Prēmijas atteiktas, kritēriji nesaprotami: paralimpietis Snikus neizpratnē par Latvijas Nacionālās sporta padomes lēmumu 0
Latvijas paralimpietis Rihards Snikus savā “Facebook” profilā izteicis neapmierinātību par valsts naudas balvu piešķiršanas kritērijiem sportistiem, kuri sasnieguši augstus rezultātus. Trešdien Latvijas Nacionālā sporta padome (LNSP) lēma par naudas balvu piešķiršanu kopumā 813 089 eiro apmērā vairāk nekā 70 sportistiem, tostarp paralimpietei Diānai Krūmiņai.
Taču Snikusam, kurš izcīnīja divas zelta godalgas Eiropas čempionātā, naudas balvu piešķirt nav plānots. Snikus savā Facebook ierakstā paudis visai lielu neapmierinātību par LNSP lēmumu, rakstot: “Šodien Latvijas Nacionālā sporta padome pieņēmusi lēmumu par izcilāko sportistu apbalvošanu, bet lielai daļai sportistu, arī paralimpiešu prēmijas atteiktas. Lai gan MK noteikumi Nr.26 “Noteikumi par kārtību, kādā piešķiramas naudas balvas par izciliem sasniegumiem sportā, un naudas balvu apmēru” nosaka pretējo.”
Snikus detalizēti skaidro, ka viņa grupā startēja 11 sportisti no astoņām valstīm, kas Eiropas līmeņa sacensībās ir liels dalībnieku skaits, jo sagatavot jātnieku ar atbilstošu zirgu un paralimpisko kustību traucējumu sportistu ir izaicinājums. Tomēr viņam prēmija atteikta, jo neesot startējušas 10 valstis, kā to pieprasa neoficiālais kritērijs.
“Ne es ar savu Eiropas čempiona titulu, ne Aigars Apinis ar pasaules čempiona titulu nesaņemsim valsts atzinību. Tomēr interesanti, ka esam nominēti Trīszvaigžņu balvai kā augstāko sasniegumu paralimpieši šajā gadā. Šeit pat nav runa par naudu – runa ir par atklātu spēli. Cilvēki, treneri, komandas, atbalsta personāls rēķinājās ar kaut kādu atzinību un finansiālu atbalstu, kas ir ļoti svarīgs katra nākošā gada startiem,” norāda Snikus.
Snikus arī norāda, ka naudas balvas būtība ir pateikt paldies komandai, kas iegulda savu laiku un līdzekļus, lai sportists varētu sasniegt augstus rezultātus: “Šeit pat nav runa par naudu – runa ir par atklātu spēli. Cilvēki, treneri, komandas, atbalsta personāls rēķinājās ar kaut kādu atzinību un finansiālu atbalstu, kas ir ļoti svarīgs katra nākošā gada startiem. Šeit es runāju ne tikai savā vārdā. Manā komandā ir cilvēki, bez kuriem es nevaru aizbraukt uz sacensībām un šīs naudas balvas ir veids, kā es varu tiem pateikt paldies, jo visi iegulda savu laiku un finanses, lai medaļas Latvijai atvestu. Parasportistu un treneru ikmēneša algas (kam tādas vispār ir), kā arī asistenta atalgojums neļauj strādāt šo darbu bez savu līdzekļu un entuziasma ieguldīšanas. Prēmijas, kas noteiktas MK noteikumos ir gaismas stariņš šajā spēlē. Turklāt, šī ziņa atnāca pēdējā brīdī gada noslēgumā.”
Viņš atzīst, ka ir pieci galvenie punkti, kas šajā visā lietā satrauc:
“1. Joprojām prēmiju piešķiršanas sistēma nav sakārtota un caurspīdīga. Daudz kas atkarīgs no lēmēju subjektīvās izpratnes un attieksmes.
2. Nekur nav minēts punkts par nepieciešamo valstu skaitu prēmijas saņemšanai un robeža starp lielām finansēm un 0 tik šaura – 10 sportisti un tūkstošiem liela prēmija vai 8 un pilnīgi nekas. Šobrīd MK noteikumi neparedz šādu sportistu šķirošanu. Tas ir šaura cilvēku loka iegansts.
3. Diez vai viens valstu skaita kritērijs būtu attiecināms uz vienu kontinentu kā Eiropas čempionāts un Pasaules mērogu.
4. Manā sporta veidā starptautiski ir noteikts, ka discpilīnā ar Freestyle mūziku startē tikai sacensību labākie 8 sportisti. Tātad, ja izcīnīšu zeltu šeit, man arī nekas pienāktos.
5. Latvijas mērogā šis šķiet vēl absurdāk, jo lielās valsts vienmēr atvedīs vairāk dalībnieku.”
Viņš aicina ikvienu izdarīt secinājumus par valdošo politiķu, kas lēma par šo jautājumu, attieksmi pret sportistiem, tai skaitā parasportu, kur tā jau ikdiena ir smaga. Snikus atzīmē, ka uzskata, ka lēmums, kas tiek virzīts uz Ministru kabinetu apstiprināšanai, ir netaisnīgs un aizskarošs sportistiem.
Jau iepriekš vēstīts, ka Latvijas Nacionālā sporta padome (LNSP) trešdien atbalstīja naudas balvu piešķiršanu vairākiem sportistiem ar izciliem sasniegumiem kopumā 813 089 eiro apmērā, aģentūrai LETA pavēstīja Izglītības un zinātnes ministrijā (IZM).
Izskatīšanai LNSP sēdē bija iesniegts priekšlikums Ministru kabinetam piešķirt naudas balvas par izciliem sasniegumiem olimpiskajos sporta veidos no 2024. gada nogales līdz 2025. gada 30. septembrim.
Plānots, ka naudas balvas saņems sportisti un viņu treneri, tostarp šķēpmetējas Anete Sietiņa, kurai plānots piešķirt 17 075 eiro, un Diāna Krūmiņa, kurai paredzēta naudas balva 28 458 eiro apmērā. Šorttrekistam Robertam Krūzbergam plānots piešķirt naudas balvu 10 245 eiro apmērā, bet kamaniņu sportistiem Mārtiņam Botam un Robertam Plūmem – katram 12 806 eiro, kā arī biatlonistei Baibai Bendikai – 14 229 eiro.
Kopumā naudas balvas piedāvāts piešķirt 78 sportistiem un vairākiem desmitiem treneru, kā arī vairākiem sportistus apkalpojošajiem darbiniekiem.
Balvas paredzētas par augstiem sasniegumiem Pasaules un Eiropas čempionātos, starptautiskajās sacensībās un universiādēs.
Kopējā piešķiramā summa naudas balvās sasniedz 813 089 eiro, tai skaitā 770 403 eiro no valsts budžeta programmas “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem”.
Vienlaikus LNSP izskatīja arī IZM priekšlikumus par līdzekļu piešķiršanu sporta federācijām sporta attīstības veicināšanai, tostarp Latvijas Slidošanas asociācijai, Latvijas Kamaniņu sporta federācijai, Latvijas Biatlona federācijai, Latvijas Basketbola savienībai un citām, kopumā nodrošinot mērķtiecīgu un prognozējamu atbalstu sporta nozares attīstībai.
IZM ieskatā turpmāk nepieciešams koncentrēt finansējumu sporta veidos, kur ir lielākā bērnu un tautas sporta iesaiste. Pilnveidojot nozares finansēšanas kārtību, tiks radīti priekšnosacījumi prognozējamai bērnu un jauniešu sporta attīstībai, veicināta tautas sporta pieejamība visā valstī, kā arī stiprināts augstu sasniegumu sports, norāda ministrijā.
Sēdes dalībnieki arī tika informēti, ka rakstveida procesā ir saskaņoti priekšlikumi par vairāku starptautisku sacensību rīkošanu Latvijā bez valsts finansējuma garantijām.
Starp sacensībām, uz kuru rīkošanu pretendē sporta veidu federācijas, ir 2026. gada Eiropas čempionāts Formula 4 laivu klasē Alūksnē, 2027. gada pasaules čempionāts galda hokejā Valmierā, 2028. gada pasaules čempionāts virves vilkšanā un 2028. gada Eiropas čempionāta volejbolā vīriešiem grupas turnīrs.
LNSP ir sabiedriska konsultatīva institūcija, kas piedalās valsts sporta politikas izstrādē, veicina sporta attīstību un sadarbību sporta jomā, kā arī lēmumu pieņemšanu ar sportu saistītajos jautājumos. Sporta padomi vada Ministru prezidente Evika Siliņa (JV).
LNSP darbojas aizsardzības, finanšu, iekšlietu, izglītības un zinātnes, labklājības un veselības ministri, kā arī izglītības un zinātnes ministra noteiktā par sportu atbildīgā augstākā valsts amatpersona.
Tāpat padomē ir pārstāvētas vairākas sporta nozares organizācijas – Latvijas Olimpiskās komitejas, Latvijas Sporta federāciju padomes, Latvijas Sporta veterānu (senioru) savienības, Latvijas Tautas sporta asociācijas, Latvijas Pašvaldību savienības un Latvijas Augstskolu sporta savienības vadītāji.
