pēdējās dienās izraisījuši strauju naftas cenu kāpumu, jo vairākas valstis samazinājušas naftas ieguvi, kā arī gandrīz apstājusies tankkuģu satiksme Hormuza šaurumā, pa kuru tika veikta piektā daļa pasaules jēlnaftas pārvadājumu.
