Arnis Muižnieks
Arnis Muižnieks
Publicitātes foto

Arnis Muižnieks: Būt pietiekami stipriem, lai nosargātu savas intereses un zemi 1

Dzidra Smiltēna, žurnāls “Baltijas Koks”

Šajās dienās, kad mūsu lielākajā un arī nozīmīgākajā mežsaimniecības uzņēmumā AS Latvijas valsts meži (LVM) ir akcionāra iecelta jauna padome, nevilšus prātā nāk atmiņa par uzņēmuma tapšanas pirmsākumiem. Kāda toreiz valdīja situācija Latvijas meža nozarē kopumā? Kāpēc radās vajadzība atdalīt mežu uzraudzību no apsaimniekošanas, izveidojot jaunu Valsts meža dienestu un AS Latvijas valsts meži?

Latviju šķērsos nokrišņu zona, kas atnesīs vienu no spēcīgākajiem sniegputeņiem šoziem. Vai prognoze par vētru joprojām spēkā? 1
“Visā pasaulē cilvēki sadalīti vienos un otros, un vairs nezinu, kuri ir labie un sliktie.” Saruna ar komponistu Zigmāru Liepiņu
“Mēs te tupēsim ar maskām, kodiem un ierobežojumiem, kamēr visa pārējā Eiropa dzīvos kā 2019. gadā,” Soctīklotāji par Pavļuta paziņojumu 244
Lasīt citas ziņas

Toreiz domas dalījās: tie, kuri bija paspējuši tikt pie ilgtermiņa līgumiem, viens otrs pat uz 99 gadiem, bija neapmierināti, taču lielais vairums nozares cilvēku šo ideju atbalstīja, jo cerēja, ka koksnes resursu ieguvē no valstij piederošajiem mežiem visiem būs vienlīdzīgas tiesības: piedalīties konkursos un, nosolot augstāko cenu, nopirkt pārstrādei baļķus. Tādā veidā nodrošinot koksnes plūsmas nepārtrauktību vienai no svarīgākajām Latvijas tautsaimniecības nozarēm – kokrūpniecībai.

Taču, lai to panāktu, līdzšinējo kārtību vajadzēja mainīt pašos pamatos. Radīt priekšnosacījumus, lai mežsaimniecība valsts mežos Latvijā balstītos uzņēmējdarbības principos – ieguldot līdzekļus, gūtu ekonomisko labumu nākotnē.

CITI ŠOBRĪD LASA

Tika pārveidoti līdzšinējie augošu koku uzmērīšanas paņēmieni, mainīta cirsmu novērtēšanas sistēma, iedibināta analītisko datu sistematizēšana par koksnes tirgu, izstrādāta metodika kokmateriālu sortimenta apkopošanai pa Latvijas reģioniem un vēl daudzas citas līdz galam šobrīd pat neuzskaitāmas lietas.

Nemainīgi un uzticīgi AS Latvijas valsts meži valdi visus šos gadus kopš tās izveides kopā ar savu komandu vada mežsaimnieks un arī šā uzņēmuma izveidotājs Roberts Strīpnieks. Padome mainījusies ik pēc pieciem gadiem, vienu brīdi tās vispār nav bijis un tad atkal pēc Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) ieteikuma ieviesta.

Padomē, kura šobrīd tiek nomainīta, piecus gadus par padomes priekšsēdētāja vietnieku strādājis Arnis Muižnieks. Sarunā žurnālam Baltijas Koks centāmies iezīmēt, kas paveikts aizvadītajā laikā un kādu nozīmi šis uzņēmums ieguvis gan Latvijas, gan arī pasaules kontekstā.

– Zinu, ka esat pieredzējis mežsaimnieks, ieguvis izglītību Latvijas Lauksaimniecības universitātes Meža fakultātē, vadāt Latvijas Meža īpašnieku biedrību, un tomēr – AS Latvijas valsts meži ir pavisam cita apjoma un vēriena uzņēmums. Vai, uzņemoties tik nozīmīga amata – padomes priekšsēdētāja vietnieka – pienākumus, aptvērāt, kāds darba lauks nonāk jūsu atbildībā?

– Ar meža nozari esmu saistīts jau vairāk nekā 20 gadu. Ņemot vērā manu darbošanos nevalstiskajā organizācijā Latvijas meža īpašnieku biedrība (LMĪB) un Eiropas meža īpašnieku konfederācijā Briselē, situāciju nozarē un starptautiskos procesus pārzināju ļoti labi.

Tā kā regulāri piedalos arī lēmumu pieņemšanas procesos Zemkopības ministrijā, kur notiek meža politikas plānošanas dokumentu izstrāde, es labi biju iepazinies ar LVM darbību, struktūru, sasniegumiem. Līdz ar to man nebija jāapsēžas pie galda un tad jāsāk domāt, ko tad viņi šajā valsts uzņēmumā dara.

Droši vien daudziem, kas nav īpaši iedziļinājušies un interesējušies, būs pārsteigums, ka šī valsts kapitālsabiedrība pārvalda 1,60 miljonu hektāru lielas mežu platības, kopumā ar citām zemēm apsaimniekojot 1,62 miljonus hektāru. Visus nu jau vairāk nekā 20 pastāvēšanas gadus uzņēmums arī uzrādījis lieliskus darba rezultātus, dodot lielu ieguldījumu valsts budžetā. Piemēram, 2020. gadā LVM apgrozījums bija 349,7 miljoni eiro. Peļņa daudzu desmitu miljonu eiro lielumā bieži novirzīta tieši mūsu valsts ekonomikas stiprināšanai.

Protams, AS Latvijas valsts meži darbības jomas un struktūrvienības ir tik plašas, ka vienam cilvēkam tās pārraudzīt nebūtu iespējams. Piemēram, LVM Mežsaimniecība, LVM Zemes dzīles, LVM Sēklas un stādi, LVM Rekreācija un medības, LVM Biznesa sistēmu risinājumi.

Tūrisma un atpūtas dabā attīstībai LVM ar zīmolu mammadaba informē sabiedrību un uztur kārtībā atpūtas vietas. Kopš 2000. gada uzņēmums apsaimnieko LVM dabas parku Tērvetē. Dabas parks ir 1200 hektāru liels, un lielāko tā daļu aizņem mežs. Aktīvi darbojas, īpaši piesaistot skolu jaunatni, arī LVM Kalsnavas aborētums.

Ja cilvēku interesē patiešām iedziļināties darba dokumentu saturā, darba patiešām bija ļoti daudz, jo šis uzņēmums dzīvo nepārtrauktā attīstībā, ieviešot daudzas inovatīvas un radošas idejas, kas palīdz virzīt ražošanas procesus.

– Vai, atnākot uz šo valsts kapitālsabiedrību, jums jau bija savs redzējums par turpmāko attīstības stratēģiju? Vai saskatījāt nepieciešamību būtiskām pārmaiņām?

– Protams, sākot strādāt pie vidēja termiņa stratēģijas, ne tikai man, bet arī citiem padomes locekļiem bija savs redzējums. Piemēram, mēs diskutējām, cik daudz LVM vajadzētu atjaunot mežus, tos stādot. Mudinājām saprātīgi izvērtēt, kur daba pati veic atjaunošanu un kur jāiegulda resursi mežu atjaunošanā ar augstvērtīgu materiālu, lai nākotnē iegūtu kvalitatīvu ataudzi.

Bija skaidrs, ka LVM ir jāturpina un jāievieš tās jaunākās zinātniskās atziņas, kādas Latvijā ir pieejamas, pateicoties Latvijas Valsts mežzinātnes institūta Silava darbam. Ir jāpasūta šie pētījumi, lai gūtās zināšanas aizvien papildinātu. Tas ir svarīgi arī klimata pārmaiņu sakarā. Par pielāgošanos šīm pārmaiņām un CO2 piesaisti mēs runājām jau pirms pieciem gadiem. Mans redzējums arī tolaik bija gan par zināšanu izmantošanu uzņēmumā, gan arī dažādos mežsaimnieciskos pasākumos.

LVM ir unikāls uzņēmums visā valsts līmenī. Piedaloties konkursā uz padomes locekļa amatu, tika uzdots jautājums: kāda ir atšķirība starp privātu uzņēmumu un valsts kapitālsabiedrību? Protams, ir vairākas atšķirības, taču viena no būtiskākajām ir tā, ka nevienam citam uzņēmumam īpašnieks nepasaka, cik drīkst saražot un ne vairāk. Tajā pašā laikā pieprasot izaicinošus uzdevumus, ko padome izvirza valdei.

Mums vajag labākus rezultātus, bet esam noteikuši griestus, cik uzņēmums drīkst saražot. Pašlaik daļēji izmantotais Moisejeva algoritms īsti neatbilst mūsdienu situācijai, ilgtspējīga koksnes apjoma aprēķināšanai. Es ceru, ka nākotnē varētu mainīties šie algoritmi, kā nosaka pieļaujamo ciršanas apjomu. Jāņem gan vērā, ka mežs ir ekosistēma un tai ir arī citas funkcijas.

Ja runājam par mežsaimniecību, tad LVM tas ir darbības pamatu pamats. Neskatoties uz procesiem, kas notiek Eiropā un arī Latvijā, šīs valsts kapitālsabiedrības sūtība, ņemot vērā mūsu mežsaimniecības tradīcijas un arī finansiālos rādītājus, kādus tā sasniegusi, uzstādījums nedrīkst mainīties. LVM sasniegumi ir tā pievienotā vērtība, ko tie pievieno mūsu mežiem un koksnei.

– Jūs jau pieminējāt LVM sadarbību ar Latvijas Valsts mežzinātnes institūtu Silava. Šāda savstarpēja sadarbība LVM notiek ar daudzām zinātniskajām institūcijām. LVM kā inovatīvs uzņēmums ar saviem pasūtījumiem konkrētās jomās dzen uz priekšu arī zinātnes attīstību Latvijā.

 Protams, sadarbība zinātnes jomā jau nenotiek tikai ar Silavu. Tādā veidā tiek attīstīta praktiski izmantojamā zinātne. Kopā ar zinātnes atklājumiem LVM ceļ savu efektivitāti. Tas attiecas gan uz kvalitatīva stādāmā materiāla radīšanu, gan pētījumiem ergonomikas jautājumos un daudzās citās lietās.

Piemēram, izpētē par kupicu jeb pacilu veidošanu. Kāds ir laika patēriņš, kopjot meža platības, salīdzinājumā ar tradicionālajām metodēm, kur tiek strādāts ar meža frēzēm. Uzņēmums savā attīstībā ir ļoti daudz ieguldījis un ar katru nākamo soli lielu lēcienu bieži vairs nemaz nevar veikt.

Redzot LVM labos panākumus, sasparojas arī privātā meža īpašnieki, pārņemot pieredzi un izmantojot to savā praksē. Arī viņi sākuši izmantot augstvērtīgākus stādus mežu atjaunošanā un pareizāk kopt stādījumus, kas palielina koksnes pieaugumu.

Tas ir reāls devums meža ražības palielināšanā. Mums ir jāsaka liels paldies 60 un vairāk gadu mežzinātnieku selekcijas darbam. Ja runājam par meža selekciju, mēs jau esam Eiropas sasniegumu līmenī un dažos rādītājos pat pāri tam. Ja nebūtu LVM, iespējams, šis darbs pazustu, jo zinātniekiem ir vajadzīgs pasūtījums praktiskās zinātnes jomā. LVM iegulda lielus līdzekļus, lai šis augsti ģenētiskais materiāls tiktu lietderīgi izmantots. To pierāda arī lielais pieprasījums pēc stādiem.

Padomes darbības laikā ir pieņemti vairāki lēmumi par investīcijām modernu, ar inovatīvām tehnoloģijām aprīkotu kokaudzētavu platību paplašināšanā, kas noteikti rezultēsies tuvāko gadu laikā. Tad pieejamība kvalitatīviem koku stādiem palielināsies. Taču jau šogad skuju koku stādus meža īpašnieki var brīvi iegādāties, piesakoties LVM kokaudzētavās.

Ja runā par pētījumu pasūtīšanu, domāju, ka mežzinātnē Latvijā klātos daudz grūtāk, un arī tās zināšanas, kas tiek ienestas nozarē, būtu mazākas, ja uzņēmums aktīvi nepiedalītos un nebūtu ieinteresēts jaunu atklājumu piesaistē. Šīm, tāpat kā daudzām citām darbībām, ir ķēdes reakcijas efekts. Viena lieta izriet no otras un savstarpēji sasaista.

LVM atbalsts zinātnei piesaista arī jaunus cilvēkus, pēdējos gados LLU Meža fakultātē pat veidojas konkurss. Pēc augstskolas beigšanas viena daļa pievienojas meža nozarei, bet citi pievēršas zinātnei un kļūst par zinātniekiem. Tas nozīmē, ka Silavā un arī citās zinātniskajās institūcijās jaunu prātu un svaigu ideju nepietrūks.

Šobrīd privāto mežu īpašnieki vēl nav tik finansiāli spēcīgi, lai varētu kaut ko līdzīgu atbalstīt. Tas devums no LVM kā mežsaimniecības flagmaņa ir ļoti būtisks. Redzot dažādos vērtējumus par darba devējiem, kā tiek vērtēta iespēja strādāt meža nozares uzņēmumos, konkurss Meža fakultātē liecina, ka kopumā nozare ir attīstījusies, kļuvusi modernāka, pievilcīgāka, un lielā mērā tas ir arī LVM nopelns. Viņu labā reputācija kā darba devējam.

Foto: Shutterstock

– Pašlaik mēs jau varam runāt, ka LVM pievienotā vērtība nav saistāma tikai ar šo valsts kapitālsabiedrību. Tā ir tik ļoti sazarota, ka iestiepjas daudzās citās jomās un aptver visu Latviju.

– Viennozīmīgi. Kaut vai paskatoties, kā saistībā ar LVM attīstās informācijas tehnoloģiju izmantošana mežos. LVM GEO ir mūsu padomes darba laikā attīstīts produkts. Tas jau kļuvis par atsevišķu biznesa virzienu, ko Latvijas valsts mežipiedāvā, un izskatās, ka klientu atsaucība ir ļoti laba. To lieto daudzi uzņēmumi un arī privāto mežu īpašnieki. Tas ir unikāls produkts, un pieprasījums pēc tā nākotnē tikai pieaugs.

Vēl viens virziens, kur uzņēmums atradis labus risinājumus, ir meža ceļu būve. Cilvēki jau reizēm ir izbrīnīti un nesaprot, kāpēc mežā vajadzīgs tik labs ceļš, kāda nav pat pašvaldībai. Taču jāsaprot, ka tā nav pašmērķīga ceļu būvēšana, bet gan labi pārdomāts izmaksu samazinājuma pasākums. Šo ceļu izbūve samazina kokmateriālu transportēšanas un degvielas izmaksas, kas ir ļoti būtiska komponente. Pamainoties pat par vienu centu uz kilometru, kopumā tas dod ļoti lielu ietaupījumu un arī samazina CO2 izmešus.

Arī kokmateriālu transportēšanā uzņēmums ienesis daudzas jaunas iniciatīvas. Piemēram, koka vairogu izmantošana ceļu uzklāšanai. Tas ļauj izvest kokmateriālus pat no visdziļākajiem mežiem. Turklāt šie koka vairogi ir daudzkārt izmantojami un nav katru reizi jāizgatavo no jauna. Tagad īpaši mitrās un kūdrainās vietās sāk izmantot zemē vertikāli iedzītus pāļus. Tie nostiprina grunti, un pa tiem droši var braukt ar kokiem piekrautas mašīnas.Arī ugunsgrēka gadījumā meža ceļš ir neaizstājams- tas ļauj ugunsdzēsējiem piekļūt degšanas vietai un apturēt uguni.

Uzņēmums LVM daudzās lietās ir līderis, jo produktu vai iniciatīvu, ko tas rada, pēc tam izmanto arī citi.

Īpaši gribas izcelt darbu, ko LVM veic dabas aizsardzības jomā, ko pēc tam bauda visa sabiedrība. Daudzi jau nezina, ka, plānojot kādu jaunu cirsmu, vispirms tiek veikts liels priekšizpētes darbs: vai tur nav atrodamas retu putnu ligzdas vai īpaši aizsargājami augi un dižkoki. Šādi nogabali tiek iezīmēti un apieti. Tajos nekādi mežizstrādes darbi nenotiek.

Jāpiemin LVM pašu izveidotais brīvprātīgais mežu aizsardzības pasākumu komplekss. Līdz ar to liela daļa no LVM mežu platībām ir aizsargājamās teritorijas. Mēs visi priecājamies, ka varam vērot ērgļu un citu interesantu putnu ligzdās notiekošo, taču tas iespējams tieši ar LVM rūpēm.

LVM regulāri aicina cilvēkus doties pārgājienos pa viņu ierīkotām interesantām dabas takām, vērot skaistās Latvijas ainavas, uzkāpjot koka torņos. Tādu Latvijā šobrīd ir bezgala daudz. Viena no lieliskām atpūtas vietām ir Tērvetes dabas parks, kuru katru gadu apmeklē un izstaigā tūkstošiem apmeklētāju. Tas arī ir viens no LVM lieliski paveiktajiem darbiem.

Sabiedrības informēšanas un izglītošanas jomā nevar nepamanīt mammadaba aktivitātes, kas vienmēr ir uzrunājošas un atraktīvas, īpaši jau darbā ar bērniem un jauniešiem. Sniedzot jaunas zināšanas gan par norisēm dabā, gan iepazīstinot ar meža nozari un ar to saistītām profesijām.

LVM pieredze un paveiktais raisījis ne tikai mūsu Latvijas cilvēku interesi, bet piesaistījis arī ārvalstu kolēģu un meža nozares speciālistu uzmanību. Daudzi te braukuši iegūt zināšanas, lai pēc tam līdzīgus principus uzņēmuma struktūras izveidē un vadībā izmantotu savā valstī. Uzņēmums LVM ir arī Eiropas valsts mežu apsaimniekotāju asociācijas Eustafordibinātājs un aktīvs tās biedrs.

– Mūsu sarunā gribētos īpaši parunāt par zemes iegādes programmu. LVM pārziņā ir puse no visiem Latvijas mežiem, tad kālab bija vajadzība šīs zemes platības vēl paplašināt?

– Šobrīd varbūt mazāk, bet vienu brīdi cilvēki, kas bija atguvuši savas senču zemes un mežus, sāka aktīvi tās pārdot. LVM patiešām varēja šo faktu ignorēt un zemju uzpirkšanā neiesaistīties. Taču uzņēmums nolēma izveidot atsevišķu programmu un piedāvāt Latvijas cilvēkiem šos īpašumus nopirkt.

Bieži īpašnieki zemi un mežu nepārdod no laba prāta, bet gan tāpēc, ka dzīves problēmas un grūtības spiež to darīt. Vienam jumts jāsalabo, citādi nebūs, kur dzīvot, citam bērni jaizskolo, vēl kādam veselība sašķobījusies un vajadzīga nauda ārstiem un zālēm. Katram sava bēda un liksta. Mežu un zemju uzpircēju netrūka, īpaši jau svežzemnieki bieži stāvēja uz sliekšņa ar biezu naudas maku.

Lai meži un zeme neaizietu svešās rokās, bet paliktu Latvijas valstij, iesaistījās LVM un par atbilstošu cienīgu cenu šos īpašumus tad arī sāka pirkt. Cilvēki labprātīgi nāca un piedāvāja, būdami priecīgi, ka par jauno īpašnieku kļūst Latvijas valsts. Protams, valsts kapitālsabiedrības statuss ietekmēja pirkšanas procesu, tas bija krietni garāks, nekā to spēja piedāvāt privātās kompānijas, formālo lēmumu pieņemšanas procedūra dara savu.

Šajā epopejā mums bija arī viens otrs zaudējums. Pirms pāris gadiem tika pārdota liela meža zemju pakete, kas piederēja ārvalstu uzņēmumam. Valstiski domājot, akciju sabiedrībai noteikti vajadzēja šos īpašumus nopirkt. Bet, paskatoties uz cenu, par kādu tas tika piedāvāts un pēc tam darījums notika, LVM tajā nevarēja piedalīties. Cena bija īpašuma faktiskai vērtībai par augstu, un neviena uzraudzības iestāde to neatbalstītu.

Tagad jau ieskanas balsis – kāpēc mēs palaidām garām šo izdevību un neiegādājāmies. Bet, ja būtu iegādājušies par cenu, kas bija tam brīdim neadekvāta, tad tracis būtu milzīgs. Diemžēl tāda ir valsts kapitālsabiedrības specifika, un ar to jārēķinās.

– Šis Covid-19 laiks ļoti labi izgaismo Latvijas ekonomikas gaismas un arī ēnas puses.  Kā šajā kontekstā izskatās tāds valsts uzņēmums kā AS Latvijas valsts meži?

 – Ja paskatāmies uz valsts uzņēmumiem kopumā, protams, daudzi tika būtiski ietekmēti. Vieni lūdza valsts atbalstu, lai izdzīvotu, citi strādāja ar labiem rezultātiem. LVM komandai izdevās ļoti labi pārvarēt šo Covid-19 laiku. Īpaši jau sākuma periodu, kas bija visgrūtākais. Cilvēki darbojās saliedēti un, galvenais, uzticējās uzņēmuma vadībai un tās pieņemtajiem lēmumiem. Jāsaka – savstarpēji uzticējās viens otram, un tas deva labus rezultātus.

Pamazām arī koksnes tirgi sakārtojās, pircēji norēķinājās, un LVM varēja gan nodokļus samaksāt, gan valstij pienākošo daļu. Šķita, ka AS Latvijas valsts meži ir pelnījusi uzslavas par kārtīgi uzturētu uzņēmumu un prasmi kritiskās situācijās iziet bez zaudējumiem, bet, kā parasti, ierauga jau to melnumu, kas aiz naga gala aizķēries, bet pārējais paskrien garām nepamanīts.

Pandēmijas laiks vēl nav beidzies, tik slikts rādītājs valdību budžeta deficītam pret iekšzemes kopproduktu Eiropā nav bijis sen, ir pieauguši valstu parādi, tas uzliek vēl lielāku atbildību valsts kapitālsabiedrību sekmīgam darbam turpmākajos gados.

– Gan šādās reizēs, gan arī ikdienā ļoti svarīgi ir just pleca sajūtu, tādu vienotu ķēdes reakciju, kur viens ar otru ir saistīts. Šajā savienojumā ikvienam ir milzīga atbildība, un, to apzinoties, rodas spēks, kas notur kopā. Kaut kāda kopīga liela mērķa vārdā. Kāda ir LVM loma šajā kopējā meža nozares sasaistē?

–  Atceros, ko vienā tikšanās reizē teica bijusī zemkopības ministre Laimdota Straujuma: meža nozare, lai arī sastāv no dažādām organizācijām, uzņēmumiem, īpašniekiem, vienmēr savos lēmumos ir bijusi vienota. Viedokļi var atšķirties, bet mērķis visiem ir viens, un bez tā nozare nevar ne pastāvēt, ne arī attīstīties.

LVM nozarē ir sistēmiska uzņēmuma nozīme. Lai atceramies to krīzes brīdi, kad viss juka un bruka ne tikai Latvijā, bet arī pasaulē. Meža nozare sanāca kopā un sprieda, kā glābt uzņēmumus no bankrota. Tie bija LVM, kas visu nozari izglāba. Kaut arī koksnes cenas bija zemas, viņi palielināja ciršanas apjomus, lai uzņēmumiem būtu resursi, ko pārstrādāt un tie nepārtrauktu darbību.

Kad krīze beidzās, tirgi stabilizējās, un uzņēmumi, pārcietuši grūtos laikus, atgriezās pie normāla darba ritma. Tie bija izdzīvojuši. Šodien būtu pavisam cita situācija, ja daudziem darbība būtu jāizbeidz. To pēc tam saprata arī tie cilvēki, kas sākotnēji ar LVM rīcību bija neapmierināti.

Tā ir vesela ķēdes reakcija. 47% no meža platības Latvijā apsaimnieko LVM, tā ir vēsturiski ar valsts apsaimniekošanu saistīta zeme. Tāda tā bijusi pirmās brīvvalsts laikā un arī tagad. Tas ir garants mūsu ekonomikai un normālai valsts funkcionēšanai. Zeme ir mūsu galvenais resurss, un to vajadzētu saprast katram Latvijas cilvēkam, kas uz tās dzīvo. Tāpēc jāsaimnieko ļoti godprātīgi un gudri, jo izaicinājumi jau tikai pieaug.

Es te minēšu Eiropas zaļo kursu, kas aicina mums sasniegt 30% aizsargājamo platību no sauszemes teritorijas, 10% stingri aizsargātas. Mēs tagad zinām, kādi ir biotopu skaitīšanas rezultāti: 80% ir atrasti 300 tūkstošu platībā valsts mežos. Skujkoki vairāk arī ir valsts mežos. Mēs atrodamies tādā zonā. Mums ir daudz boreālo mežu. Šie rezultāti tikai apliecina, ka mēs ar savu saimniecisko darbību šiem biotopiem esam nodrošinājuši labvēlīgu vidi, kur tie ir varējuši izdzīvot un attīstīties.

Bet mums ir jāsaprot, ka arī ar tik godprātīgu saimniekošanu būs vēlme veidot jaunas aizsargājamās teritorijas. Ja to darīs nepārdomāti un brutāli, cietīs ne tikai LVM, bet visa meža nozare, jo tieši šī valsts kapitālsabiedrība ir gan meža nozares, gan arī visas valsts tautsaimniecības svarīgākais un stiprākais ķēdes posms.

Ja nebūs iespējams finansēt zināšanu ieguvi, kas nāk caur pētījumiem, zaudētāji būs visi. Ja samazinās koksnes plūsmas apjomus no LVM, zaudētāji būs visi. Nebūs mežizstrādes, nebūs vairs gateru. Līdz ar to samazināsies arī cilvēku pirktspēja. Daudzi meklēs ceļus projām no Latvijas, un mūsu zeme aizvien vairāk iztukšosies.

Tas momentāni iedragās visu savienoto un attīstīto sistēmu, neko citu līdzvērtīgu nepiedāvājot vietā. Es, beidzot darbu LVM padomē, to atstāju ar tīru sirdsapziņu attiecībā pret meža nozari.

Mēs patlaban stāvam ļoti izšķirošā brīdī. Tāpēc jaunajiem padomes locekļiem varu vēlēt izturību un plašāku redzējumu par uzņēmumu un meža nozari kopumā. Par tiem procesiem, kas notiek Latvijā un arī Eiropā. Īpaši jau saistībā ar zaļo kursu un konkurences tiesību ievērošanu.

Īsti neizprotu, kāpēc Eiropā lietotais termins angļu valodā Green Deal, kas nozīmē – Zaļā vienošanās, Latvijā tiek tulkots kā Zaļais kurss. Šis apzīmējums būtiski maina iecerēto mērķu sasniegšanas veidus. Tas dod iespēju interpretācijām un patvarīgi izvirzītām un noteiktām prasībām.

Zaļais kurss nozīmē, ka mēs paši neesam lēmumu pieņēmēji, bet gan paklausīgi citu pieņemtā izpildītāji. Zaļā vienošanās, savukārt, iesaista ikvienu kopējā procesā un lēmumi var tikt pieņemti tikai visiem par to vienojoties. Ir pēdējais brīdis Latvijā mainīt ne tikai šī jēdziena tulkojumu, bet arī valstisko izpratni un nostāju šīs zaļās vienošanās stratēģijas un nolēmumu izstrādē.

Izaicinājumi, protams, būs ļoti lieli un skaidri iezīmēs, cik mēs esam stipri, lai nosargātu savas intereses un savu zemi.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
Latviju šķērsos nokrišņu zona, kas atnesīs vienu no spēcīgākajiem sniegputeņiem šoziem. Vai prognoze par vētru joprojām spēkā? 1
“Visā pasaulē cilvēki sadalīti vienos un otros, un vairs nezinu, kuri ir labie un sliktie.” Saruna ar komponistu Zigmāru Liepiņu
“Mēs te tupēsim ar maskām, kodiem un ierobežojumiem, kamēr visa pārējā Eiropa dzīvos kā 2019. gadā,” Soctīklotāji par Pavļuta paziņojumu 244
Māris Antonevičs: Kāpēc premjers runā aplamības
“Saslimu ar kovidu, bet testu nodevu tikai pēc nedēļas. No kuras dienas sāk skaitīt karantīnu?” Uz skatītājas jautājumu atbild Stella Lapiņa 26
Lasīt citas ziņas
Latvijā šobrīd otra zemākā minimālā alga Eiropā! Eglītis atklāj, par cik simtiem eiro tā šogad jāpalielina 1
Lasītājs: Saslimu ar kovidu, visas laboratorijas atteicās atbraukt uztaisīt testu, tagad sertifikāta man nav. Kurš atmaksās zaudējumus un uzņemsies atbildību? 35
“Paldies, par darbības imitāciju. Pēc sertifikāta beigām braukšu iepirkties uz Igauniju!” Soctīklotāji par valdības plāniem atcelt ierobežojumus
Īrijā vairs nav jādistancējas. Kā aizvadīta pirmā “brīvlaišanas” nedēļa?
“Paldies, par darbības imitāciju. Pēc sertifikāta beigām braukšu iepirkties uz Igauniju!” Soctīklotāji par valdības plāniem atcelt ierobežojumus
18:33
Latvijā šobrīd otra zemākā minimālā alga Eiropā! Eglītis atklāj, par cik simtiem eiro tā šogad jāpalielina 1
18:16
Slimnīcas vadītājs: Liedzot augstskolām uzņemt rezidentus par maksu, slimnīcās aizvien vairāk trūks speciālistu
18:11
“Man šis gadījums izskatās pēc politiskās korupcijas,” Andris Bite par labas gribas atlīdzinājumu ebrejiem
Tagad gan braukt pa ceļu, gan lidot debesīs! Apstiprināts profesora izgudrojums, kas nākotnē mainīs pārvietošanos
Rinkēvičs: Grūti vērtēt vienošanos par pamieru starp Krieviju un Ukrainu, nezinot, kā to pildīs
Slimnīcas vadītājs: Liedzot augstskolām uzņemt rezidentus par maksu, slimnīcās aizvien vairāk trūks speciālistu
“Šoferu dēlu” laiki atgriežas? Ministru birojos nonāk partijas biedri un citi pietuvinātie 34
Tengizs Gogotišvili: Paldies Putinam, kurš licis Rietumiem aptvert draudu bīstamību un pirmo reizi 30 gados apsvērt militāru pretdarbību
“Visā pasaulē cilvēki sadalīti vienos un otros, un vairs nezinu, kuri ir labie un sliktie.” Saruna ar komponistu Zigmāru Liepiņu
Slimo gan vakcinētie, gan nevakcinētie: aicina atcelt Covid-19 sertifikāta prasību tirdzniecības centros 2
Mārupes novadā uz Ventspils šosejas automašīna sabraukusi cilvēku
Latvijas IKP ceturtajā ceturksnī provizoriski pieaudzis par 3,4% 2
“Domāju, ka tas varētu palīdzēt.” Kariņš atbalstītu vicepremjera amata izveidi
Latviju šķērsos nokrišņu zona, kas atnesīs vienu no spēcīgākajiem sniegputeņiem šoziem. Vai prognoze par vētru joprojām spēkā? 1
Māris Antonevičs: Kāpēc premjers runā aplamības
Līdz pretinieka pozīcijām 400 metri. Cik gatava saspīlējuma eskalācijai ir Ukrainas armija. “Latvijas Avīzes” reportāža 12
“Represiju dēļ latgalieši to tik sapņo kā atdalīties no Latvijas un pievienoties Krievijai!” Ko par mums raksta Krievijas propagandas mediji 295
“Pa logu izmeta 400 mārciņu pieprasīto kukuli un ar 137 km/h bēga no kolēģiem!” Kā Jevgeņijs Rēzeknē atmaskoja uzmācīgos un negodīgos ceļu policistus 23
“Mēs te tupēsim ar maskām, kodiem un ierobežojumiem, kamēr visa pārējā Eiropa dzīvos kā 2019. gadā,” Soctīklotāji par Pavļuta paziņojumu 244
Rīgu pārņēmis omikrons. Ko vēl atklāj novērojumi Latvijas pilsētu notekūdeņos? 48
Skatītāja: Uztaisiet šovu, lai prezidents un ministri parāda, kā izdzīvot ar 283 eiro mēnesī 253
Ja pārdod mašīnu – vai jāmaksā valstij nodoklis? 18
“Gobzems apkauno nevis sevi, bet savus vecākus,” Kreituse asi kritizē politiķi 142
VIDEO. “Tā procedūra ir ļoti nopietna, jo dibens jau nav tā mazākā ķermeņa daļa”: Olga Kambala ar injekcijām tiek pie smukākas pēcpuses
Siera pīrāgs Čanapuri
Kariņš un Pavļuts jau nav vienīgi, kuri “rausta sabiedrību”! Zanders iesaka tuvākajās nedēļās izslēgt “ziņas” 45