Bikše: “Kā sākas runas par skolu reformām reģionos, tā mazie pašvaldību politiķi sāk kliegt un ķerties reformatoram kājās” 60
Reformas ir vienmēr ir grūtas. No budžeta viedokļa Latvijā pamatizglītība un vidējā izglītība ir viena no dārgākajām. Skaidrs, ka tur, kur ir mazas skolas, tās uzturēt ir dārgi, bet sabiedrība negrib to pieņemt, neatbalstot bērnu vešanu uz tālākām, lielākām skolām. Tie ir tik sāpīgi jautājumi, ka, ja arī politiķis vēlas sakārtot šo sistēmu par efektīvu, tā mazie pašvaldību politiķi sāk kliegt un ķerties reformatoram kājās, skarbs par Latvijā pastāvošo iekārtu ir Aigars Bikše, tēlnieks un LMA profesors.
Bikše TV24 raidījumā “Preses klubs” sacīja: “Svarīgi politiķiem ir uzturēt šo ideju un darīt to kvalitatīvi. Ja gribam būt konkurētspējīga sabiedrība ar labu, gudru cilvēku, mēs nevaram neko citu darīt kā samazināt izdevumus skolotājam par labu. Turklāt nevar sistēmā iegūto naudu atdot citur, tai ir jāpaliek tepat sistēmā!”
Skolotājam arī ir jāsaprot, ka, ja viņš brauks mācīt bērnus uz lielo skolu ar lielo klasi, tad viņš saņems vairāk. Bikšesprāt, šo vajag sajūgt kopā.
Tāpat vietās novados, kur skolas slēgs, nevajag visu likvidēt. Tēlnieks tur redz kādu centru/muzeju atvēršanu, kas palīdz uzturēt kultūru un izglītošanos, bet izglītības sistēmai kopumā uzkarināt sociālo slodzi – tas saknē nav pareizi. Bikše atzīst, ka tas noved pie tā, ka liela sabiedrības daļa, kas aug laukos, netiek pie labas socializēšanās, ja skolas ir slēgtas un nav pieejams nekas tā vietā.
Pedagogi pošas trīs dienu streikam aprīļa beigās
Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) padome nolēmusi 24.aprīlī rīkot protesta akciju, kā arī sākt trīs dienu visas Latvijas pedagogu streiku, informēja LIZDA priekšsēdētāja Inga Vanaga.
Arodbiedrība vairs nav gatava sarunām ar politiķiem – izlīgšanas sarunas vairs netiks organizētas, un laikā līdz streika datumam LIZDA precizēs dalībnieku skaitu gan protesta akcijā, gan streikā.
LIZDA nav apmierināta ar to, ka valdība nav pildījusi pedagogiem dotos solījumus, kā arī spēkā esošos normatīvos aktus. Tāpēc padome lēmusi rīkot trīs dienu streiku, kā arī protesta gājienu.
Ņemot vērā, ka iepriekš pieteiktais streiks nenotika, jo politiķi tomēr piedāvāja pedagogiem vienošanos, LIZDA vadītāja uzsvēra, ka gājiens notiks neatkarīgi no tā, vai streika prasības tiks izpildītas, vai nē. Streiks gan varētu nenotikt, ja politiķi atkal pēdējā brīdī piedāvās kādus risinājumus, jo šādā gadījumā zūd tiesiskais pamats streika rīkošanai.
Tuvākajās nedēļās arodbiedrība precizēs streika un protesta gājiena dalībnieku skaitu.
Vanaga uzsvēra, ka gaidāmā akcija notiks arī ar citu nevalstisko organizāciju atbalstu un līdzdalību.
