Foto: AP/Scanpix/LETA

“Uz telefonu atnāca īsziņa, ka konts ir tukšs…” Kā atpazīt naudas krāpniekus, kuri kļūst aizvien viltīgāki 48

Raivis Šveicars, “Mājas Viesis”, AS “Latvijas Mediji”

 

Telefonkrāpnieki un kibergarnadži no bijušajām NVS valstīm uzbrukumus izvērš periodiski, īsā laikā izkrāpjot simtiem tūkstošu eiro.

 

“Mēs te tupēsim ar maskām, kodiem un ierobežojumiem, kamēr visa pārējā Eiropa dzīvos kā 2019. gadā,” Soctīklotāji par Pavļuta paziņojumu 23
Kariņš un Pavļuts jau nav vienīgi, kuri “rausta sabiedrību”! Zanders iesaka tuvākajās nedēļās izslēgt “ziņas”
Veselības ministrija sākusi darbu pie plāna Covid-19 ierobežojumu atcelšanai 31
Lasīt citas ziņas

“Bija ikdienišķa diena, sēdēju mājās, darīju savus darbus, un atnāca ziņa, vai ir pieejama prece, kuru biju izlikusi pārdošanai sludinājumu portālā “ss.lv”, un vai var preci dabūt jau rītdien un ar “DPD” starpniecību. Kāpēc gan ne? Ar “DPD” neko vēl līdz tam nebiju sūtījusi, bet uzņēmums, protams, dzirdēts.

Sieviete man atsūtīja informāciju par to, kas ir “DPD”, un pievienoja anketu, kas jāaizpilda, lai viņa man varētu pārskaitīt naudu.

CITI ŠOBRĪD LASA
Anketā bija jānorāda personas kods un četri cipari no kartes un es nemaz neaizdomājos, ka tas ir kaut kas traks.

Kad ievadīju datus, no sākuma nekas nenotika, un viņa teica, ka tā tam nevajadzētu būt, lai mēģinu vēlreiz. Tajā brīdī atnāca uz telefonu īsziņa, kurā uzrādās tukšs konts. Prasīju viņai – kas notiek? Viņa vien mierināja, ka tā mēdzot notikt – jāievada otras kartes dati, uz kuru tikšot pārskaitīta pazudusī naudas summa.

Paldies Dievam, šoka mirklī uz šo neuzķēros. Labi, ka zaudētā summa bija neliela, tas nebija milzīgs trieciens un beigās vieglāk bija viņus palaist.

Lai jau viņiem tiek! Bet pati dabūju mācību, ka nedrīkst uzticēties nevienam un jābūt ļoti uzmanīgam,” ar šādu pieredzes stāstu Finanšu nozares asociācijai dalījusies māksliniece Evita Vilde Onzule.

Diemžēl ne visi var teikt to pašu – Valsts policija informējusi par vairākiem gadījumiem, kad, iekrītot dažādās interneta vai telefona krāpnieku lamatās, izkrāpti desmitiem tūkstošu eiro, un ik dienu tiekot saņemti jauni iesniegumi no iedzīvotājiem, kuri cietuši no starptautiskiem krāpniekiem.

Kiberdrošības uzņēmuma “Kaspersky” dati liecina, ka pēdējā gada laikā 10,18% interneta lietotāju visā pasaulē vismaz vienu reizi piedzīvojuši ļaunprātīgas programmatūras uzbrukumu savos datoros.

 

Uzbrucēju kanāli ir dažādi

Foto: SHUTTERSTOCK

Valsts policija (VP) norāda, ka šobrīd izplatītākie ir telefonkrāpnieki, kuru shēmas ir dažādas, bet populārākā ir upura ievilināšana apšaubāmās investīciju platformās. Būtībā krāpnieki zvana no ārvalstu numuriem, stādoties priekšā kā dažādu uzņēmumu finanšu brokeri vai dažādu citu arodu “finanšu speciālisti”, kuri piedāvā palīdzību investīciju ieguldīšanā.

Atpazīt šos krāpniekus ir vienkārši – pārsvarā krāpnieki runā krievu valodā. Tāpat šie krāpnieki kļūst ļoti uzstājīgi un pat rupji, ja atsakāties ar viņiem runāt.

Ja tomēr potenciālais upuris uzķeras un vēlas turpināt saziņu, krāpnieki aicina to turpināt kādā no virtuālajām sazināšanās vietnēm, piemēram, “Skype”. Kad nauda, kuru upuris vēlas izmantot investīcijām, ieskaitīta krāpnieku kontos, sākotnēji cilvēki redz kapitāla pieaugumu, taču, kā uzsver VP, to spēj ģenerēt jebkurš datorspeciālists.

Nereti krāpniekiem izdodas upuri pārliecināt datorā ieinstalēt īpašu programmatūru, kas ļauj krāpniekam attālināti pieslēgties upura datoram, būtībā piešķirot tam tiesības datorā veikt jebkādas izmaiņas.

“Ja zvanītāja numurs nav pazīstams, tad sarunas laikā jābūt īpaši piesardzīgam un nedrīkst izpaust savus personas datus. Tāpat, ja nav pārliecības, vai zvanītājs ir tas, par ko uzdodas, jāpārtrauc saruna, jo krāpnieki izdara spiedienu – steidzina un izmanto personas vājās vietas, lai mudinātu pieņemt ātrus un nepārdomātus lēmumus,” norāda VP pārstāve Ance Rozīte.

Policijā aizvien biežāk vēršoties arī iedzīvotāji, kuri cietuši no krāpniekiem, kas zvanījuši un uzdevušies par bankas darbiniekiem.

Viltvārži zvana laikā informē personu par it kā aizdomīgu darījumu bankas kontā un, lai to anulētu, lūdz nosaukt kartes numuru, PIN kodu un citu sensitīvu informāciju, lai vēlāk iegūtu piekļuvi konkrētās personas elektroniskiem finanšu līdzekļiem un pārskaitītu tos uz ārzemju kontiem, kurus izsekot ir ļoti grūti.

A. Rozīte uzsver, ka nedz policijas, nedz banku, nedz citu iestāžu darbinieki nekad neprasīs atklāt savu personisko informāciju.

Kopumā policijas rīcībā ir informācija par vairākiem zvanu centriem Austrumeiropā, kur strādā simtiem cilvēku, un VP šobrīd sniedzot atbalstu izmeklēšanā citu valstu tiesībsargājošām iestādēm.

 

Jāsaglabā miers un jāpārliecinās trīsreiz

Foto: SHUTTERSTOCK

Svarīgs posms jebkurai krāpšanas metodei ir informācijas ievākšana. Runājot par investīcijām, jāpārliecinās, vai uzņēmums ir reģistrēts Latvijā, kad tas ir dibināts, kāda ir tā finanšu situācija, kāds ir uzņēmuma darbības veids, un jāiepazīstas ar citu informāciju, kas liecinātu par uzņēmuma leģitimitāti, piemēram, vai uzņēmums saņēmis FKTK licenci.

“Ikvienā situācijā pats galvenais ir informācijas pārbaudīšana.

Jāmeklē jebkāda informācija, ko vien iespējams atrast un noskaidrot, – gan par tīmekļa saitēm, gan par konkrētiem cilvēkiem.

Ja zvana no bankas un brīdina par dīvainām darbībām kontā, vislabāk ir pateikt, lai atzvana pēc piecām minūtēm, šo mirkli izmantojot, lai sazinātos ar banku un saprastu, kas notiek.

Bija reiz gadījums, kad romantiskās iepazīšanās krāpniecības laikā krāpnieks bija gatavojies ļoti rūpīgi – strādāja uz naftas platformas pie ASV un otrai pusei sūtīja darba līgumus, sertifikātus utt. Bieži vien krāpniekus var identificēt pēc bildēm.

Arī šajā gadījumā viņš ar “Photoshop” palīdzību bija sevi pielicis pie kaut kādiem bērniem, taču tas bija izdarīts ļoti prasmīgi.

Tomēr atklājām, ka viņa atsūtītā bilde no platformas pie ASV krastiem īstenībā ir no platformas pie Norvēģijas.

Darbs bija ielikts pamatīgs, bet vienmēr ir kāds salmiņš, aiz kura var aizķerties,” stāsta Maija Katkovska no Latvijas Drošāka interneta centra.

Foto: SHUTTERSTOCK

Tieši romantiskās un izklaides iepazīšanās vēl pavisam nesen bijušas populārākās naudas izkrāpšanas metodes. To laikā pēc mēnešiem garām sarakstēm krāpnieks parasti lūdz finansiālu palīdzību, līdz upuris labprātīgi pārskaita naudu.

Katkovska skaidro, ka banka neko daudz šādos gadījumos līdzēt nevar, jo summa pārskaitīta labprātīgi. “Jā, upuris ir pierunāts, bet līdzīgi kā uz ielas, kad pienāk bezpajumtnieks un izlūdzas piecus eiro. Iesi uz policiju? Policija nepalīdzēs,” skaidro Katkovska.

Savukārt uz izklaides iepazīšanās grābekļiem parasti kāpj vīrieši. Tās laikā abas puses apmainās ar erotiska satura materiāliem, ko krāpnieks vēlāk izmanto šantāžai – ja nepārskaitīsi naudu, bildes un video tiks publicēti internetā.

Izplatīta krāpšana ir arī viltus internetveikali, kuri piedāvā atlaides, no kurām grūti atteikties. Tomēr uz šīm lamatām teorētiski ir visvieglāk neuzkāpt, jo ir visvairāk t. s. sarkano karogu, kuri šos internetveikalus padara aizdomīgus.

Jau minētās milzu atlaides – maz ticams, ka kāds ir ieinteresēts par pāris eiro pārdot preces, kas citur maksā vairākus simtus.

Tāpat svarīgs ir internet­veikala izveides laiks. Ja tas dibināts pirms nedēļas, tam nebūtu jāuztic nekāda veida sensitīvi dati. Bet pats galvenais ir atsauksmes. Internetveikalu darbā tām ir ļoti liela loma. Jo vairāk ir pozitīvu atsauksmju, jo lielāka iespēja, ka pārdevējs ir uzticams.

“Cilvēkiem ir vēlme internetā pasūdzēties, un to varam izmantot savā labā. Ja atsauksmju nav, jābūt ļoti uzmanīgam. Bet, ja kāds būs apkrāpts, viņš par to noteikti būs kaut kur uzrakstījis,” stāsta Katkovska.

 

Naudu atgūt – ļoti grūti

Ja esi apkrāpts, risinājumu nav daudz un iespējas atgūt naudu lielākoties ir atkarīgas no tā, vai cilvēks nekavējoties sazinājies ar savu banku un vērsies policijā. Tas ir tāpēc, ka krāpnieki teju nekad, ja neskaita kādu privātpersonu, nenāk no Latvijas. To krāpšanas shēmas vienmēr ir starptautiskas.

Tas nozīmē, ka viss izkrāptais vienmēr tiek pārskaitīts uz ārvalstu kontiem.

“Tik daudz telefonkrāpnieku no Krievijas ir tāpēc, ka Latvija viņiem ir izdevīgs mērķis daudzo krievu valodas zinātāju dēļ. Kas attiecas uz viltus internetveikaliem, kur apkrāpj cilvēkus, tad šīs mājaslapas visbiežāk tur serveros Panamā. Mūsu policijai jāpieliek milzu pūles, un ilgs laiks, lai iegūtu kādu informāciju no tik tālas valsts likumdevējiem,” stāsta Maija Katkovska.

Ja ir ievadīti kartes dati, vispirms viņa aicina sazināties ar banku.

Ja darījums noticis pirms neilga laika, banka vēl varot paspēt finanšu līdzekļus iesaldēt un atgūt.

Bet, ja datorā nokļuvis kāds vīruss, jākonsultējas ar kādu kiberdrošības speciālistu vai steidzīgi jāņem talkā kāds antivīruss, kas, iespējams, vēl var paspēt izdzēst ļauno programmatūru.

 

 

Zini!

Krāpnieka raksturojums

Foto: SHUTTERSTOCK

• Vilto identitāti: uzdodas par uzticamu iestāžu, visbiežāk banku drošības dienestu, pārstāvjiem.

• Vilto tālruņa numurus: var uzstādīt, ka ienākošajā zvanā redzi bankas tālruņa numuru. Atzvanīt nevarēsi, jo viltot var tikai to, kā numurs parādās ekrānā.

• Izpēta upuri: ievāc informāciju par cilvēku (vārdu, uzvārdu, pat personas kodu), noskaidro, kuri vairāk uzticas internetā saņemtai informācijai.

• Izvēlas sarunai nepiemērotu laiku: zvana, kad cilvēks būs aizņemts un nespēs pilnvērtīgi novērtēt sarunas ticamību.

• Manipulē ar emocijām: var psiholoģiski ietekmēt, radīt satraukumu un steigu. Krāpnieki izspēlē scenāriju, kas izraisa emocijas, interesi un vēlmi iesaistīties.

• Uzstājīgi: bieži ir ļoti neatlaidīgi, agresīvi, uzbāzīgi, pat kļūst rupji un draud.

• Mērķtiecīgi: uzkrāj informāciju par apkrāptajiem un izmanto to, lai uzbruktu atkārtoti, piedāvājot atgūt zaudēto naudu.

• Patlaban visbiežāk slikti runā latviešu valodā: krāpnieciskus zvanus visbiežāk veic īpaši apmācīti cilvēki no NVS valstīm, kuri runā krievu valodā. Tomēr valodas apguve ir tikai laika jautājums.

• Pieļauj gramatikas kļūdas un veido neloģiskas teikumu struktūras: teksti visbiežāk ir apstrādāti kādā mašīntulkošanas programmā.

Avots: Finanšu nozares asociācija

 

Skaidro speciālists

Surogātpasta* un pikšķerēšanas** shēmas

Miroslavs Korens
Publicitātes foto

Miroslavs Korens, “Kaspersky” ģenerāldirektors Austrumeiropā: “Pandēmijas pirmajā gadā krāpnieki traucēja sūtījumu piegādes, cenšoties pārliecināt lietotājus atvērt pikšķerēšanas saites.

Savukārt šī gada otrā ceturkšņa laikā kibernoziedznieki kļuvuši lietpratīgāki surogātpasta sūtījumu lokalizēšanā.

Lietotāji piedzīvoja rēķinu pieaugumu dažādās valodās, prasot naudu, kas bija saistīts ar jebko – sākot no muitas nodokļiem līdz sūtījuma izmaksām. Ar šiem sūtījumiem upuri bieži tiek novirzīti uz viltotu vietni, kur viņi riskē ne tikai zaudēt naudu, bet arī dalīties ar bankas kartes datiem.

Vēl viens jauns krāpnieku triks pagājušajā ceturksnī ietvēra surogātpastu, kas tika nosūtīts uz “WhatsApp” saziņas vietni, pieprasot nelielas naudas summas. Šie krāpšanas gadījumi ietvēra vairākas shēmas.

Piemēram, lūdza lietotājus piedalīties aptaujā par “WhatsApp” ar atrunu, ka aptaujā jādalās ar draugiem, lai saņemtu balvu. Cits apgalvoja, ka lietotāji jau ir laimējuši balvu – viss, kas jādara, lai to iegūtu, – jāsamaksā neliela naudas summa. Tāpat lietotāji saņēma saites uz viltotām “WhatsApp” sarakstēm, pakļaujot tās ļaunprātīgas programmatūras lejupielādes riskam.”

*Surogātpasts jeb mēstule (citi to atpazīst pēc nosaukuma “spams”) ir elektroniska vēstule, kas ir nevēlama vai pat uzbāzīgs elektroniskā pasta ziņojums.

**Pikšķerēšana ir nelikumīgs veids, kā mēģina ar viltu no interneta lietotāja iegūt personisko informāciju, piemēram, lietotājvārdus, paroles un norēķinu karšu datus.

 

Īsa pamācība krāpnieku shēmās

Evija Kropa
Publicitātes foto

Skaidro “Swedbank” Finanšu institūta eksperte Evija Kropa

1. Viltus interneta veikali

Krāpnieki izveido viltus interneta veikalus, kur piedāvā pazīstamu zīmolu preces ar neticamām atlaidēm. Iepērkoties tajos, jūs riskējat iegūt viltotas preces vai arī vienkārši ieskaitīt naudu krāpnieku kontā.


Kā rīkoties

Pirms iepērkaties kādā interneta veikalā, izlasiet klientu atsauksmes. Mēģiniet sazināties, uzrakstot e-pastu vai piezvanot, – krāpnieki parasti neatbildēs. Iepērcieties pazīstamās un salīdzinoši uzticamās vietnēs.

2. Slēpti abonementu līgumi

Uzņēmums, kas it kā piedāvā interneta pakalpojumus, dāvā “jaunajiem klientiem” bezmaksas izmēģināšanas periodu – mēneša vai gada abonementu. Parasti tiek solīta iespēja abonementu atcelt, pirms beidzas izmēģinājuma periods.

Tomēr pēc tam izrādās, ka atcelšana ir pagalam piņķerīgs un gandrīz nepaveicams process, un jums labākajā gadījumā nāksies samaksāt vismaz viena perioda abonēšanas maksu, turklāt nesaņemot ne tuvu tādu pakalpojumu, kā cerējāt.


Kā rīkoties

Vienmēr izlasiet noteikumus un privātuma politiku, ko jūs akceptējat.

Pārliecinieties, vai abonementa atcelšana ir vienkārša, un atcerieties datumu, kurā beidzas izmēģinājuma periods.

Pirms slēdzat līgumu, sameklējiet uzņēmuma nosaukumu, piemēram, “Google” meklētājā, lai redzētu, vai tāds veikals eksistē un vai kāds nav iepriekš iesniedzis sūdzības. Pārbaudiet savu kontu, vai nav automātiski atskaitīta abonementa maksa. Atturieties pievienot sava konta datus nezināmiem servisiem uz pārbaudes periodu.

3. Miljonu solītāji

Noziedznieki izveido viltus sociālo tīklu profilus vai tīmekļvietnes, kur redzama grezna dzīve ar kaudzi naudas. Atliek vien iegādāties “nepieciešamo zinību paketi”, un vārti uz bezrūpīgu dzīvi plaši atvērsies. Realitātē tās būs banālas internetā bez maksas pieejamas teorijas, kam nav nekā kopīga ar reālo dzīvi, vai arī piedāvājumi “izdevīgi” investēt.


Kā rīkoties

Jāiegulda tikai tik daudz naudas, cik jūs varat atļauties zaudēt. Meklējiet “Google” informāciju par šo uzņēmumu un investīcijām. Uzmanieties no darījumiem ar kriptovalūtām, akciju vai zelta tirgošanas platformās – tās bieži vien ir legālas, tomēr tik un tā deviņi no desmit iesācējiem zaudē visu ieguldīto naudu pieredzes trūkuma dēļ.

4. Pēkšņs laimests loterijā

Jūsu e-pastā iekrīt “priecīga ziņa”, ka esat laimējuši miljonu vai citu iespaidīgu summu nejauši izvēlētu cilvēku loterijā. Atliek vien samaksāt par prāvās summas pārskaitījumu uz jūsu kontu.

Kā rīkoties

Ja jūs neatceraties, ka piedalījāties loterijā, nekavējoties atrakstieties no tamlīdzīgiem e-pastiem un izdzēsiet tos. Ja jūs tomēr piedalījāties kādā loterijā, pārbaudiet, vai e-pasts ir sūtīts no atbilstošā uzņēmuma. Sazinieties, lai pārliecinātos par laimestu.

5. Aicinājums atjaunot savus datus

Šīs shēmas mērķis ir pārliecināt jūs dalīties ar vērtīgu informāciju, piemēram, bankas kartes datiem, lai it kā apstiprinātu jūsu identitāti un atjaunotu informāciju. Šādi e-pasti parasti tiek veidoti līdzīgi oficiāliem paziņojumiem no bankas vai citām iestādēm.

Kā rīkoties

Pārbaudiet, vai sūtītāja e-pasta adresē ir iekļauta pareiza mājaslapas adrese, vai tajā nav iesprucis kāds lieks cipars vai burts. Ja e-pasts šķiet aizdomīgs, izdzēsiet to un ziņojiet institūcijām par krāpniecības mēģinājumu.

Izvairieties atvērt aizdomīgus failus, jo pat antivīrusa programmas bieži vien nespēj identificēt uzbrukumus.

6. Interesants saturs no drauga

Iegūstot savā rīcībā pieeju lietotāju e-pastam, krāpnieki var sūtīt ziņojumus personas draugiem, kuros mudina atvērt kādu saiti vai pielikumu, kas izrādās vīruss, un attiecīgi arī jūsu e-pasts ar visu tā saturu nonāk viņu rīcībā. Parasti tie ir īsi un lakoniski teksti: “Atver šo, te tu izskaties smieklīgs!” vai “Skat, kādu tavu bildi atradu internetā!”

Kā rīkoties

Pirms neparedzētu failu atvēršanas sazinieties ar sūtītāju. Šajā gadījumā viņš pat nenojauš, ka kļuvis par krāpnieku upuri un viņa e-pasts tiek izmantots, lai atrastu jaunus upurus.

7. Sociālo tīklu viktorīnas

Viktorīnas un testi, kuros mudina noskaidrot, kādam dzīvniekam vai filmas tēlam esat līdzīgi, nereti izveidoti, lai iegūtu jūsu datus un vēlāk tos izmantotu turpmākās krāpniecības shēmās.

Kā rīkoties

Lai cik vilinoši būtu uzzināt, kurai Holivudas zvaigznei esat līdzīgs, izvairieties no nepazīstamu avotu piedāvātā satura.

8. Viltus ziņu portāli

Viltus ziņu portāli ne tikai piesārņo interneta vidi un attiecīgi mūsu smadzenes ar meliem, bet mēdz būt arī lamatas, kurās izvietotas reklāmas, kuras atverot dators var tikt inficēts.

Kā rīkoties

Lasiet uzticamus avotus un neveriet vaļā skaļus virsrakstus nezināmas izcelsmes portālos. Domājiet kritiski!

 

Uzziņa

Pēdējo mēnešu lielākās izkrāptās naudas summas

Laika posmā no 21. līdz 27. jūnijam izkrāpti kopumā 176 000 eiro:

• 82 000 izkrāpti kādai kurzemniecei, maldinot par darbībām ar kriptovalūtu;

• 37 812 eiro izkrāpti rīdziniekam desmit dažādu darījumu laikā;

• 21 765 eiro izkrāpti sievietei Latgalē. Krāpniekiem pieslēdzoties datoram, tika paņemti ātrie kredīti, kas tālāk pārskaitīti uz citu personu bankas kontiem;

• 11 000 eiro izkrāpti sievietei Vidzemē, krāpniecei uzdodoties par bankas darbinieci.

Laika posmā no 1. līdz 8. jūlijam izkrāpti 382 306 eiro:

• Gandrīz 100 000 eiro izkrāpti kādai ģimenei Rīgā, piedāvājot iegādāties kriptovalūtu;

• 45 197 eiro izkrāpti jūrmalniecei, noticot viltus bankas darbiniekam;

• 14 000 eiro izkrāpti Alūksnes novadā, 23 reizes “ieguldot” naudu biržā;

• 10 705 izkrāpti Jelgavas novadā, krāpniekam uzdodoties par kredītu brokeri;

• 9800 izkrāpti Daugavpilī, krāpniekam uzdodoties par kredītu brokeri.

Laika posmā no 12. līdz 18. jūlijam izkrāpti 203 000 eiro:

• 20 000 eiro izkrāpti sievietei Ogrē, iegūstot piekļuvi upures datoram un veicot darbības viņas kontos;

• 18 000 izkrāpti sievietei Rīgā, krāpniekam uzdodoties par bankas darbinieku;

SAISTĪTIE RAKSTI

• 8500 eiro izkrāpti Latgalē, krāpniekiem iegūstot piekļuvi upures datoram un uz viņas vārda paņemot ātros kredītus, kuri pārskaitīti uz citiem kontiem.

Avots: Valsts policija

 

 

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.

Par publikācijas saturu atbild “Mājas Viesis”.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
“Mēs te tupēsim ar maskām, kodiem un ierobežojumiem, kamēr visa pārējā Eiropa dzīvos kā 2019. gadā,” Soctīklotāji par Pavļuta paziņojumu 23
Kariņš un Pavļuts jau nav vienīgi, kuri “rausta sabiedrību”! Zanders iesaka tuvākajās nedēļās izslēgt “ziņas”
Veselības ministrija sākusi darbu pie plāna Covid-19 ierobežojumu atcelšanai 31
“Represiju dēļ latgalieši to tik sapņo kā atdalīties no Latvijas un pievienoties Krievijai!” Ko par mums raksta Krievijas propagandas mediji
Izmaiņas veselības aprūpē no 1. janvāra: kuri cilvēki tagad ir atbrīvoti no pacienta līdzmaksājuma? 11
Lasīt citas ziņas
Ar slimnīcas ārstu konsīlija atzinumu nepietiks, vajadzēs vēl vienu. Kompensāciju pretendentus pamatīgi izsijās
Par balstvakcīnas nenodrošināšanu Lembergs no IeVP pieprasa kompensāciju 10 000 eiro apmērā 7
“Saslimu ar kovidu, bet testu nodevu tikai pēc nedēļas. No kuras dienas sāk skaitīt karantīnu?” Uz skatītājas jautājumu atbild Stella Lapiņa 10
“Kur ir Patiesības ministrija?” Diskusija par dezinformācijas definīciju jeb to, kas ir meli un kas nav meli
Kols: Patlaban visaktuālākais jautājums Latvijai un Eiropai ir drošība
12:51
Kols: Saspīlējums uz robežas starp Baltkrieviju un ES nav migrācijas krīze, bet hibrīdkarš
12:50
Kariņš uzsver Latvijas sniegto atbalstu Ukrainai un ātro reakciju uz Lukašenko režīma rīcību
12:39
“Mēs te tupēsim ar maskām, kodiem un ierobežojumiem, kamēr visa pārējā Eiropa dzīvos kā 2019. gadā,” Soctīklotāji par Pavļuta paziņojumu 23
Kariņš un Pavļuts jau nav vienīgi, kuri “rausta sabiedrību”! Zanders iesaka tuvākajās nedēļās izslēgt “ziņas”
Uz cik dienām apturēs vakcinācijas sertifikāta darbību, ja cilvēks saslimis ar kovidu? 1
Rinkēvičs: Mums jābūt gataviem uz ilgstošu starptautiskās spriedzes periodu
Krievija un Ukraina vienojas ievērot pamieru un februārī rīkot jaunas sarunas
VIDEO. “Nenormāla slodze, ieskaitot slimnīcas pa ceļam…”: Olga Rajecka atklāj patiesību par “Eolikas” koncertdzīves aizkulisēm
“Represiju dēļ latgalieši to tik sapņo kā atdalīties no Latvijas un pievienoties Krievijai!” Ko par mums raksta Krievijas propagandas mediji
Slimnīcu biedrības vadītājs: Omikrons mediķus skāris daudz plašāk nekā iepriekšējie Covid-19 paveidi
Sākoties depozīta sistēmai, ražotājiem un tirgotājiem PVN par taru būs jāmaksā tikai reizi gadā
ASV Valsts departaments: Ja Krievija iebruks Ukrainā, “Nord Stream 2” nesāks darboties
Gāzei šobrīd nav alternatīvas: Aigars Kalvītis atbild uz jautājumiem par gāzes cenām un enerģētikas politiku
Guntis Kalme: Nākamā pēc pieminekļa Gunāram Astram jāveido Latvijas Varonības aleja – no Brīvības pieminekļa līdz vietai, kur nojaucām ļeņinekli
“Pa logu izmeta 400 mārciņu pieprasīto kukuli un ar 137 km/h bēga no kolēģiem!” Kā Jevgeņijs Rēzeknē atmaskoja uzmācīgos un negodīgos ceļu policistus
“Latvijā zinātnieku ir diezgan maz”. Saruna ar pētnieku Guntaru Kitenbergu
Izcils reitings Vjačeslavam Dombrovskim, zems – Aldim Gobzemam un Aināram Šleseram. Bet cīņa vēl priekšā, vēsta medijs 100
“Šī gaļa nākotnē varētu būt 40% dārgāka!” Atklāj, kam bez tomātiem un gurķiem strauji augs cenas 40
Skatītāja: Uztaisiet šovu, lai prezidents un ministri parāda, kā izdzīvot ar 283 eiro mēnesī 235
“Gobzems apkauno nevis sevi, bet savus vecākus,” Kreituse asi kritizē politiķi 132
Rīgu pārņēmis omikrons. Ko vēl atklāj novērojumi Latvijas pilsētu notekūdeņos? 37
PVO brīdina par omikrona apakšpaveida izplatīšanos, kurš nodēvēts par “zaglīgo omikronu”. Cik bīstams tas ir? 60
VIDEO, FOTO. Uz Pekinas olimpiskajām spēlēm devušies pirmie Latvijas sportisti 3
VIDEO. Aktrise Rēzija Kalniņa: manās mājās suņi drīkst būt visur. Arī uz galda!
Streips: Ukraiņi cīnīsies, rietumi palīdzēs. Tad jautājums, cik gatavas krievu mammas būs lolotos dēlus sagaidīt zārkos 73
Kā no ievārījuma pagatavot kēksiņus?