Ilustratīvs attēls
Ilustratīvs attēls
Foto: Kletr/SHUTTERSTOCK

Tuvākajos gados Latvijā varētu tikt uzbūvēta papīrmalkas pārstrādes rūpnīca 8

Ingrīda Mičāne, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

Reklāma
Reklāma
Viedoklis
Krista Draveniece: Puikam norauj bikses, meitai neļauj pačurāt. Kādi briesmoņi strādā mūsu bērnudārzos? 115
Saules uzliesmojumu dēļ Zemi pārņēmusi spēcīga magnētiskā vētra. Cik dienu tā plosīsies?
Krievijā valda histērija: izbojāta Putina inaugurācija
Lasīt citas ziņas

Nupat notikušajā Meža nozares konferencē izskanēja viedoklis, ka tuvākajos gados Latvijā varētu tikt uzbūvēta papīrmalkas pārstrādes rūpnīca.

Vērienīgais projekts tiktu finansēts no Eiropas Savienības Atveseļošanās fonda līdzekļiem.

CITI ŠOBRĪD LASA

“Vēl nav pieņemts galējais lēmums, kādus pasākumus no šī fonda līdzekļiem valdība atbalstīs, bet esam iesnieguši priekšlikumu atbalstam meža nozares jomā, tajā skaitā ideju, kā vietējā rūpnīcā varētu pārstrādāt Latvijā saražoto papīrmalku. Tā būtu ne tikai papīra ražošana, bet pavērtos arī citas plašākas iespējas,” konferencē norādīja Zemkopības ministrijas Meža departamenta direktora vietnieks Normunds Strūve.

Tā dēvētais Atveseļošanās fonds ir ES plāns ekonomikas atlabšanai pēc Covid-19 krīzes. No fonda Latvijas tautsaimniecībai plānots piešķirt ap diviem miljardiem eiro, kas nav jāatmaksā, turklāt projektiem nevajadzēs valsts līdzfinansējumu.

Finanšu ministrija jau apkopojusi nozaru ministriju iesniegtos projektus Atveseļošanās fondam par kopumā 7,5 miljardiem eiro. Ministriju vēlmju sarakstā visvairāk naudas – 370,6 miljonus eiro – vienam mērķim rosina novirzīt Zemkopības ministrija.

Nauda būtu paredzēta investīcijām “augstas pievienotās vērtības produktu ražošanai bioekonomikas nozarē”.

Kā zināms, Latvijas mežos sagatavotie baļķi lielākoties nonāk zāģētavās, bērza saplākšņa, skaidu plātņu vai koksnes granulu un siltuma ražotnēs. Izņēmums ir daļa no tievās koksnes jeb papīrmalka.

Tā kā Latvijā tai nav pārstrādes rūpnīcas, papīrmalka lielākoties tiek eksportēta citiem pārstrādātājiem. Lai arī informācija par celulozes fabriku pēdējos gados uzvirmojusi ik pa laikam, patlaban vērtēšanā esošā ideja uzskatāma par nopietnāko pēdējo desmit gadu laikā.

Jāatgādina, ka divtūkstošo gadu sākumā viens no karstāko diskusiju objektiem Latvijā bija skandināvu iecere celt vērienīgu celulozes fabriku. Ap 900 miljonu eiro vērtais rūpnīcas projekts paredzēja ražotnes izbūvi Jēkabpils rajona Ozolsalā, tomēr projekts tā arī neīstenojās.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.