Ance Anna Šternberga: Spītējot ārstu prognozēm par dzīvi ratiņkrēslā, radu iespēju dzīvot 0
Autors: Evija Krūmiņa DELFI Viņa redaktore
Izdevniecība “White Book” novembrī laidīs klajā grāmatu “Topi Vesels”, kurā tās autore Ance Anna Šternberga dalās savā stāstā par atlabšanu no slimības, ko Rietumu medicīna pasludinājusi par neārstējamu. Ances dzīve pusaudža vecumā apgriezās kājām gaisā – viņai tika diagnosticēta saslimšana, kas var radīt daļēju vai pilnīgu darbspēju zudumu un izraisīt invaliditāti – reimatoīdais artrīts. Tomēr, tā vietā, lai nolaistu rokas un paklausītu Rietumu medicīnas solījumiem par dzīvi ratiņkrēslā, viņa uzdrošinājās izmantot situāciju sev par labu.
Kopš diagnozes uzstādīšanas ir pagājuši septiņi gadi. Lai gan toreiz ārsti apgalvoja, ka slimība nav ārstējama, un ieteica meitenei atvadīties no kustīga dzīves veida, šodien Ance ir enerģiska un vesela.
Viņa studē naturopātiju un uztura terapiju Londonā Naturopātijas medicīnas koledžā (College of Natuopathic medicine), regulāri sporto, atkal un atkal pārliecinoties, ka veselības atgūšanai un uzturēšanai vajadzīgs kas vairāk par ķīmisku iejaukšanos.
Kā mūsu sarunā atklāj Ance, šobrīd meitenes ikdiena ir ļoti spraiga un iegriezusies pamatīgā notikumu virpulī, kurā Ance tomēr cer saglabāt iekšēju mieru, kas gan nav viegli, jo pašai gribas skriet laikam pa priekšu.
Tomēr meitene joprojām ieklausās savā organismā, cītīgi to uzmanot un saudzējot dārgāko, kas mums dots – veselību.
“Pirms diagnozes atklāšanas biju ļoti, ļoti ambicioza. Man bija svarīgi sasniegt visu, kas ienāk prātā. Jebkuru mērķi, ko es sev uzstādīju, bija jārealizē. Bija svarīgi uzkāpt ikvienā virsotnē, un visam, ko es darīju bija jāsniedz rezultāti. Vēlējos redzēt sava darba augļus.
Aktīvi nodarbojos ar dažādiem sporta veidiem, jāju ar zirgiem, braucu ar snovbordu, dejoju. Visu laiku bija aktuāli – iet, darīt, pierādīt. Reizēm pat pāri savai varēšanai,” atminas Ance.
Pēc laimīgās bērnības meitenes dzīvē ienāca skarbas pārmaiņas – 14 gadu vecumā ārsti Ancei konstatēja ļoti smagu saslimšanu – reimatoīdo artrītu. Tur arī beidzās laimīgā bērnība, radot apjukumu un tomēr – arī vēlmi cīnīties.
