“Mums sola miljonu eiro, ja piekrītam slēgt vidusskolu.” Kas izrādīsies stiprāks – domnieki vai vecpiebaldzēnu spīts?
157
Iebraucot Vecpiebalgā no Cēsu puses, kreisajā ceļa malā nevar nepamanīt iespaidīgo Vecpiebalgas vidusskolas ēku. Tā ir varena ne tikai ārēji, savā ziņā to var uzskatīt par šīs apkaimes sirdi.
Skola uzcelta 1864. gadā, taču 1906. gadā kaujinieki to sagrāvuši, tāpēc mācības turpinājās Labdarības biedrības namā. Toreiz neviens nepadevās – 1940. gadā atklāta atjaunotā skolas ēka. Nesākšu pat uzskaitīt, cik daudzi vareni cilvēki skolu laika gaitā absolvējuši, ticu, ka katrs no šo rindu lasītājiem zina vairākus no viņiem. Lai vai kādi laiki ir bijuši, skola vienmēr bijusi pilna ar bērniem un “pukstējusi” kā Vecpiebalgas sirds. Bet nu ap sirdi ir kļuvis grūti…
Labākā vieta
Jau ceturto gadu skolas direktore ir Ilona Strelkova. Vecpiebalgā viņa ieprecējusies, strādājusi te praksē un pēc studijām kļuvusi par latviešu valodas un literatūras skolotāju. Abi dēli te mācījušies no 1. līdz 12. klasei. Šī šķitusi labākā vieta – plašas iespējas ne tikai iegūt kvalitatīvu izglītību, bet arī izmantot daudzveidīgās interešu izglītības iespējas.
Direktore ar aizrautību stāsta par kopā ar kolēģiem paveikto, par katru skolasbērnu var izstāstīt veselu stāstu – visi iemīļoti, visi savējie. Taču, runājot par beidzamā laika notikumiem, viņas acīs nolasu satraukumu un bailes. Kas notiks tālāk?
Šobrīd skolai izvirzītas trīs galvenās prioritātes – vide (te nozīmīgs sasniegums ir pērn atklātais labiekārtotais skolas sporta stadions un izremontētais jaunais skolas korpuss, arī labā materiāltehniskā bāze), atbalsts (rūpējoties par visu, tostarp ar mācīšanās un uzvedības grūtībām, bērnu veiksmīgu iekļaušanu) un sadarbība (starp visām iesaistītajām pusēm – skolas darbiniekiem, bērniem, vecākiem, iestādēm).
Bubulis: skolu tīkla sakārtošana
Par skolu tīkla sakārtošanu mūsu valstī tiek runāts jau vairākus gadus. Izglītības un zinātnes ministrijas mājas lapā jau ir uzrakstīts gana skaisti: “Skolu tīkla sakārtošana ir viens no būtiskākajiem priekšnosacījumiem, lai nodrošinātu kvalitatīvas izglītības pieejamību ikvienam izglītojamajam, neatkarīgi no ģimenes materiālā stāvokļa un skolas atrašanās vietas.”
2022. gada beigās tapuši arī Ministru kabineta noteikumi Nr. 619 “Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 3.1.1.5.i investīcijas “Izglītības iestāžu infrastruktūras pilnveide un aprīkošana” īstenošanas noteikumi”. To īstenošanai piešķirts arī iespaidīgs budžets – pašvaldībām pieejami vairāk nekā 30,6 miljoni eiro, lai vismaz 20 reģionāli nozīmīgās pamatskolās nodrošinātu infrastruktūras modernizāciju, turpinot skolu tīkla attīstību un sakārtošanu atbilstoši mūsdienu vispārējās izglītības vajadzībām.
Vecpiebalgas vidusskolas direktore pastāsta vairāk par visu šo lēmumu ieviešanu praksē: “Izglītības un zinātnes ministrija neko neuzliek kā obligātu uzstādījumu, tā šobrīd ir katras pašvaldības brīva izvēle, taču vienlaikus arī iespēja saņemt papildu finansējumu. Cēsu novada pašvaldība šai programmai jau bija pieteikusi Priekuļu vidusskolu, jo tajā šogad nemaz netika uzņemta 10.klase, kā arī skola atrodas vien 5 kilometrus no Cēsīm, kur pieejamas citas vidusskolas. Pārējām vidusskolām tika noteikts 2 gadu pārejas periods, kura laikā jācenšas nodrošināt, lai vidusskolā mācās vismaz 60 skolēni un skolotāju skaits attiecībā pret skolēnu ir 1:11. Neviens no šiem punktiem nav reāli izpildāms.”
Taču – tā kā šogad skolu optimizācijai noteiktajā termiņā tika saņemti vien 16 pieteikumi ministrijas iecerēto 20 vietā, tika pagarināts pieteikumu iesniegšanas termiņš, un nu arī Vecpiebalgas vidusskolas nākotne ir apdraudēta. Šobrīd skolas vadībai notiek regulāras tikšanās ar Cēsu novada Izglītības pārvaldi, kuru ietvaros tiek mēģināts meklēt kompromisus.
Vecpiebalgas skolā no 1.-12. klasei šobrīd mācās 200 skolēni, kopā ar bērnudārzu – 285. Mazākais skolēnu skaits gan patiešām ir vidusskolā – mācību gada sākumā vidusskolā mācījās vien 33 audzēkņi. Taču vai ir godīgi, ka tiek runāts tikai par cipariem?
Runa ir arī par naudu. Tas ātri kļuvis skaidrs, jo par piekrišanu slēgt Vecpiebalgas vidusskolu tiek piedāvāts arī paprāvs “burkāns” – aptuveni 1 miljons eiro, ko varēs izmantot pamatskolas sakārtošanai, tādējādi tai piesaistot iespējami vairāk skolēnu. Sarunu gaitā gan vēlāk izkristalizējies, ka arī šis miljons netiek garantēts, jo pastāv iespēja, ka daļa no šī finansējuma tiek novirzīta citām skolām.
“Mums sola miljonu, lai piekrītam slēgt vidusskolu. Mums atklāti pajautāja, vai pieņemsim šo “burkānu”,” sašutusi ir skolas direktore. Pašvaldības domes trumpis esot salīdzinoši vājie vidusskolēnu centralizēto eksāmenu rezultāti, taču patiesībā tie atbilst valstī noteiktajiem. Skolas argumenti domniekus pagaidām nepārliecina.
“Medaļas” otra puse
Ir skaidrs, ka katrā stāstā ir sava puse, tāpēc sazinājāmies arī ar pašvaldību – Cēsu novada domes Izglītības pārvaldes vadītāju Lindu Markus-Narvilu. Viņa uzreiz norāda, ka lēmums nav pieņemts un turpinās sarunas par Vecpiebalgas vidusskolas nākotni.
Viņa stāsta: “Valsts ir noteikusi kritērijus, pēc kuriem mēs vadāmies, taču, protams, izvērtējam arī kvalitāti. Par Vecpiebalgas vidusskolu viss vēl ir procesā, taču pašreizējā situācija nav īpaši labvēlīga. Audzēkņu skaits vidusskolā tur šobrīd ir nepilni 30, tie nav pat 10 bērni katrā klasē. Arī centralizēto eksāmenu rezultāti nav konkurētspējīgi. Vairākkārt jau esam tikušies ar izglītības iestādes vadību, diskutējam, modelējam iespējamos risinājumus. Mums kā pašvaldībai ir svarīgs arī skolas, vecāku un jauniešu viedoklis. Mēs turpināsim sarunas, taču kopumā ir skaidrs, ka tas ir tikai laika jautājums.”
“Mēs kā pašvaldība skatāmies, lai pakalpojumi, ko mēs sniedzam, atbilst mūsdienu prasībām, lai jaunietis pēc skolas beigšanas ir konkurētspējīgs. Mēs augstu vērtējam, ko dara Vecpiebalgas vidusskola, taču vidusskolnieks jau ir liels cilvēks, viņam ir jāgatavojas nākamajiem soļiem,” saka pārvaldes vadītāja.
Jebkādas runas par Vecpiebalgas vidusskolas absolventu zināšanu kvalitāti gan absolūti apgāž stāsts no dzīves, ar ko padalījās 2015. gada Vecpiebalgas vidusskolas absolvents Kārlis Apalups, kurš šobrīd ir pasniedzējs Biznesa augstskolā “Turība” un Juridiskajā koledžā, kā arī Drošības profesionāļu asociācijas valdes loceklis un sabiedriski aktīva personība.
Viņš stāsta: “Mēs veicām iekšējo aptauju starp bijušajiem klasesbiedriem. No 15 absolventiem teju visiem ir iegūts bakalaura grāds, ir 6 maģistri un top 1 doktora grāds. 3 mani bijušie klasesbiedri ir bijuši savu augstskolu gada studenti – paši veiksmīgākie un labākie. Mums ir vairāki uzņēmēji, kuri veiksmīgi attīstījuši biznesu. Nav nekādu objektīvu pierādījumu, ka pārejot uz citu skolu kāds no mums būtu varējis sasniegt kaut ko vēl vairāk.”
Kopā ar skolu iznīkšot Vecpiebalga
Vecpiebalgas vidusskolas direktore norāda, ka satraukums nebeigtos reizē ar vidusskolas slēgšanu. Viņa paredz, ka pēc pāris gadiem sāksies runas arī par pamatskolas klašu likvidēšanu, kas beigās varot novest pie skolas slēgšanas pilnībā.
Direktorei piekrīt arī absolvents Kārlis Apalups: “Pēc pāris gadiem būtu jāslēdz arī pamatskola. Ģimenes izvēlas savu dzīvesvietu pēc noteikta komforta līmeņa. Ja vecāki redz, ka bērniem pēc 9.klases būs jādodas uz skolu citur, viņi ņem vērā šo faktoru un savu dzīvesvietu izvēlas tuvāk vietai, kur bērniem ir pieejamas izglītības iespējas. Jau šobrīd Vecpiebalgā iedzīvotāju skaits samazinās. Domāju, ka pēc 5-6 gadiem sāksies sarunas par pamatskolas klašu slēgšanu. Un tas nozīmē, ka Vecpiebalga izmirs. Neviens te nevēlēsies ne dzīvot, ne investēt, jo te nebūs skolas.
Ja gribam likvidēt Vecpiebalgu, jāsāk ar skolas likvidēšanu.”
Cēsu novada domes Izglītības pārvaldes vadītāja gan nepiekrīt. Vispār netiekot apspriests variants, ka varētu tikt slēgta arī pamatskola: “Mēs Vecpiebalgu saskatām kā spēcīgu pamatskolu ar labu audzēkņu skaitu. Šobrīd tur 9.klasē ir ap 20 bērniem, kas nav slikts rādītājs, taču pēc pamatskolas beigšanas daudzi izvēlas pāriet uz tehnikumiem vai ģimnāzijām. Ministrija mums jau vairākkārt norāda, ka Vecpiebalgas vidusskolas nākotne ir jāizvērtē. Par pamatskolas slēgšanu nevar būt nekāda runa.”
Ieslēdzas vecpiebaldzēnu spīts
Nē, vecpiebaldzēnus nevar salauzt pat ar 1 miljonu eiro. Viņi ir apņēmības pilni turpināt šo cīniņu līdz beidzamajam. To sola arī skolas direktore: “Mēs gribam cīnīties par savu skolu, darām visu, ko var izdarīt.”
Absolvents Kārlis saka: “Vecpiebalgā ir visa nepieciešamā infrastruktūra kvalitatīvai izglītībai – liela skola, rekonstruēts stadions un sporta zāle, kopmītnes, laba materiāltehniskā bāze, tuvumā poliklīnika, veikali, autobusa pietura. Te ir jābūt skolai. Iespējams gan, ir vērts izskatīt arī variantu tai pāriet uz profesionālo tehnisko virzienu, piesaistot audzēkņus arī no citām Latvijas vietām kā to veiksmīgi ir izdarījis, piemēram, Saldus tehnikums. Taču baidos, ka Cēsis baidīsies no konkurences savam Vidzemes Tehnoloģiju un Dizaina tehnikumam… Es šo saskatu kā cīņu starp vecpiebaldzēniem un cēsiniekiem. Tāpēc vecpiebaldzēniem atliek vien būt neatlaidīgiem.”
Noslēgumā vēlos citēt pazīstamo latviešu rakstnieci Ingunu Baueri, kura Vecpiebalgas vidusskolā 20 gadus nostrādājusi par skolotāju, tāpēc arī šoreiz gatava aktīvi iesaistīties kopīgā mērķa labā.
“Piedodiet visi mīļie Latvijas iedzīvotāji, bet jūs taču arī piekritīsiet, ka Vecpiebalga ir īpaša vieta, kam būtu piešķirams īpašs statuss, vai ne? To atzinis pats prezidenta kungs, tapinot likumu par latviešu vēsturiskajām zemēm. Likums jau stājies spēkā, un nav šaubu, ka Piebalgai jāiekļūst īpaši atbalstāmo kultūrtelpu sarakstā.
Ticu, ka reti kurš spēj iedomāties, ka Vecpiebalgas gaismas pils, kas ilgu laiku nesa ģimnāzijas vārdu, tagad pārtaps par pamatskolu.
Drūma nākotne Latvijas laukiem? Vai kāds var paskaidrot, kam tas ir izdevīgi? Vai kāds var pateikt, kāda jēga Latviešu vēsturisko zemju likumam? Kāda jēga, ja uz šīm zemēm nebūs iedzīvotāju, jo skaidri zināms, ka vietās, kur beidzas skola, beidzas arī gaismas ceļš?
Īsi sakot – nebūs vidusskolas, nebūs te nekādu vēsturisko zemju, jo zeme bez patriotiski noskaņotiem iedzīvotājiem nevar pastāvēt. Ja tas nav saprotams kādai daļai Cēsu deputātu, cerams, būs saprotams prezidentam, kuram esam nolēmuši rakstīt vēstuli. Ja paši necīnīsimies, neviens mūsu vietā to nedarīs. Jau pietiekami daudz zaudēts, izpostīts un likvidēts. Jā, skolēnu ir maz, un nav zināms, vai izdosies piesaistīt vairāk, tomēr jāmēģina. Tiklīdz taps pilnīgi skaidras nākotnes perspektīvas, radīsies iespēja rīkoties. Reizēm taču notiek brīnumi, un plinte izšauj uz to, kurš pavērsis stobru pret tevi. Cerība mirst pēdējā. Turiet īkšķus par mums!”
