Britu militāristi ar mākslīgā intelekta palīdzību izspēlējuši Krievijas uzbrukuma NATO scenāriju 0
Lielbritānijas bruņotie spēki kopā ar NATO partneriem izmēģinājuši jaunu militāro sistēmu, kas ar mākslīgā intelekta palīdzību modelē iespējamu Krievijas uzbrukumu NATO austrumu flangam. Kā vēsta “Bloomberg”, mācībās pirmo reizi izmantota moderna kaujas tīkla platforma “ASGARD”, kas ļāvusi ievērojami paātrināt militāro operāciju plānošanu.
Jaunā sistēma spēj savienot karavīrus, bezpilota lidaparātus, robotus un artilēriju vienotā digitālā tīklā. Militāristi uzskata, ka šādas tehnoloģijas nākotnē var būt izšķirošas potenciāla konflikta gadījumā ar Krieviju.
Mācības notikušas ar nosaukumu “ARRCADE STRIKE”, un tajās piedalījušies NATO Ātrās reaģēšanas korpusa spēki, kuri konflikta gadījumā tiktu izvietoti pirmie.
Jaunā sistēma vieno karavīrus, dronus un mākslīgo intelektu
ASGARD sistēma apvieno vairākas modernas tehnoloģijas un uzņēmumu izstrādātus risinājumus. Starp tiem minēti “Google”, “Palantir”, “BT Group”, “Oxford Dynamics” un citi tehnoloģiju uzņēmumi.
Jaunā platforma ļauj reāllaikā apstrādāt milzīgu informācijas apjomu un koordinēt dažādu vienību darbības. Mācību laikā sistēma dienā apstrādājusi aptuveni 10 terabaitus datu, kas pielīdzināms trīs mēnešus nepārtraukti skatītam “Netflix” video saturam.
Militāristi strādājuši diennakts režīmā, koordinējot aptuveni 100 000 NATO karavīru un vairāk nekā 40 000 transportlīdzekļu darbību.
Izspēlēts scenārijs ar Krievijas spēku uzbrukumu
Mācību laikā tika modelēta situācija, kurā Krievijas armijas divīzijas virzās NATO austrumu flanga virzienā. Militāristi analizēja, kā ar modernu tehnoloģiju un lētāku bezpilota sistēmu palīdzību iespējams apturēt uzbrukumu un atgūt zaudētās teritorijas.
Britu spēki pārbaudīja arī to, vai NATO vienības spētu ierobežot radiosakarus, lai izvairītos no atklāšanas, vienlaikus traucējot Krievijas radioelektroniskās cīņas, pretgaisa aizsardzības un sakaru sistēmu darbību.
Ārvalstu mediji norāda, ka jaunā tehnoloģija ļāvusi izstrādāt sarežģītu pretuzbrukuma operāciju tikai divu stundu laikā. Iepriekš šāds process prasījis aptuveni trīs dienas.
Vienlaikus britu militārpersonas atzīst, ka praksē situācija varētu būt daudz sarežģītāka. Viņuprāt, galvenā problēma ir pārāk lēna moderno tehnoloģiju ieviešana bruņotajos spēkos.
Lai gan Lielbritānija jau piešķīrusi aptuveni vienu miljardu sterliņu mārciņu tā dēvētajam digitālajam mērķēšanas tīklam, pašai ASGARD sistēmai pagājušajā gadā atvēlēti tikai 50 miljoni sterliņu mārciņu. Tikpat liela summa paredzēta arī šogad.
Apvienoto ātrās reaģēšanas spēku komandieris ģenerālleitnants Maiks Elviss norādīja: “Šogad mēs patiešām varētu nodrošināt modernizētās tehnoloģijas un paaugstināto gatavību, kas nepieciešama šī drauda novēršanai, bet tikai tad, ja pareizās investīcijas tiks veiktas jau tagad.”
NATO amatpersonas Krieviju uzskata par galveno apdraudējumu
NATO amatpersonas vairākkārt uzsvērušas, ka Krievija joprojām ir būtiskākais drauds Eiropas drošībai. Militārās alianses pārstāvji norāda ne tikai uz militāriem riskiem, bet arī uz hibrīdkara un informatīvās ietekmes aktivitātēm.
NATO Militārās komitejas vadītājs admirālis Džuzepe Kavo Dragone iepriekš norādījis, ka Krievija rada galveno un būtiskāko draudu Eiropas drošībai.
Speciālisti uzsver, ka tieši tādēļ NATO arvien aktīvāk investē mākslīgā intelekta, dronu un digitālās koordinācijas sistēmās, kas kāda veida konfliktos varētu kļūt izšķirošas.
