Ar jauniešiem ir arvien vairāk problēmu. Kāpēc neviens nerunā par bērnu un jauniešu audzināšanu? 106


Tagad ir tāds tipisks visatļautības un liberāļu laikmets. Tāpēc ar jauniešiem ir arvien vairāk problēmu. Neviens nerunā par bērnu un jauniešu audzināšanu. Tas ir jādara skolām, jo tās ir organizētas iestādes, kur ir izglītoti cilvēki, kas var to darīt.

Reklāma
Reklāma
“Tu padarīji mana desmitgadīgā dēla dienu neaizmirstamu!” Ādažos kāds svešinieks no sirds iepriecinājis zēnu, kurš nupat nopircis makšķeri
“Es nerunāju latviski!” Tūrists no Šveices, kurš apguvis latviešu valodu, sašutis, ka vairākās kafejnīcās nevar veikt pasūtījumu valsts valodā 45
13 noslēpumi, kas franču sievietēm ikdienā ļauj izskatīties tik satriecoši 11
Lasīt citas ziņas

Šo jautājumu komentē TV24 raidījumā “Uz līnijas” psihoterapeits Nils Sakss Konstantinovs.

“Protams, bērni un pusaudži ir jāaudzina. Cilvēks attīstās ļoti ilgu laiku. Lai viņš pieaugtu, liela daļa no tā laika ir jāvelta viņa audzināšanai,” skaidro psihoterapeits.

CITI ŠOBRĪD LASA

Diemžēl tradicionālās struktūras, kas ar to nodarbojās, ir izirušas un pazudušas. Mūsdienās ģimenes ir daudz mazākas. Latvijā lielākā daļa bērnu uzaug viena vecāka ģimenē, tāpēc pilnvērtīgas audzināšanas iespējas ir ierobežotas.

“Skolas nevar būt tikai pedagoģiskas iestādes. Skolām ir jāveic šī te audzināšanas funkcija. It sevišķi tāpēc, ka sabiedrībā ir maz citu vietu, kas pusaudžus audzinātu,” uzskata psihoterapeits Nils Sakss Konstantinovs.

Viņš atzīmē, ka diemžēl skolas ne vienmēr sevī redz to audzināšanas funkciju. Skolas joprojām sevi mēģina redzēt, kā iestādi, kuras galvenā vai vienīgā funkcija ir bērnam kaut ko iemācīt.

Tā tas bija 19.gs., tomēr mūsu sabiedrības ir pilnībā mainījušās un ir mainījušās struktūras. Tāpēc liela daļa pusaudžu lielā mērā jūtās nestabili un nespēj noorientēties pieaugušo dzīvē.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.