Putinam ir plāns kā pārspēt Trampu: ASV analītiķe atklāj, ko tas ietver 0
Pēc Putina teiktā, Krievijai pašlaik ir priekšrocības karā pret Ukrainu, tāpēc Kremlis neparakstīs ASV miera līgumu. Baltais nams , neapmierināts ar strupceļu sarunās par kara izbeigšanu, ir izvirzījis Ukrainas prezidentam Volodimiram Zelenskim ultimātu parakstīt miera līgumu līdz Ziemassvētkiem, raksta ASV analītiķe Rebeka Koflere laikrakstā The Telegraph .
Raksta autore apgalvo, ka Baltā nama vadītājs tagad patiesi tic, ka problēma ir eiropiešos un Zelenskī. Viņš, šķiet, neapzinās, ka pat ja Ukrainas prezidents piekritīs miera plānam, Putins joprojām būs pret to.
Publikācijā uzsvērts, ka ASV prezidents uzskata, ka Kremlis parakstīs līgumu, jo “Krievijai ir priekšrocības”. Taču Koflere uzskata, ka tieši tāpēc Putins to nedarīs – viņam tas nav vajadzīgs.
Koflers min vairākus iemeslus, kāpēc Krievijas prezidents nepiekritīs vienošanās noslēgšanai. Pirmkārt, Putinam ir pietiekami daudz cilvēku un materiālo resursu, lai turpinātu ilgstošu karu.
“Krievijas priekšrocības — bruņoto spēku lielums, ieroču arsenāls, militāri rūpnieciskais potenciāls, karadarbības stils un augstā tolerance pret cilvēku upuriem — dod Putinam pārliecību spēlēt augstu likmju spēli ar Trampu un NATO,” teikts publikācijā.
Rakstā citēti dati, kas liecina, ka Krievijā pašlaik ir aptuveni 1,32 miljoni militārpersonu. Turklāt paredzams, ka saskaņā ar Putina 2024. gada dekrētu šis skaitlis pieaugs līdz 1,5 miljoniem.
Vienlaikus Ukrainā vērojama personāla krīze. Tiek ziņots, ka Ukrainas karavīra vidējais vecums ir sasniedzis gandrīz 45 gadus, lai gan mobilizācijas vecums valstī ir 25 gadi.
Turklāt apvienojumā ar Maskavas militāri rūpniecisko potenciālu, kas ļauj tai ievērojami apsteigt konkurentus munīcijas ražošanā, Krievija varētu pārspēt Ukrainu un Rietumus izsīkuma karā.
Otrkārt, pēc Kofleras teiktā, Kremļa līderis Vladimirs Putins neuzticas Amerikas prezidentam. Tramps pēdējā gada laikā ir vairākkārt mainījis savu nostāju par karu Ukrainā. Baltā nama vadītājs ir pārtraucis un pēc tam atsācis izlūkdienestu informācijas apmaiņu un militāro palīdzību Ukrainai, un pat pilnvarojis Kijivu veikt triecienus dziļi Krievijas teritorijā.
Iespējams, Putins uzskata, ka pēc Trampa valdīšanas beigām, pēc trīsarpus gadiem ASV politika atgriezīsies pie savas “normālās” bāzes. Tiek atzīmēts, ka neatkarīgi no tā, kas atradās Baltajā namā, ASV politika attiecībā pret Maskavu vairākas desmitgades ir bijusi ievērojami konsekventa, koncentrējoties uz Krievijas “demokratizāciju”.
Maskava uzskata demokrātijas veicināšanu par antikrievisku un baidās, ka Rietumi vēlas gāzt Putinu no varas. Autore arī norādīja, ka Krievijas diktators ir vairākkārt paudis aizdomas, ka patiesais iemesls, kāpēc Vašingtona cenšas panākt pamieru, ir dot Ukrainai iespēju ievilkt elpu un atgūt spēkus. Tikmēr NATO varētu palielināt militāro ražošanu, lai atjaunotu Kijivas apbruņošanu un tādējādi palīdzētu Ukrainai atgūt savas teritorijas.
Treškārt, Koflere norāda, ka Putins uzskata, ka ASV un NATO nemēģinās piespiest viņu pieņemt plānu. Viņa uzskata, ka šī ir pamatota cerība, jo NATO trūkst kaujas spēka un gribasspēka, lai karotu ar tik Krieviju.
Autore arī raksta, ka Maskava uzskata, ka bezpilota lidaparātu karadarbība ir slepena formula sadursmes ar NATO novēršanai. Asimetrija starp Krievijas spēju ražot ofensīvus bezpilota lidaparātus un NATO spēju ražot aizsardzības raķetes ir 50–60 reizes lielāka Krievijai par labu. Tādēļ tieša NATO dalība būtu ekonomiski neizdevīga.
Tiek minēts piemērs, ka, ja Krievija vienlaikus palaistu 800 dronus, kas regulāri notiek Ukrainā, saskaņā ar raksta autores Rebekas Kofleres aprēķiniem Eiropa dažu nedēļu laikā izsmeltu visu savu aizsardzības raķešu arsenālu. Tāpēc rakstā teikts, ka Putins ir pārliecināts, ka Krievija var piespiest Ukrainu un Rietumus kapitulēt, un, visticamāk, nepiekritīs darījumam, ja tas neatbildīs viņa nosacījumiem.
Tomēr Koflere neizslēdz iespēju, ka Krievijas diktators cenšas maldināt Trampu, liekot viņam noticēt, ka Zelenskis un eiropieši ir nepiekāpīgās puses.
Tieši šī iemesla dēļ, viņasprāt, Kremļa vadītājs uzslavēja ASV 28 punktu miera plānu, norādot, ka tas “principā” varētu kļūt par “pamatni turpmākām vienošanām”, un noraidīja Ukrainas un Eiropas 19 punktu versiju kā “absolūti nekonstruktīvu” priekšlikumu.
Autore norāda, ka Putina plāns ir vilcināt sarunas ar Trampu, turpinot operācijas Ukrainā, līdz Kijeva kapitulēs vai līdz Ukraina un Rietumi pieņems Krievijas nosacījumus miera līgumam.
Autors arī piebilst, ka Krievijas diktators iegūst nozīmīgus diplomātiskos punktus, demonstrējot pārējai pasaulei, ka Krievija atrodas uz līdzvērtīgas pozīcijas ar Amerikas Savienotajām Valstīm, nevis ir izolēta.
Koflere neizslēdz iespēju, ka Kremlis vēl vairāk cenšas sašķelt ASV un Eiropas attiecības un izvairīties no acīmredzamā Trampa kompromisa. Šķiet, ka Putins uzskata, ka var manipulēt ar saviem oponentiem.
