“Ar šo papīru var noslaucīt pakaļu!” Ekskluzivitātes līgumi un krāpšana Latvijā: fotogrāfa rūgtā pieredze izgaismo darba devēju nekaunību
0
Mūsdienu Latvijas darba tirgū aizvien biežāk uzvirmo asi strīdi par to, kur beidzas godīga konkurence un kur sākas klaja darbinieku vai neatkarīgo speciālistu izmantošana.
Sociālajos tīklos milzīgu rezonansi un diskusiju vētru izraisījis kāda fotogrāfa stāsts par sadarbību ar lieliem mazumtirdzniecības tīkliem un uzņēmumiem. Viņa pieredze likusi daudziem noelsties – vai tiešām uzņēmumi mēģina “uzlikt roku” speciālistu brīvībai, pretī nemaksājot ne centa?
Fotogrāfs dalījies ar stāstu, ka ilgstoši strādājis vienam pārtikas mazumtirdzniecības tīklam, veidojot fotogrāfijas katalogiem un bukletiem. Taču, kad darba apjoms sācis sarukt, pie viņa vērsies tiešais klients – konkurējošais tīkls.
“Uzbildējām nereāli foršu bukletu, un vāks bija vienkārši ņam ņam. Izsauca mani uz pārrunām un lika parakstīt līgumu, ka nevaru bildēt konkurentiem,” savā pieredzē dalās autors, uzdodot jautājumu – vai šāda prakse ir normāla, vai tomēr klaja krāpšana?
Viņš salīdzina šo situāciju ar mobilo sakaru operatoriem, kur vienu dienu mierīgi var bildēt kampaņu LMT, bet nākamajā – Bitei, un nevienam par to nav nekādu pretenziju.
Komentētāji pie šī ieraksta acumirklī sadalījušies tajos, kas neslēpj riebumu pret darba devēju “izgājieniem”, un tajos, kas atgādina par Latvijas Republikas likumdošanu. Sociālo tīklu lietotāji norāda – uzņēmumi bieži vien nekaunīgi izmanto cilvēku nezināšanu.
“Šādām ekskluzīvām tiesībām būtu jābūt nereāli dārgām. Ekskluzivitāte maksā. Vai nu garantēts apjoms, vai garantēta samaksa,” norāda kāds komentētājs, uzsverot, ka nevar liegt cilvēkam pelnīt iztiku bez finansiālas kompensācijas.
Kāds cits diskusijas dalībnieks izteicies vēl skarbāk un tiešāk, nesaudzējot tos darba devējus, kuri liek parakstīt papīrus par to, ka darbinieks pat vairākus gadus pēc darba attiecību beigām nedrīkstēs strādāt pie konkurentiem:
“Tikai darba ņēmēji jau nav nekādi muļķi… ar šo papīru var noslaucīt pakaļu, ja netiek konkrētu laiku par to maksāta kompensācija, jo tiek liegts gūt ienākumus tur, kur jūties spēcīgs un gribi.”
Kamēr interneta vidē emocijas sit augstu vilni un daži situāciju sauc par “absurdu”, zinošākie komentētāji steidz palīgā ar juridiskiem faktiem, kas skaidri parāda – likums Latvijā aizsargā darbinieku, nevis uzņēmumu iegribas.
Diskusijā tiek precīzi citēts Darba likuma 84. pants, kas regulē konkurences ierobežojumus. Likums nosaka: ja darba devējs vēlas, lai darbinieks nestrādātu pie konkurentiem, līgumā obligāti jābūt norādītam:
11. Ierobežojuma laikam (maksimāli 2 gadi pēc darba tiesisko attiecību izbeigšanās),
2. Ģeogrāfiskajai vietai un darbības jomai,
3. Un pats galvenais – obligātam pienākumam darba devējam maksāt atbilstošu ikmēneša kompensāciju par šo ierobežojumu.
“Ja tas ir tīri vienkārši ‘tu nedrīksti tagad strādāt pie x konkurenta’ bez jebkādas atlīdzības par tavas brīvības ierobežošanu, tad tāds punkts nav spēkā. Līgums nav augstāks par likumu,” rezumē kāds lietotājs.
Šis skaļais gadījums sociālajos tīklos kalpo kā kārtējais un ļoti jūtīgais atgādinājums ikvienam strādājošajam Latvijā – pirms parakstīt jebkādu dokumentu, kas ierobežo tiesības pelnīt, ir rūpīgi jāizpēta savas tiesības, lai nekļūtu par kārtējo upuri lielo uzņēmumu spēlītēs.
Latvijas likumdošana (konkrēti Darba likums) nosaka, ka darba devējs var ierobežot darbinieka tiesības strādāt citur, taču šim aizliegumam ir ļoti stingri noteikumi. Bez pienācīga pamatojuma un kompensācijas to darīt nedrīkst.
Situācija jādala divās daļās: kamēr tu vēl strādā uzņēmumā un kad darba attiecības jau esi pārtraucis.
1. Kamēr tu vēl strādā pašreizējā darba vietā (Blakus darba ierobežojums)
Darba likuma 91. pants nosaka, ka darbiniekam ir tiesības slēgt darba līgumu ar citu darba devēju (strādāt blakusdarbu), ja vien darba līgumā vai koplīgumā tas nav īpaši ierobežots.
Darba devējs var aizliegt strādāt citur tikai tad, ja tas ir pamatoti ar darba devēja pamatotām un aizsargājamām interesēm. Aizliegums ir spēkā, ja otrs darbs:
Rada interešu konfliktu (piemēram, tu vēlies strādāt tieša konkurenta uzņēmumā);
Negatīvi ietekmē tavu spēju kvalitatīvi un droši veikt pamatdarbu (piemēram, nakts darbs citur traucē strādāt dienā, vai tiek pārkāpti likumā noteiktie maksimālie darba laika ierobežojumi).
Svarīgi: Ja darba līgumā šāda aizlieguma nav, tu drīksti strādāt citur, par to pat neinformējot pamatdarba devēju (kamēr tas netraucē tavam darbam).
2. Kad tu aizej no darba (Konkurences ierobežojums)
Šī ir situācija, kas visbiežāk izsauc strīdus. Uzņēmumi mēdz līgumā ierakstīt punktu, ka pēc darba uzteikšanas tu, piemēram, gadu nedrīksti strādāt pie konkurentiem vai dibināt savu biznesu tajā pašā jomā.
Darba likuma 84. pants nosaka, ka šāds aizliegums ir spēkā tikai tad, ja tiek izpildīti visi šie nosacījumi:
Tam jābūt rakstiskam: Vienošanās par konkurences ierobežojumu ir jāparaksta abām pusēm.
Jābūt reālam pamatojumam: Tam jābūt saistītam ar informāciju, kas ir darba devēja rīcībā un kuras izmantošana pie konkurenta var radīt uzņēmumam zaudējumus (piemēram, piekļuve klientu datubāzēm, unikālām tehnoloģijām, komercnoslēpumiem). Tas nevar attiekties uz vispārīgām prasmēm, ko tu proti.
Termiņa ierobežojums: Maksimālais laiks, uz kādu var aizliegt strādāt pie konkurentiem, ir 2 gadi no darba attiecību izbeigšanas dienas.
Obligāta ikmēneša kompensācija: Šis ir punkts, ko darba devēji visbiežāk “aizmirst”. Likums nosaka: ja tev aizliedz strādāt tavā profesijā pie konkurentiem, darba devējam visa šī ierobežojuma perioda laikā katru mēnesi ir jāmaksā tev atbilstoša ikmēneša kompensācija. Kompensācijas apmēram ir jābūt samērīgam ar to, cik lielā mērā tiek ierobežota tava iespēja nopelnīt.
Tukšs aizliegums nedarbojas: Ja darba devējs līgumā vienkārši ierakstījis “Aizliegts strādāt pie konkurentiem”, bet pēc darba uzteikšanas nemaksā tev par to naudu, šis punkts nav spēkā. Līgums nevar būt augstāks par likumu. Latvijā nevienam nevar liegt tiesības pelnīt iztiku, ja vien darba devējs šo dīkstāvi vai ierobežojumu pats neapmaksā.
Vai tu esi saskāries ar negodprātīgu priekšnieka rīcību? Varbūt tevi apkrāpa vai centās apkrāpt? Varbūt tev ir kāds jautājums par darba attiecībām? Raksti savu stāstu man uz [email protected].
