Ekonomika
Bizness

Ašeradens guļas priekšā Igaunijai2

Foto – Ieva Makare/LETA

“Aizvien nav pašsaprotami, ka virzāmies uz inovatīvu tautsaimniecību. Tās sasniegšanai vajag izcilu uzņēmējdarbības vidi,” šādi ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens sāka iepazīstināt ar jauno Uzņēmējdarbības vides pilnveidošanas plānu (UVPP).

Ministrs uzskata, ka ir iespējama 3,5% liela Latvijas tautsaimniecības gada izaugsme. Kas slēpjas zem šā pieļāvuma? A. Ašeradens vispirms nosauc produktivitāti – tā pēdējos piecos gados stagnē 43 – 44% līmenī no ES dalībvalstu vidējā līmeņa. Uzdevums – 2019. gadā sasniegt 50% no ES vidējā rādītāja. Eksporta īpatsvars iekšzemes kopproduktā šajā gadā bija 57,9%, 2019. gadā jāsasniedz 62%. “Vismaz ir jāsāk izaugsme,” aicina Ašeradens. Salīdzinājumam – Igaunijā šis rādītājs ir 80%.

Pērn līdz 2,5% krita ieguldījumu kāpums pamatkapitāla veidošanā, Ekonomikas ministrija izvirza mērķi laika posmā no 2017. līdz 2019. gadam sasniegt 7,5% kāpumu ik gadu. “Būvniecībā ar ES fondu naudas atbalstu, ar dzelzceļa elektrifikāciju un “Rail Baltica” būvniecību ieplūdīs milzu naudas summas,” saka ministrs. 2019. gadā arī 12% Latvijas cilvēku ik gadu būtu jāiesaistās pieaugušo tālākizglītībā. Nepatīkami, tomēr patlaban Latvijā ir aptuveni 300 000 
mazkvalificētu strādnieku. Katastrofāli nepietiek vidējā līmeņa ekspertu. Salīdzinājumam – 2015. gadā Latvijā pieaugušo tālākizglītībā bija iesaistīti 5,5% iedzīvotāju vecumā no 25 līdz 64 gadiem.

Latvijā ar inovāciju sokas grūti. Ašeradens uzsver, ka valsts vairs nevar tīksmināties par 14. vietu “Doing Business” indeksā, kas vispārīgi raksturo uzņēmējdarbības vidi. Ir jāizvēlas jauna ceļa karte, proti, Globālās konkurētspējas indekss.

UVPP gatavo, balstoties uz valdības sociālo un sadarbības partneru, valsts iestāžu ieteikumiem un fiksētajiem problēmjautājumiem. Valdība šo plānu apstiprina kopš 1999. gada. Patlaban plānā ir iekļauti 48 pasākumi ar 1 – 3 gadu izpildes termiņu. Nosauktas piecas uzņēmējdarbības vides attīstības prioritātes: tiesiskums/likuma vara, kas paredz maksātnespējas procesa pilnveidi, ēnu ekonomikas ierobežošanu un ekonomisko noziegumu efektīvu izmeklēšanu. Arīdzan uz klientu orientēta valsts pārvalde, valsts pakalpojumu digitalizācija, uzņēmējdarbības vides atvērtība un nodokļu sistēmas konkurētspēja.

A. Ašeradens solīja, ka valdībā cīnīsies par 0% likmi reinvestētajai peļņai uz laika termiņu no pieciem līdz desmit gadiem, kas esot ļoti svarīgi uzņēmumu pamatkapitāla audzēšanā un līdz ar to arī­dzan banku aizdevumu piesaistē. Latvijas uzņēmējiem, tāpat kā Igaunijā, ir vajadzīgs vienots konts nodokļu maksāšanai, atvieglojama ir grāmatvedība, jāattīsta iesācēj­uzņēmumu ekosistēma.

LA.lv
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
LE
LETA
Ekonomika
Latvijā lēnākā ekonomikas izaugsme Baltijā
20 stundas
LA
LA.LV
Ekonomika
Latvijas Būvuzņēmēju partnerību turpmāk vadīs Gints Miķelsons
20 stundas
LE
LETA
Ekonomika
“Rīgas siltums” plāno no aprīļa par 7,4% samazināt siltumenerģijas tarifus
21 stundas

Lasītākie raksti

VS
Viesturs Sprūde
Latvijā
Valstsvīrs ar statistiķa aicinājumu 1
2 stundas
LE
LETA
Veselam
Līdz šim Latvijā aizdomas par “Covid-19” pārbaudītas 87 cilvēkiem; nevienā gadījumā bažas nav apstiprinājušās
51 minūtes
LA
LA.LV
Dabā
Vai tiešām vilnu var iegūt no koka? To Tērvetē atklās koku vilnas zinātājs Ritvars Točs
14 minūtes
LE
LETA
Latvijā
2020.gads Latvijā varētu kļūt par siltāko novērojumu vēsturē
1 stunda
LE
LETA
Latvijā
Vidzemes ziemeļos gaisa temperatūra pazeminājusies līdz -10 grādiem
2 stundas