“Arī piecgadniekus varētu jau saukt par pirmklasniekiem kā Anglijā,” Batņa par reformām mūsu skolās 0
Uz skolu jau sešos gados – laba vai slikta doma? Vai Latvijā to vajadzētu ieviest? Varbūt tā patiesībā praksē jau notiek, tikai mēs to saucam par sagatavošanas grupu?
“Mūsu piedāvājums bija pat piecgadniekus, iespējams, uzskatīt par pirmkasniekiem, jo šobrīd piecu un sešu gadu vecumā bērniem ir obligātā apmācība. Ja bērns nav izgājis šo apmācību posmu piecos un sešos gados, uz skolu nemaz nevar iet. Arī Anglijā ir šāda pieeja, to var darīt, bet ir viena nianse – jāsaprot, kā to izdarīt. Lozungi šeit nestrādās. Piemēram, sešgadnieki mierīgi varētu turpināt mācības pirmsskolā, sakārtojot sistēmu, šo visu var izdarīt,” TV24 raidījumā “Kārtības rullis” skaidro Česlavs Batņa, Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas deputāts (AS), bijušais Ādažu vidusskolas direktors.
Viņš norāda, ka tam ir ekonomists pamatojums, kā arī šādā veidā ierēdņi cenšas izveidot sistēmu, ka skolu nebeidz 20 gadu vecumā, jo šādi gadījumi ir bijuši.
Iepriekš par šo tēmu izteikusies Inga Vanaga, Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības priekšsēdētāja, komentējot TV24 raidījumā “Preses klubs” Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) pausto iespējamību bērniem skolas gaitas sākt jau no sešu gadu vecuma, uzsvēra, ka šis jautājums nav nekas jauns, taču pašreizējā situācijā tas liek noprast, ka IZM ir izmisuma stāvoklī.
Viņa norādīja, ka IZM jāveic būtiski naudas taupīšanas pasākumi — plānotais samazinājums ir 22,4 miljoni eiro, kas ir otrais lielākais pēc Satiksmes ministrijas (23,2 miljoni). Šāda budžeta samazināšana ir smags trieciens nozarē, kas vēl tikai pamazām atgūstas no 2008.–2010. gada krīzes, kad finansējums tika samazināts aptuveni par 40%.
Vanaga norādīja, ka jebkura reforma, tostarp bērnu skolas gaitas uzsākšana agrāk, prasa rūpīgu analīzi — jāizvērtē mācību līdzekļu pieejamība, fiziskā un emocionālā vide, kā arī personāla sagatavotība. Viņa īpaši uzsvēra, ka sešgadīgos nevar vienkārši ielikt klasē, ignorējot psihologu rekomendācijas un bērnu vajadzības.
Viņa cer, ka šādas reformas nekļūs par steidzamu lēmumu, jo nepieciešamas padziļinātas diskusijas un rūpīga sagatavošanās. “Ļoti skumji, ka ministrija ir spiesta spert šādu soli, lai atrastu naudu.”
Vanaga aicināja politiķus atrast drosmi sēsties pie viena galda kopā ar nozares partneriem. “Mūsu padoms ir Singapūras recepte krīzes laikā. Viņi vienojās – pārvaldība, caurskatāmība, prioritātes – drošība, veselība un izglītība.”
