Seimuškāne: “21. gadsimtā atņem bērnus un nogalina, bet neviens valstvīrs netiek galā. Vai mēs vispār varam uzticēties Eiropai?” 0
Ceturtdien Parlaments aicināja ES uzņemties lielāku atbildību par Eiropas drošību un aktīvi iesaistīties miera panākšanā Ukrainā. Savu viedokli par to izsaka arī Lilita Seimuškāne, Latvijas Universitātes Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultātes maģistra studiju programmas “Sabiedrības vadība” direktore.
“Mani uztrauc, pazemo un dara bažīgu tas, ka 21. gadsimtā mēs esam nonākuši līdz situācijai, ka ir viena lielvalsts var citai valstij atņemt bērnus un teritorijas, nogalināt cilvēkus, atņemt teritorijas, un pasaulē nav valstsvīru, kas ar to spēj tikt galā. Šeit notiek tirgošanās par to, cik daudz atņemt. Vai mēs vispār varam uzticēties politiķiem? Vai mēs vispār varam uzticēties Eiropas politikai? Un citu valstu demokrātijas politikai?” viņa TV24 raidījumā “Preses Klubs” retoriski jautā.
Pēc ASV administrācijas nesenajiem centieniem izbeigt karu Ukrainā deputāti pieņēma rezolūciju ar 401 balsi par, 70 pret un 90 atturoties, aicinot ES un tās dalībvalstis šajā izšķirošajā ģeopolitiskajā brīdī uzņemties vadību un turpināt sadarboties ar ASV un līdzīgi domājošiem partneriem, lai nodrošinātu, ka sarunas par taisnīgu un noturīgu mieru Ukrainai ir balstītas uz starptautisko tiesību principiem. Deputāti uzskata, ka pirms ilgtspējīga miera nolīguma jāpanāk pamiers. Miera pamatā jābūt stingrām ES un ASV drošības garantijām Ukrainai, lai nepieļautu atkārtotu agresiju un nekavējoties pret to vērstos.
Deputāti arī norāda, ka ES un tās dalībvalstis nekādā gadījumā neatzīs uz laiku okupēto Ukrainas teritoriju par Krievijas teritoriju. Tā kā kara iznākums būtiski ietekmēs visas Eiropas drošības kārtību, viņi uzsver nepieciešamību iesaistīt Eiropu jebkurās miera sarunās. Viņi atkārtoti uzsver, ka “neko par Ukrainu nevar lemt bez pašas Ukrainas un neko par Eiropu — bez Eiropas.”
Vašingtonas neskaidrā attieksme pret Ukrainu kavē ilgstošu mieru
Rezolūcijā deputāti “pieņem zināšanai” ASV administrācijas centienus izbeigt Krievijas agresijas karu pret Ukrainu. Vienlaikus viņi norāda, ka Vašingtonas “ambivalence attiecībā uz Ukrainu” kaitē mērķim panākt ilgtspējīgu mieru. Deputāti arī uzsver, ka neviens miera nolīgums nedrīkst ierobežot Ukrainas spējas aizstāvēt savu suverenitāti, neatkarību un teritoriālo integritāti. Viņi atkārtoti uzsver, ka Ukrainai ir brīvība izvēlēties savas drošības un politiskās alianses, un Krievijai nav veto tiesības šajā jautājumā.
EP deputāti aicina piešķirt Ukrainai „reparāciju aizdevumu”, ko nodrošina ar iesaldētajiem Krievijas aktīviem
Rezolūcijā arī uzsvērts, ka jebkādā miera nolīgumā jāparedz, ka Krievija pilnībā kompensē materiālos un nemateriālos zaudējumus, ko tā nodarījusi Ukrainai. Deputāti aicina ES un tās dalībvalstis bez turpmākas kavēšanās pieņemt un īstenot juridiski un finansiāli pamatotu „reparāciju aizdevumu” Ukrainai, ko nodrošina ar iesaldētajiem Krievijas aktīviem. Viņi uzsver, ka šo aktīvu liktenis un investēšanas nosacījumi nav apspriežami bez ES. Parlaments arī uzstāj, ka ES sankcijas nedrīkst atcelt, pirms nav panākts un īstenots miera nolīgums. Ja Krievija atteiksies piedalīties nopietnās miera sarunās, deputāti aicina ES noteikt jaunas būtiskas sankcijas.
