“Ārā taču tik lieli mīnusi!” Pauls neizpratnē, kāpēc šogad kurmji rok arī ziemā; izrādās – viņu dzīve ir interesantāka, nekā mums varētu šķist
0
Vai kurmji ziemā guļ? Daudziem varētu šķist, ka līdz ar aukstuma iestāšanos arī šie zemes racēji dodas atpūtā, taču patiesība ir pavisam cita. Lasītājs Pauls aktualizē šo tematu.
“Esmu apjucis! Vai man vienīgajam šķita, ka kurmji ziemā neveido kurmjrakumus? Gāju šodien pastaigā un redzu – milzīgs kurmjrakums. Kā tā var būt? Ārā taču tik lieli mīnusi!” satrauktu vēstuli redakcijai atsūtījis Pauls.
Lai noskaidrotu, vai tā ir normāla parādība, ka arī ziemā kurmji veido rakumus, sazinājos ar Latvijas Nacionālā dabas muzeja Komunikācijas nodaļas vadītāju Intu Langi.
Kurmjiem par gadalaiku ir pilnīgi vienalga
Lange skaidro, ka kurmji ir aktīvi visu gadu – ziemas miegā tie nedodas. “Kurmjiem ir pilnīgi vienalga, kāds ir gadalaiks. Viņi ir zem zemes, un svarīgākais ir, lai augsne nav sasalusi,” stāsta zooloģe. Ir gadi, kad augsne sasalst, piemēram, ja nav sasnigusi liela sniega kārta, tad kurmis rok dziļāk. “Šogad kurmjiem ir ļoti laba situācija, jo sniegs uzsniga pirms sākās lielie mīnusi, tādējādi augsnes virskārta nav daudz sasalusi,” pauž Lange.
Ko kurmji ziemā ēd?
Eksperte skaidro, ka kurmji augsnē ēd bezmugurkaulniekus – visus sīkos kukaiņus. Ziemā tas problēmas nesagādā – viegli var atrast gan sliekas, gan kukaiņus, kāpurus un gliemežus, kuri noslēpušies sausajās lapās vai zālē zem sniega. “Kurmim atliek parakt mazliet vaļā, un viņš to visu var dabūt,” teic zooloģe.
Taču, ja ir barga ziema bez sniega, arī uztraukumam nav pamata. Kurmji dzīvo diezgan dziļi zemē, un šie zīdītāji esot diezgan viltīgi – viņi zem zemes veido kambarīšus, kur ierīko ēdiena krātuves, piemēram, ar “aizkostām”, paralizētām sliekām. Tādējādi kurmji kādu laiku var arī slinkot un nedoties medībās, jo vienmēr ir ko ēst.
Cik dziļi kurmji dzīvo?
Dziļākā ala kurmjiem ir apmēram 60 centimetru līdz viena metra dziļumā. Parasti augsne pat bargākajās ziemās vairāk par pusmetru dziļumā nesasalst, norāda Lange. Savukārt medību alas viņiem parasti ir divu līdz piecu centimetru dziļumā. Ja kurmji veido jaunu alu, tad uz augsnes izveidojas tā sauktie kurmjrakumi.
Šie zīdītāji ir nesaticīgi – parasti viņi dzīvo pa vienam. Taču dzīvesvieta tiem ir liela – viņu alas var būt 100, 200, pat 300 metru garumā. Pa šīm alām kurmis var pārvietoties gadiem, un neatkarīgi no gadalaika var izveidot arī jaunu alu. Ja sniegs un augsne ir irdena, kurmis bez problēmām augsni “izmet” uz augšu, izveidojot kurmjrakumu. Ja sniegs nav irdens, tad rakumus neredzēsim, bet tas faktu nemaina – kurmis tāpat zem zemes dzīvo un aktīvi darbojas. “Kurmis turpina strādāt visu laiku,” saka zooloģe.
Viņa atgādina – tur, kur augsnē ir kurmis, tur nebūs zemesvēži un citi kaitēkļi, jo kurmji tos ļoti ātri “izķer”.
“Ja mūsu īpašumā ir ieviesies kurmis, tad sev mēs varam sist pa plecu, ka esam ļoti labi saimnieki, jo mums ir laba augsne un labas trūdvielas. Savukārt tur, kur ir plika augsne, kur nav barības vielu, kur nedzīvo sliekas un citi kukaiņi, kurmis nebūs,” stāsta Lange.
