Tuvojas noslēpumainais “melnais mēness”, kuru saista ar apokaliptiskiem pravietojumiem. Vai bažām ir pamats? 0
Šajā nedēļas nogalē, 23. augustā, gaidāmais astronomiskais fenomens, kas tautā tiek dēvēts par “melno mēnesi”, atkal izraisījis spekulācijas par Bībeles pravietojumiem un iespējamu pasaules galu, raksta “Daily Mail”.
“Melnais mēness” ir salīdzinoši reta parādība, kurai bieži tiek piešķirta mistiska, pat pareģojoša nozīme, taču patiesībā tas ir otrs jaunmēness viena kalendārā mēneša laikā.
Jauns mēness ir Mēness fāze, kad Mēness atrodas starp Zemi un Sauli, tādēļ tā puse, kas vērsta pret mūsu planētu, paliek ēnā un nav redzama ar neapbruņotu aci.
Savukārt dažādu pravietojumu un zīmju tulkotāji šim fenomenam piedēvē arī simbolisku nozīmi, kas atrodama Bībeles tekstos.
Viņi atgādina, ka Marka evaņģēlija 13. nodaļas 24. pantā rakstīts: “Saule aptumšosies, un Mēness nedos savu gaismu”, liekot noprast, ka šai dabas parādībai varētu būt dziļāks, pārdabisks vēstījums.
Zinātnieki gan mudina saglabāt skaidru prātu – satraukumam nav pamata.
“”Melnais mēness” ir tikai otrs jaunmēness viena kalendārā mēneša laikā,” skaidro Volters Frīmens, Sirakūzu universitātes fizikas katedras docents.
Viņš uzsver, ka no zinātniska viedokļa tas neko neatšķiras no jebkura cita jaunmēness.
Sezonālais “melnais mēness” ir parādība, kas notiek salīdzinoši reti — tikai reizi 33 mēnešos.
Nākamo šādu fenomenu varēsim pieredzēt 2028. gada augustā.
Parasti Mēness savā 29,5 dienu ilgajā ciklā pakāpeniski pāriet no jaunmēness, kad tas nav redzams, līdz spožajam pilnmēnesim un pēc tam atkal atgriežas jaunmēnesī.
Taču, tā kā šis ritms ir nedaudz īsāks par kalendāra mēnesi, ik pa laikam gadās, ka vienā mēnesī var būt divi jaunmēneši.
“Melnais mēness” nav oficiāls astronomijas termins, bet gan sarunvalodā radies apzīmējums šai retajai kalendāra īpatnībai.
Lai gan pati parādība nav vizuāli iespaidīga, tumšās naktis bez Mēness gaismas paver lielisku iespēju vērot zvaigznes un planētas.
Tās kļūst spožākas un vieglāk saskatāmas.
Īpaši labi debesīs varēs ieraudzīt Oriona, Vērša un Lauvas zvaigznājus.
“Mēness gaismas trūkums rada ideālus apstākļus zvaigžņu vērošanai. Tā ir lieliska iespēja gan astronomijas entuziastiem, gan vienkārši dabas mīļotājiem, pavērst skatu uz naksnīgajām debesīm un ieraudzīt to, ko citkārt aizsedz spožais mēness starojums,” norāda Frīmens.
