Ilustratīvs attēls
Ilustratīvs attēls
Foto: Panthermedia/Scanpix/LETA

Olafs Zvejnieks: Eiropa apspriež cenu griestu noteikšanu Krievijas naftai 23

Olafs Zvejnieks, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

Reklāma
Reklāma
Bundesvēra ģenerālinspektors brīdina par draudiem: “Krievijas armija orientējas Rietumu virzienā”
Veselam
Austrumu slimnīcā ar NBS helikopteru nogādāta gados jauna paciente kritiskā stāvoklī 29
TV24
“Ko viņi darīs pirmos mēnešus? Viņi dropēs!” Rajevs skeptiski vērtē Krievijas demobilizācijas plānu
Lasīt citas ziņas

Tieši tāpat kā Krišjāņa Kariņa valdība 27. septembrī spriedīs par atbalsta pasākumiem iedzīvotājiem un uzņēmumiem energokrīzes laikā jeb cenu griestu ieviešanu, arī Eiropas Komisija nodarbināta ar cenu griestiem – tikai šoreiz runa ir par tādu ieviešanu Krievijas naftai.

Ideja par šādu pasākumu tika “pasviesta” G7, tātad septiņu pasaules ekonomiski spēcīgāko valstu, finanšu ministru sanāksmē septembra sākumā.

CITI ŠOBRĪD LASA

Ir plānots, ka tuvāko nedēļu laikā ES dalībvalstis un citas pievienojušās pasaules valstis vienosies par šādu mehānismu. Neapšaubāmais šādu pasākumu nodoms ir samazināt Krievijas ieņēmumus un spēju turpināt karot Ukrainā, kas ir pozitīvi. Tomēr pati ideja izraisa diezgan daudzus jautājumus.

Pirmais no tiem – tā kā šī gada 5. decembrī beidzot spēkā stāsies vēl maijā pieņemtā sestā sankciju pakete pret Krieviju, kas aizliegs Krievijas naftas eksportu uz Eiropu ar tankkuģu palīdzību (eksporta aizliegumu pa cauruļvadiem pieņemt neizdevās Ungārijas nostājas dēļ), tad nav skaidrs, kā eksporta aizliegums spēs sadarboties ar naftas cenu griestiem.

Vai tas tiks attiecināts tikai uz naftu, kas piegādāta pa cauruļvadiem, vai uz visu? Ja uz visu, tad vai ar to domāts, ka Eiropa turpinās pirkt Krievijas naftu, neskatoties uz eksporta aizliegumu – piemēram, caur valstīm, kas turpina to saņemt pa cauruļvadiem? Šeit arī iezīmējas pirmā problēma – nav vispār skaidrs, vai dalībvalstīm izdosies vienoties par šādiem pasākumiem, jo Krievija deklarējusi, ka pārstās eksportēt naftu un gāzi uz visām valstīm, kas ieviesīs cenu griestus, bet Ungārijas ārlietu ministrs vēl nesen savā “Facebook” video vēstīja, ka, “ja apstāsies naftas un gāzes piegādes no Krievijas, visa Ungārijas ekonomika var pārstāt funkcionēt”. Tā kā nepieciešams dalībvalstu vienbalsīgs lēmums, tad Ungārijai ir visas iespējas torpedēt tā pieņemšanu.

Otrs lēmuma pieņemšanas sarežģītais aspekts ir tas, cik lielu daļu Krievijas naftas eksporta izdosies ar šiem pasākumiem ietekmēt. Krievija neapšaubāmi veic pasākumus naftas eksporta pārorientēšanai uz Austrumiem, galvenokārt Ķīnu un Indiju, un, tā kā apmēram 90% naftas eksporta tiek veikta ar tankkuģiem, tad tas arī ir iespējams atšķirībā no dabasgāzes.

Reklāma
Reklāma

Lai veicinātu eksportu uz Austrumiem, Krievijas nafta tiek piedāvāta ar būtisku atlaidi – no 15 līdz 40% no cenas (precīzāk pateikt nav iespējams, jo informācija par Krievijas naftas un gāzes darījumiem, sākot no šī gada 24. februāra, tiek slēpta). Cik lielu daļu savas naftas Krievijai izdosies pār­orientēt, ir atklāts jautājums. Norvēģijas naftas un gāzes konsultantu birojs “Rystad Energy” uzskata, ka var izdoties pār­orientēt līdz pat 75%, taču atzīst, ka pat ceturtdaļas naftas ieņēmumu zaudēšana būs smags trieciens Krievijas ekonomikai.

Varētu izdoties arī nobloķēt arī vairāk, taču traucē ES valstu nacionālais egoisms – eksporta turpināšanā, cik vien iespējams ilgi, ir ieinteresētas Grieķija un salu valstis Kipra un Malta, turklāt arī Lielbritānija, kurā atrodas pasaules lielākais apdrošināšanas tirgus – “Lloyds of London”, nesen paziņoja, ka aizliegums apdrošināt tankkuģus, kas pārvadā Krievijas naftu, nestāsies spēkā decembrī, kā bija paredzēts, bet gan tiek atlikts uz nenoteiktu laiku. Lai gan teorētiski pastāv citas apdrošināšanas iespējas, tomēr pamatots jautājums ir – cik daudzu valstu ostas ielaidīs tankkuģus, kas apdrošināti Krievijā un tātad arī apdrošināšanas strīdus izskatīs Krievijā.

Vēl interesants jautājums šī lēmuma sakarā ir tas, ka, lai gan Eiropa iznesīs uz saviem pleciem visas ar šo lēmumu saistītās ekonomiskās grūtības, augļus plūks citi – galvenokārt jau iepriekš minētā Ķīna un Indija, kuru rokās šis ES lēmums iedod milzīgu pārrunu sviru – Krievijai būs vai nu jāpārdod Eiropai par tādu cenu, kā ES nosaka, un Krievija jau pateikusi, ka tam nepiekritīs, vai arī būs jāpārdod Ķīnai un Indijai par tādu cenu, par kādu tās ir gatavas pirkt, vai arī jāslēdz liela daļa naftas atradņu.

Jāpiebilst, ka naftas atradnes nedarbojas gluži tā kā ūdens krāns vannas istabā – pagriež un tek, aizgriež un vairs netek. Naftas atradņu darba pārtraukšana un konservācija nozīmē lielas izmaksas gan pārtraukšanā, gan darbības atjaunošanā pēc tam. Jāņem vērā, ka Krievijai ir ļoti daudz vecu naftas atradņu, kas tiek izmantotas jau desmitiem gadu ilgi, amortizējušas iekārtu izmaksas un joprojām dod zināmu daudzumu naftas.

Tās var turpināt funkcionēt vēl kādu laiku, bet, ja būs jāslēdz un tad jāatjauno, tad šo darbību izmaksu dēļ ekonomiska pamata atjaunot šo atradņu darbību vairs nebūs – tādēļ iespējamais trieciens Krievijas naftas industrijai var būt lielāks, nekā sākumā šķiet.

Taču pats svarīgākais un šobrīd neskaidrais jautājums – vai mēģinājums “izņemt no tirgus” gandrīz 10% no pasaules naftas piegādēm vai noteikt tām cenu griestus neizraisīs arī plašus energoresursu piegāžu tirgus izkropļojumus, no kā var pamatīgi ciest visi. Atbildes uz šo jautājumu nav, jo pagaidām nav zināmas piedāvāto pasākumu detaļas.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.